4. Nodaļa

Jēzus un samāriešu sieviete

1 Kad Jēzus zināja, ka Farizeji bija dzirdējuši, ka Viņš padara par saviem mācekļiem [skolniekiem/ sekotājiem] un kristī vairāk cilvēku nekā Jānis,

2 (lai gan Jēzus pats nebija tas, kurš kristīja ūdenī, bet  gan viņa mācekļi [skolnieki/ sekotāji]),

3 Viņš aizgāja projām no Jūdejas apgabala un gāja atpakaļ uz Galilejas apgabalu.

4 Tas nozīmēja, ka Viņam bija jāiet cauri Samārijas apgabalam.

5 Ejot cauri Samārijas apgabalam, Viņš iegāja pilsētā, ko sauc par Siharu, netālu no zemes gabala, kuru Jēkabs bija devis savam dēlam Jāzepam.

6 Tur bija Jēkaba aka, tāpēc Jēzus, noguris no tālā ceļa, apsēdās pie akas. Tas notika ap pusdienas laiku.

7 Sieviete no Samārijas apgabala nāca pie akas pasmelt ūdeni, un Jēzus viņai teica:” Iedod man, lūdzu, padzerties.”

8 (Viņa mācekļi tajā laikā bija aizgājuši uz pilsētu nopirkt ēdienu).

9 Sieviete no Samārijas Viņam atbildēja:” Kā tas nākas, ka tu, ebrejs būdams, prasi ūdeni man, sievietei no Samārijas?” {jo ebreji sevi centās nošķirt no Samāriešiem}

10 Jēzus viņai atbildēja:” Ja tu zinātu par ‘Dieva dāvanu’  un kas tieši tev prasa padzerties ūdeni, tad tu būtu prasījusi Viņam un Viņš būtu Tev devis ‘dzīvo ūdeni’.”

11 Sieviete Viņam atbildēja:” Kungs, jums taču nav trauka ar ko ūdeni pasmelt, un aka ir dziļa. No kurienes tad tu dabūsi to ‘dzīvo ūdeni’?”

12 “Vai tu esi pārāks par mūsu tēvu Jēkabu, kurš deva mums šo aku, un pats no tās dzēra, gluži tāpat kā viņa dēli un lopi?”

13 Jēzus viņai atbildēja:” Katram, kurš dzers šo ūdeni {pēc laika} atkal slāps,

14 bet tam, kurš dzers ūdeni, kuru Es viņam došu, neslāps vairāk nekad. Ūdens, kuru Es viņam došu, kļūs viņā iekšā par aku, un tecēs viņā {no vārdiem “to spring up”, kas nozīmē “arvien radīsies Viņā neierobežotā daudzumā/ apgādās viņu no neredzamas vietas/ sfēras”, kā avots, kas šļācas ārā no zemes}, kā no avota un padarīs iespējamu bezgalīgu dzīvošanu [mūžīgu dzīvību/ dzīvību pēc ķermeņa nāves].

15 Sieviete teica Viņam:” Kungs, dodiet man šo ūdeni, lai es vairāk nekļūstu izslāpusi un lai man nav arvienu jānāk uz šejieni smelt ūdeni.”

16 Jēzus viņai atbildēja:” Ej, pasauc savu vīru un nāc atpakaļ uz šejieni!”

17 Viņa teica:” Man nav vīra.” Jēzus viņai atbildēja:” Tev taisnība, tev nav vīra!

18 Fakts ir tāds, ka iepriekš tev ir bijuši pieci vīri un tas vīrietis, kurš tev ir šobrīd nav tavs vīrs! Tu esi teikusi patiesību!”

19 “Kungs,” sieviete atbildēja: “Es redzu, ka jūs esat pravietis”.

20 “Mūsu tēvi lūdza Dievu uz šī kalna, bet jūs – ebreji, sakāt ka vieta kur cilvēkiem ir jālūdz ir Jeruzalemē.”

Jēzus māca kā lūgt Dievu

21 Jēzus teica:” Sieviete [kundze], ticiet man, nāk laiks kad jūs lūgsiet Tēvu ne uz šī kalna, ne arī Jeruzalemē.”

22 “Jūs, Samārieši, pielūdzat to, ko jūs nezināt [nepazīstat]. Mēs pielūdzam to, ko mēs zinām [pazīstam], tāpēc glābšana pasaulē nāk no [ir aizsākusies no] ebrejiem.”

23 Bet nāk laiks un, patiešām, tas jau ir klāt, kad PATIESIE [ĪSTIE] Dieva lūdzēji pielūgs Tēvu Svētajā Garā [Gara valodā] un patiesībā. Tieši tādus Tēvs meklē, lai tādi būtu Viņa lūdzēji.

24 Dievs ir Gars, un Viņa lūdzējiem ir jālūdz Viņš Garā [Gara valodā] un patiesībā.

25 Sieviete atbildēja:” Es zinu, ka drīz nāks Mesija (kuru sauc Kristus) {grieķu val. Christos, kas nozīmē Dieva “Svaidītais”, solītais jaunais Valdnieks/ Glābējs}. Kad viņš atnāks, viņš mums visu izskaidros.”

26 Jēzus viņai teica:” Es, tas kurš ar tevi tagad runā – Es esmu Viņš.”

Jēzus sūta savus sekotājus strādāt

27 Tieši tad atgriezās Viņa mācekļi un viņi bija pārsteigti redzēt, ka Viņš runā ar sievieti. Bet neviens nejautāja:” Ko tu meklē?” vai arī “Kāpēc Tu ar viņu runā?”

