Jūdas vēstule

1. Nodaļa

Sveiciens no Jūdas

1 No Jūdas, Jēkaba brāļa un Jēzus Kristus kalpa.

0 Visiem Dieva Tēva “pasauktajiem”, iesvētītajiem [iezīmētajiem/ nošķirtajiem] (ar Svēto Garu) un saglabātajiem (no nāves) Jēzū Kristū:

2 Lai žēlastība, miers un mīlestība, kas jums ir dota, tiek pavairota.

Dieva spriedums bezdievīgajiem

3 Mani mīļie, lai gan es ļoti gribēju jums uzrakstīt par glābšanu, pie kuras mums katram ir daļa, es tomēr izjutu nepieciešamību jums rakstīt un jūs pamudināt nopietni cīnīties [pastāvēt/ iestāties] par ticību, kas ir nodota svētajiem – nodota vienreiz un uz visiem laikiem [patiesība, kas nekad netiks mainīta].

4 Jūsu starpā nepamanīti ir ielavījušies daži cilvēki, par kuriem jau sen atpakaļ tika paredzēts, ka viņi tiks sodīti – cilvēki bez bijības pret Dievu, kuri izmanto mūsu Dieva žēlastību, kā atļauju [caurlaidi/ licenci], lai sekotu iekārēm {izmanto Dieva žēlastību darīdami amorālas lietas, galvenokārt, seksuāla rakstura}, un noliedz Jēzu Kristu – mūsu vienīgo Valdnieku un Kungu.

5 Lai gan jūs to (vēstures liecību) jau zināt, bet es tik un tā gribu jums vēlreiz atgādināt, ka vienā brīdī Kungs [Jēzus] izglāba savus cilvēkus no Ēģiptes zemes, bet citā brīdī – Viņš iznīcināja tos, kuri neticēja.

6 Un eņģeļus, kuri nepalika savā “uzrauga” amatā , bet pameta savu uzturēšanās vietu [sfēru] {neredzamo dimensiju/ paralēlo pasauli vai vietu/ telpu, kurā viņiem bija jāatrodas un iegāja redzamajā sfērā}, Viņš tur saslēgtus mūžīgās ķēdēs, apakšā zem tumsas, sasaistītus tiesai [spriedumam], kas notiks Lielajā dienā.

7 Sodoma, Gomora un tām apkārt esošās pilsētas, gluži tāpat kā šie eņģeļi – nodevās seksuālām perversijām un gāja pakaļ [ņēma priekšā] savādākām [svešām] miesām {atsauce uz seksuālām attiecībām ar “svešu miesu”, jeb “neatbilstošu miesu”, kas ir “homoseksuālisms, utt.”}. Pret tām tika izpildīts taisnīgums [pelnīta/ atbilstoša atmaksa] – iznīcināšana ar uguni, lai kalpotu par Dieva mūžīgās uguns [soda] piemēru [brīdinājumu] (priekš visiem).

Bezdievīgie seko instinktiem un runā par to, ko nesaprot

8 Tieši tādā pašā veidā, šie bezdievīgie sapņotāji [fantazētāji] aptraipa [sasmērē] paši savus ķermeņus, noraida jebkādu varu [autoritāti] virs viņiem un ļaunprātīgi apvaino [zākā/ nievā/ zaimo] dievišķas [debešķīgas] būtnes {t. sk. no angļu val. “angelic majesties”, jeb eņģeļus un tām līdzīgās būtnes}.

9 Bet pat erceņģelis [vadošais eņģelis] Mihaels, kad viņš strīdējās ar Sātanu par Mozus ķermeni, pats neuzdrīkstējās izteikt nevienu aizvainojošu vārdu [apsūdzību/ pārmetumu], bet teica:” Visa Valdnieks tev izsaka rājienu!”

10 Bet šie cilvēki apmelo [noniecina] visu, kas viņiem nav saprotams. Un visas lietas, ko viņi zina instinktīvi – gluži kā neracionāli dzīvnieki (kas nespēj spriest, bet seko tikai primitīviem instinktiem), ar tām viņi paši sevi sabojā [sagādā sev iznīcību].

11 Viņus gaida bēdas! Viņi ir aizgājuši pa Kaina ceļu; naudas dēļ viņi ir pieļāvuši to pašu kļūdu, ko pieļāva Balāms, un gluži tāpat kā Kora, viņi iznīkst [iet bojā] savā (spītīgajā) dumpīgumā [protestā] (pret Dievu).

