Kas ir Dievs?

Dievs ir visa radītājs un pateicoties Viņam eksistē visums un arī mēs – cilvēki. Gluži kā ir rakstīts “Pirmssākumā, Dievs izveidoja debesis un zemi” (1. Mozus gr. 1:1). Tas nozīmē to, ka Viņš izveidoja laiku, telpu un matēriju, uz kuru pamata tālāk tika izveidots visums, planētas, zeme un viss kas ir uz zemes.

Dievs – cilvēka radītājs

Tālāk, “Dievs formēja cilvēku, pēc sava tēla un līdzības” (1. Mozus gr. 1:27) un “iepūta cilvēkā savu dzīvības dvašu un cilvēks kļuva dzīvs” (1. Mozus gr. 2:7), jo Dievs ir dzīvība un bez Viņa nekas nevar pastāvēt. Ir rakstīts “Viņš izveidoja pilnīgi visu, un no visa tā, kas pastāv, itin nekas nav radies kaut kā savādāk, bet gan ir tikai un vienīgi Viņa izveidots” (Jāņa ev. 1:3).

Tālāk, pēc vairākām paaudzēm, kad cilvēki ignorēja savu radītāju un dzīvoja bezdievībā, atradās viens cilvēks, vārdā Ābrams, kurš tomēr meklēja Dievu un ticēja Viņam. “Ābrams ticēja Dievam un lika savu paļāvību uz Viņu, kas tika viņam pieskaitīts, kā pareiza rīcība” (1. Mozus gr. 15:6), kā rezultātā, Dievs noslēdza derību ar Viņu.

Tālāk, pēc daudziem gadiem, Dievs redzēja, ka cilvēki dzīvo bezdievībā, tāpēc deva cilvēkiem konkrētus likumus, kas viņiem ir jāievēro. Tas ir morālais standarts, ko nosauca par desmit Dieva likumiem, jeb “baušļiem”. Pats pirmais Dieva likums skan šādi “Es esmu Valdnieks [Kungs], Tavs Dievs … tev nedrīkst būt nekādi citi dievi Manā priekšā”.

Dievs nav nekas abstrakts un nezināms, vismaz tiem, kuri Viņu ir atraduši. Ar Dievu ir iespēja iepazīties personīgi un sajust Viņu, bet, lai tas notiktu, cilvēkam ir jālūdz Viņa piedošana. Piedošana tāpēc, ka katrs cilvēks, kurš ir pārkāpis kaut vienu no Viņa likumiem ir nesvēts un vainīgs Viņa priekšā. Gluži kā ir rakstīts “ikviens cilvēks ir vainīgs Dieva priekšā” (Rom. 3:23) un pat ja cilvēks ir kaut kad dzīvē pārkāpis tikai vienu punktu no Dieva likuma, viņš ir “likuma pārkāpējs” un viņa alga ir nāve. Kā Jēzus teica: ”Tas, kurš ievēro visus Dieva likumus, bet paklūp tikai vienā vietā ir vainīgs, kā visu likumu lauzējs” (Jēkaba 2:10). Tāpat arī ir rakstīts “grēka alga ir nāve” (Rom. 6:23), kas nozīmē, ka ikkatrs pieaudzis cilvēks, neatkarīgi no tā cik viņš ir labs vai slikts, viņš Tiesas dienā tiks tiesāts ar nāvi un sūtīts uz elli mūžīgām mokām. Bet, ir viens izņēmums …

Ceļš pie Dieva

Dievs mīl tos, kuri mīl Viņu tik ļoti, ka Viņš atrada veidu kā dot cilvēkam iespēju tik uz “Jauno pasauli” un dzīvot mūžīgi kopā ar Viņu pēc nāves. Proti, Viņš sūtīja pasaulē Savu dēlu, lai Viņš, būdams bez vainas, mirtu pie krusta un samaksātu par cilvēku grēkiem. Tādā veidā, Dievs atvēra iespēju cilvēkam saņemt attaisnošanu par grēkiem, ja cilvēks izdara sekojošo:

1. Pārliek savu paļāvību no sevis uz Jēzu Kristu;
2. Atzīst savas vainas Dieva priekšā un no sirds uz ceļgaliem un ar asarām acīs lūdz piedošanu;
3. Sirdī apņemas sākt jaunu dzīvi sekojot Jēzum Kristum un apliecina to ar kristīšanos zem ūdens Jēzus Kristus vārdā.

Tad ir jālūdz un jāgaida, kad Dievs nokristīs ar Svēto Garu un uguni, tādējādi, apliecinot, ka Viņš ir piedevis cilvēkam un pieņēmis Viņu kā savu bērnu. Svētā Gara saņemšanas brīdis ir kontakts ar Dievu – kad Tu satiec Dievu. Tas kalpo kā garantija, ka Dievs ir īsts, un Viņš turpmāk visu dzīvi būs tev blakus, uzklausīs Tavas lūgšanas, vadīs Tevi un gaidīs Tevi, kad Tu nāksi pie Viņa uz mājām!