28 Tad sieviete atstāja savu ūdens trauku, iegāja atpakaļ pilsētā un teica tur esošajiem cilvēkiem:

29 ”Nāciet un skatieties, tur ir cilvēks, kurš man izstāstīja visu, ko es jebkad biju darījusi. Vai var būt tā, ka Viņš ir tas gaidāmais Mesija [Kristus/ Svaidītais/ Glābējs]?”

30 Viņi izgāja ārā no pilsētas un nāca pie Jēzus.

31 Tikmēr, Jēzus mācekļi skubināja Viņu:” Mācītāj, apēd kaut ko”.

32 Bet viņš atbildēja:” Man ir ēdiens ēšanai, par kuru jūs neko nezināt”.

33 Tad Viņa mācekļi [skolnieki/ sekotāji] sāka viens otram jautāt:” Vai kāds varēja Viņam atnest ēdienu?”

34 Jēzus viņiem izskaidroja:” Mans ēdiens ir darīt Tā gribu, kurš Mani atsūtīja un pabeigt [novest līdz galam] Viņa darbu”.

35 Vai jums nav tāds teiciens ‘Ir vēl četri mēneši līdz ražas novākšanas laikam’? Es saku jums, paceliet savas acis un skatieties uz laukiem, tie ir gatavi [nobrieduši] ražas novākšanai [pļaujai].

36 Jau tagad, tas, kurš pļauj, saņem atalgojumu un uzkrāj labību [augļus] priekš mūžīgās dzīvības [dzīvošanas], lai gan sējējs, gan pļāvējs varētu kopā priecāties!

37 Šajā sakarā, teiciens “Viens sēj un cits novāc [pļauj]”, ir patiess.

38 “Es sūtu jūs vākt ražu [pļaut] tur, kur jūs neesat ieguldījuši pūles {sēšanā}. Citi ir izdarījuši grūto darbu, un jūs tagad ieejat viņu darbā [pārņemat viņu darbu, lai novestu to līdz galam]”.

Daudzi samārieši atzīst Jēzu, ka Viņš ir solītais Glābējs [Kristus]

39 Daudzi cilvēki no tās pilsētas Samārijas apgabalā ticēja Jēzum {ka Viņš ir Mesija/ Kristus}, pateicoties šīs sievietes liecībai “Viņš izstāstīja man visu, ko es jebkad biju darījusi”.

40 Kad cilvēki no Samārijas nāca pie Viņa, tie lūdza Viņam uzkavēties pie viņiem, un Viņš tur palika divas dienas.

41 Un pateicoties Viņa vārdiem, vēl daudzi citi sāka ticēt {ka Viņš ir Mesija/ Kristus}.

42 Viņi teica tai sievietei:” Mēs tagad ticam ne tikai dēļ taviem vārdiem, bet mēs paši esam Viņu dzirdējuši un mēs zinām, ka šis cilvēks tik tiešām ir Glābējs pasaulei [solītais Glābējs/ Mesija/ Kristus] {caur kuru pasaules iedzīvotājiem tiek piedāvāta iespēja saņemt glābšanu}.”

43 Pēc tām divām dienām, Viņš turpināja savu ceļu uz Galilejas pusi.

44 Tagad Viņš pats bija apliecinājis, ka Pravietis netiek cienīts pats savā mājvietā [valstī].

45 Bet kad Viņš ieradās Galilejā, galilieši Viņu laipni uzņēma. Viņi bija redzējuši visas dižās [varenās] lietas ko Viņš bija darījis festivālā Jeruzalemē, jo viņi arī bija bijuši tur.

Jēzus dziedina virsnieka dēlu

46 Viņam, ejot cauri Galilejas apgabalam, Viņš atkal nonāca Kānā, kur iepriekš kāzu laikā bija pārvērtis ūdeni par vīnu. Tur bija kāds karaliskā galma virsnieks, kura dēls gulēja smagi slims blakus esošajā Kapernaumas pilsētā.

47 Kad viņš dzirdēja, ka Jēzus nāk no Jūdejas apgabala apgabala uz Galilejas apgabalu, viņš gāja pie Viņa un lūdza Viņu nākt līdzi un dziedināt viņa dēlu, kurš bija uz nāves sliekšņa.

48 Jēzus atbildēja:” Ja vien jūs, cilvēki, neredzat zīmes un brīnumus, jūs nekad neticēsiet!”

49 Virsnieks teica:” Kungs, nāciet pirms mans bērns nomirst!”

50 “Ej,” Jēzus viņam atbildēja:” Tavs dēls dzīvos!” Viņš noticēja Jēzus vārdiem, un steidzās mājās.

51 Viņam vēl esot ceļā, viņa kalpi nāca viņam pretī ar jaunumiem, ka viņa dēls ir dzīvs.

52 Viņš jautāja kalpiem:” Kurā brīdī mans atlaba?” Un viņi atbildēja:” Vakar, ap vieniem pēcpusdienā, drudzis viņu pameta.”

53 Tad tēvs saprata [nāca pie atziņas], ka tieši tajā laikā Jēzus viņam teica:” Tavs dēls dzīvos!” Un tas vīrs, un visi, kuri dzīvoja viņa mājā, noticēja Jēzum [atzina Jēzu par Valdnieku/ Dieva solīto Glābēju/ Mesiju/ Kristu].

54 Šī bija otrā zīme, kuru Jēzus darīja [rādīja] pēc ierašanās Galilejas apgabalā no Jūdejas apgabala.