12 Viņi ir tie apslēptie rifi [zemūdens akmeņi] jūsu mīlestības mielastos [Kristus piemiņas mielastos], kad viņi piedalās tajos kopā ar jums, bet neizjūt nekādu nelabumu pret sevi [neatzīst savus pārkāpumus un nenožēlo]; aitu gani, kuriem rūp tikai viņi paši. Viņi ir kā mākoņi, kas slīd pār zemi vēja pūsti bet nenes lietu. Viņi ir kā divtik miruši koki rudenī – izrauti no zemes ar visām saknēm un nenes nekādus augļus.

13 Viņi ir kā bangojoši jūras viļņi, kuri sakuļ kopā paši savus kaunpilnos darbus netīrās putās [iznes/ izceļ virspusē netīrumus]; savas vietas pametušas [no ceļa novirzījušās/ krītošas] zvaigznes {kuras sāk krist, pievēršot sev uzmanību, un tad izdziest}, kurām uz visiem laikiem [līdz laiku beigām] ir sagatavota visdziļākā tumsa.

14 Arī Ēnohs, kurš dzīvoja septītajā paaudzē pēc Ādama, pravietoja tieši par šiem cilvēkiem, teikdams:

0 ”Skatieties, Kungs nāk ar daudziem tūkstošiem Savu svēto,

15 lai spriestu tiesu pār visiem un lai izteiktu (gala) spriedumu [notiesātu] bezdievīgos [atzītu viņus par vainīgiem] viņu bezdievīgajos darbos, kurus viņi ir darījuši bezdievīgā veidā, un atzītu viņus par vainīgiem visos pārsteidzīgajos vārdos, kurus bezdievīgie grēcinieki ir izteikuši pret Viņu [pret Dievu].” {atsauce uz Ēnoha grāmatu}

16 Tie ir kurnētāji, kuri (visur) meklē vainas, seko paši savām iekārēm (dzīvnieciskajiem instinktiem, būdami emociju varā, nevis saprāta varā), viņi runā ar skaistiem vārdiem, glaimodami cilvēkiem, ar mērķi gūt savu labumu.

Sauciens pastāvēt par ticību

17 Bet, dārgie draugi, jums vajag atcerēties tos vārdus, kurus jau sākotnēji runāja mūsu Kunga Jēzus Kristus apustuļi [ziņneši/ pārstāvji] (paredzēdami to, kas notiks).

18 Viņi jums teica:” Beigu laikā būs izsmējēji [ņirdzēji] {kuri izsmies gan jūs, gan Dievu}, kuri sekos paši savām bezdievīgajām iekārēm [kaislībām].”

19 Tie ir tie cilvēki, kuri rada šķelšanos [domstarpības] jūsu vidū – cilvēki ar pasaulīgu domāšanu {kuri domā tikai par šo dzīvi, tikai par acīm redzamām/ praktiskām lietām}, kuriem nav Svētā Gara.

20 Bet jūs, mani dārgie draugi, uz jūsu vissvētākās ticības pamata, būvēdami sevi augšā [progresējot/ attīstoties/ pilnveidojot sevi], lūgdami Svētajā Garā [Gara valodā],

21 palieciet [noturiet] sevi Dieva mīlestībā, tiecoties pēc mūsu Kunga Jēzus Kristus žēlastības, kurš ievedīs jūs mūžīgajā dzīvībā.

22 Pret tiem, kuri šaubās (kuru ticība nav stabila), esiet līdzjūtīgi [žēlsirdīgi],

23 bet citus glābiet, izjuzdami bailes par viņiem – izvelciet viņus ārā no uguns, iesnīsdami pat virsdrēbes, kuras miesas darbi ir aptraipījuši.

24 Un tagad Viņam – Tam kurš ir spējīgs pasargāt tevi no klupšanas, un spējīgs nostatīt tevi stāvus, neaptraipītu un liela prieka [līksmības] pilnu savas godības priekšā,

25 vienam un vienīgajam Dievam, mūsu glābējam caur Jēzu Kristu – lai ir gods, augstība [diženums], vara un autoritāte [ietekme] tagad un uz visiem laikiem. Āmen!