Vēstule ebrejiem

1. nodaļa

Enģeļi un Dieva Dēls

1 Dievs, kurš vairākas reizes un dažādos veidos pagātnē caur praviešiem runāja uz mūsu priekštečiem [senčiem],

2 šajās pēdējās dienās ir runājis uz mums caur savu Dēlu, kuru Viņš ir iecēlis [nozīmējis] par visu lietu mantinieku, caur kuru Viņš arī ir izveidojis [radījis] visumu [pasaules].

3 Dēls ir Dieva godības spīdums [izstarojums] un Dieva būtības fiziskais tēls. Viņš ar Sava Vārda vareno spēku uztur visas lietas. Kad Viņš paveica [padarīja iespējamu] attīrīšanu no grēkiem un padarīja iespējamu brīvību no vainas, Viņš apsēdās pie labās rokas Majestātei augstībā.

4 Viņš kļuva tik daudzas reizes pārāks par eņģeļiem, cik daudzas reizes pārāks ir vārds, kuru Viņš ir iemantojis, par viņu vārdiem.

5 Kuram gan no eņģeļiem Dievs kaut reiz ir teicis:

0 “Tu esi Mans Dēls; šodien Es esmu kļuvis Tev par Tēvu”? Un atkal “Es būšu Viņam par Tēvu un Viņš būs Man par Dēlu”?

6 Un atkal, kad Dievs ieved savu Pirmdzimto šajā pasaulē, Viņš saka: “Lai visi Dieva eņģeļi dod Viņam godu [slavē/ atzīst/ godina Viņu].”

7 Par eņģeļiem Dievs saka: “Kurš gan ir tas, kurš ir darījis [izveidojis] eņģeļus kā garus [ne fiziskus/ ne materiālus] un savus kalpus [kalpojošos garus] kā uguns liesmas {bez ķermeņa, bez brīvās gribas, bet tikai lai pildītu savu funkciju, kam viņi ir radīti}.

Eņģeļi ir kalpojošie gari, bet Dieva Dēls ir nozīmētais valdnieks

8 Bet par Dēlu, Viņš saka: “Tavs tronis, ak Dievs, ir uz visiem laikiem [mūžīgs/ bezgalīgs] un Tavas valstības [karaļvalsts] scepteris [ar, kuru Tu valdi] ir pareizuma [tā, kas ir pareizi Dieva acīs] scepteris.

9 Tu esi mīlējis to, kas ir pareizs (Dieva acīs) [patiesību/ taisnīgumu] un esi ienīdis to, kas ir nepareizs (Dieva acīs) [ļaunumu/ nepatiesību/ netaisnību]. Tāpēc, Dievs, Tavs Dievs, ir svaidījis Tevi [iecēlis/ iesvētījis/ iezīmējis] ar prieka eļļu pāri par Taviem līdzgaitniekiem [vairāk nekā visus citus].”

10 Tāpat Viņš arī saka (par Dēlu): “Pašā pirmssākumā, ak Kungs [valdniek], Tu liki pamatus Zemei un debesis ir Tavu roku darbs.

11 Tas viss ies bojā [zudīs], bet Tu paliec; tas viss izdils [novecos/ nolietosies], gluži kā apģērbs.

12 Tu tos salocīsi [sarullēsi], gluži kā apmetni, un kā apģērbs tas viss tiks nomainīts {pret jaunu}. Bet Tu esi [paliec] tas pats [tāds pats] un Tavi gadi nekad nebeigsies.”

13 Kuram gan no eņģeļiem Dievs jebkad ir teicis “Sēdi pie Manas labās rokas līdz Es padarīšu Tavus ienaidniekus [tos, kuri Tevi ienīst] par paliktni zem Tavām kājām”?

14 Vai tad eņģeļi nav kalpojošie gari, kuri tiek sūtīti, lai kalpotu tiem, kuri iemantos glābšanu [dvēseles glābšanu]?