Labās ziņas no Jāņa

1. nodaļa

Pasaules pirmsākums

1 Pirmsākumā [pirms radīšanas], pastāvēja Vārds, tas Vārds pastāvēja līdz ar Dievu un tas Vārds (vienlaicīgi) arī bija pats Dievs. 

2 Viņš [šis Vārds] pastāvēja līdz ar Dievu jau pašā pirmsākumā [pirms radīšanas].

3 Viņš [šis Vārds] izveidoja pilnīgi visu, un no visa tā, kas pastāv, itin nekas nav radies kaut kā savādāk, bet gan ir tikai un vienīgi Viņa izveidots [radīts].

4 Viņš [šis Vārds] bija avots dzīvībai un dzīvība, kas no Viņa nāca, jau kopš paša pirmsākuma ir bijusi gaisma cilvēkiem.

5 Gaisma aizvien spīd tumsā, bet tumsa tā arī nekad nav spējusi to uztvert [izprast/ apjēgt].

6 Reiz dzīvoja kāds cilvēks, kuru bija sūtījis Dievs. Viņa vārds bija Jānis.

7 Viņš nāca lai liecinātu – lai liecinātu par Gaismu, un lai caur viņa liecību, visi varētu ticēt [nākt pie ticības].

8 Viņš pats nebija tā Gaisma, bet bija sūtīts lai liecinātu par to Gaismu.

Pasaules radītājs pats nāk šajā pasaulē

9 Patiesā [īstā/ vienīgā] Gaisma nāca iekšā šajā (materiālajā) pasaulē – Gaisma, kas izgaismo katru cilvēku.

10 Viņš [Gaisma] bija šajā (materiālajā) pasaulē, un, lai gan Viņš pats bija radījis [izveidojis] šo pasauli, pasaule Viņu nepazina [nezināja].

11 Viņš nāca pie saviem cilvēkiem, bet Viņa cilvēki Viņu nepieņēma.

12 Bet visi tie, kuri Viņu pieņēma, tiem Viņš deva varu kļūt par Dieva bērniem –

13 caur atkārtotu piedzimšanu – nevis caur atkārtotu piedzimšanu fiziski, ne arī pēc cilvēka lēmuma, ne arī pēc vīra gribas, bet gan caur piedzimšanu no Dieva [Svētā Gara saņemšanu].

14 Vārds kļuva par fizisku ķermeni un uzturējās mūsu [cilvēku] vidū. Mēs redzējām Viņa godību – tādu kas ir raksturīga vienīgajam Dēlam, kurš ir (patiesi/ tieši) dzimis no Tēva – pilnu ar labvēlību [žēlastību] un patiesību.

15 Jānis liecināja par Viņu un skaļi kliedza, sacīdams:” Tas ir Viņš par kuru es jums teicu ‘Pēc manis nāk kāds, kurš ir pārāks par mani, jo Viņš eksistēja jau ilgi pirms manis [pirms manas dzimšanas]’.”

16 No Viņa pilnības [pārpilnības] mēs visi esam saņēmuši. Un žēlastību [labvēlību] pa virsu tai žēlastībai [labvēlībai], kas mums jau bija iepriekš {vēl lielāku un vieglāku iespēju bezdievīgajiem cilvēkiem atrast Dievu, kas pēc Kristus upurēšanās un augšāmcelšanās nu ir pieejama ikkatram cilvēkam}.

17 Jo likums [likumi/ baušļi] tika dots caur Mozu, bet žēlastība [labvēlība] un patiesība (šajā pasaulē) ienāca līdz ar Jēzu Kristu.

18 Neviens cilvēks nekad nav redzējis [ar acīm saskatījis] Dievu; Viens un vienīgais no paša Dieva dzimušais – Dēls [pats Dievs kā Gars cilvēka ķermenī], kurš atrodas ciešā kopā būšanā [saiknē] ar Tēvu, Viņš mums Viņu [Dievu] ir atklājis [darījis zināmu].

Jānis liecina cilvēkiem par Jēzu

19 Un šie ir Jāņa pieraksti [teiktais], kad ebreji no Jeruzalemes sūtīja savus priesterus un levītus, lai tie viņam prasītu:” Kas viņš tāds ir?”

20 Un Jānis atzinās un nenoliedza; Viņš atzinās:” Es neesmu Kristus [Mesija/ Svaidītais/ solītais Glābējs]”.

21 Un tad viņi Jānim jautāja:” Kas tad tu tāds esi? Tu esi Elija?” Un viņš atbildēja, “Nē, es neesmu Elija”. Un viņi jautāja:” Vai tu esi tas pravietis, kuru visi gaida?” Un viņš atbildēja “Nē, es tas neesmu”.

22 Tad viņi Jānim jautāja:” Kas tu tāds esi? Saki mums, lai mēs varam pateikt tiem, kas mūs sūtīja. Ko tu pats par sevi vari pateikt?”

23 Jānis atbildēja atsaucoties uz pravieša Jesajas vārdiem un teica:” Es esmu balss Vienam, kurš skaļi sauc:”  Iztaisnojiet ceļu tam Kungam savvaļā [mežonīgā apgabalā].”

24 Daži no tiem, kas bija sūtīti pie viņa, bija Farizeji.

25 Un tie jautāja viņam:” Kāpēc tad tu kristī, ja tu neesi ne Kristus [Mesija/ Svaidītais/ solītais Glābējs], ne Elija, ne arī tas gaidāmais pravietis?”

26 Un Jānis viņiem atbildēja un teica:” Es kristīju ar ūdeni, bet tur stāv viens jūsu vidū, kuru jūs nepazīstat.

27 Viņš ir tas, kurš nāk pēc manis un kura sandales es neesmu cienīgs attaisīt.

28 Viss tas notika Betānijā, Jordānas upes otrā krastā, kur Jānis kristīja cilvēkus.

Jānis ierauga Jēzu un liecina, ka Viņš ir tas “Gaidītais glābējs”

29 Nākamajā dienā, Jānis ieraudzīja Jēzu nākam pie viņa un viņš teica:” Skatieties! Dieva jērs! Tas kurš paņem projām grēkus, kas mīt pasaulē!

30 Šis ir tas cilvēks, par kuru es runāju, kad es teicu ”Pēc manis nāk kāds, kas ir augstāks/ pārāks par mani, tāpēc ka Viņš pastāvēja [eksistēja] jau pirms manis [pirms es vispār biju dzimis]”.

31 “Es pats Viņu nezināju, bet iemesls tam, kāpēc es šeit atnācu kristīt cilvēkus ar ūdeni, ir tāpēc, lai viņš tiktu darīts zināms [atklāts] Izraēlam”.

32 Tad Jānis deva savu liecību:” Es redzēju Garu nolaižamies no debesīm, gluži kā dūju, un paliekam uz Viņa {šeit Jānim ar parādīšanos/ vīziju ar dūju, tika apliecināts, ka Jēzus ir tas gaidītais Valdnieks/ Dieva Svaidītais pasaules Glābējs, kura atnākšanai viņš bija izgājis gatavot cilvēkus, aicinot viņus atgriezties no grēkiem un pieņemt ūdens kristību, kā apliecinājumu vēlmei stāties savienībā ar dzīvo Dievu, lai pēc tam saņemtu Svēto Garu}.

33 Es Viņu nepazinu, bet tas kurš mani atsūtīja kristīt cilvēkus ar ūdeni [iegremdēt ūdenī], man teica:” Tas cilvēks uz kura tu redzēsi Garu nolaižamies un paliekam, tas ir tas, kurš kristīs cilvēkus ar Svēto Garu [iemērks Svētajā Garā].”

34 Es esmu redzējis un es liecinu, ka Viņš ir Dieva Dēls [Svaidītais/ Mesija/ Kristus/ solītais Glābējs].

35 Nākamajā dienā, Jānis atkal stāvēja kopā ar abiem saviem mācekļiem [skolniekiem].

36 Ieraugot Jēzu ejam garām, viņš teica:” Skatieties! Dieva jērs!”

37 Kad abi viņa mācekļi [skolnieki], dzirdēja viņu to sakām, viņi sekoja Jēzum.

38 Jēzus pagriezās un ieraudzīja viņus sekojam, un viņš viņiem jautāja:” Ko jūs meklējat?” Un viņi atbildēja Viņam:” Mācītāj! Kur tu esi apmeties [Kur tu dzīvo?]”.

39 Un Jēzus viņiem atbildēja:” Nāciet un skatieties!” Un viņi gāja viņam līdzi uz viņa mājām un pavadīja ar viņu kopā visu to dienu (laiks bija ap plkst. 16:00 pēcpusdienā).

40 Vienu no tiem abiem, kurš bija dzirdējis Jāni runājam un sekoja Jēzum, sauca Andrejs, viņš bija Sīmaņa Pētera brālis.

41 Viņš ātri aizsteidzās pie sava brāļa Pētera un teica viņam:” Mēs esam atraduši Mesiju (kas grieķu valodā skan. “Christos”, jeb Kristus) [Svaidīto/ Glābēju/ Dieva solīto Valdnieku]”.

42 Un viņš paņēma savu brāli Sīmani Pēteri un aizveda viņu pie Jēzus. Un kad Jēzus skatījās uz viņu, Viņš teica:” Tu esi Sīmanis, Jonas dēls. Tevi turpmāk sauks par ‘Cefas’ (kas ebreju val. nozīmē ‘klints’ un grieķu valodā skan ‘Petros’).” {var latviskot kā ‘Pēteris’, bet latviešu valodā zūd vārda nozīme. Jēzus nosauca Sīmani, Jonas dēlu par “Klinti” un tas kļuva par viņa jauno vārdu}

43 Nākamajā dienā, izdomādams iet uz Galileju, Jēzus sameklēja Filipu un teica viņam:” Seko man!”

44 Filips bija no Betsaidas, tās pašas mazās pilsētiņas, kurā dzīvoja abi brāļi – Andrejs un Pēteris (nosaukts par “klinti”).

45 Filips, savukārt, sameklēja Natanielu un viņam teica:” Mēs esam atraduši to cilvēku, par kuru Mozus bija rakstījis Torā [likumu grāmatās] un par kuru arī Pravieši bija rakstījuši – tas ir Jēzus no Nācaretes, Jāzepa dēls.

46 Un Nataniels viņam atbildēja:” Vai tad no Nācaretes var nākt kas labs?” Un Filips viņam teica:” Nāc līdzi un skaties”.

47 Kad Jēzus ieraudzīja Natanielu pie Viņa nākam, Viņš teica par viņu:” Skatieties, īsts Izraēlietis – tāds kurā nav viltības!”

48 Un Nataniels atbildēja viņam un prasīja:” Kā tu mani zini?” Un Jēzus teica:” Es redzēju tevi, kad tu vēl stāvēji zem vīģes koka, pirms Filips tevi pasauca.”

49 Un Nataniels atbildēja viņam un teica:” Mācītāj, Tu esi Dieva dēls – Izraēlas karalis [valdnieks]!”

50 Tu tici tam jau tāpēc vien, ka es pateicu tev, ka redzēju tevi, kad tu stāvēji zem vīģes koka? Tu redzēsi vēl varenākas [lielākas] lietas par šo!”

51 Tad Jēzus teica:” Es saku jums visiem patiesību, kas ir ārpus laika [pāri laicīgajam], no šī brīža jūs redzēsiet debesis atvērtas vaļā un paliekam vaļā, un Dieva eņģeļus ceļamies augšā un laižamies lejā uz Cilvēka dēlu.”