17. Nodaļa

Jēzus lūdz Tēvam par sevi

1 Pēc tam, kad Jēzus bija izstāstījis šīs lietas, Viņš pacēla savas acis uz debesīm un teica:” Tēvs, ir pienācis laiks. Pagodini savu Dēlu, lai Tavs Dēls var pagodināt Tevi.

2 Tu devi Viņam [Dēlam/ Jēzum] varu pār visu cilvēci, lai Viņš varētu dot [piešķirt] mūžīgu dzīvību visiem tiem cilvēkiem, kurus Tu Viņam esi devis [esi atvedis pie Dēla].

3 Un mūžīgā dzīvība ir šī – lai viņi atpazītu [uzzinātu par] Tevi, vienīgo ĪSTO Dievu un atpazītu [uzzinātu par] Viņu – kuru Tu atsūtīji – Jēzu, kurš ir Kristus [gaidītais Mesija/ pasaules Glābējs/ no Dieva dzimušais].

4 Es sagādāju Tev godu [pagodināju Tevi] zemes virsū, pabeidzot darbu, kuru Tu Man biji devis izpildīt {t.i. iepazīstināt pasauli ar Tevi – dzīvo Dievu/ izstāstīt cilvēkiem, ka Tu esi un kāds Tu esi}.

5 Tagad, pagodini Mani, Tēvs, pats ar Sevi [paņem Mani atpakaļ būt vienotā veselumā ar Tevi], ar to godību, kas Man bija esot ar Tevi [savienībā ar Tevi] vēl pirms pasaule [visums] tika izveidota.

Jēzus lūdz Tēvam par saviem sekotājiem [mācekļiem/ skolniekiem]

6 Es esmu atklājis Tavu Vārdu [atklājis Tevi] cilvēkiem, kurus Tu Man esi devis no šīs pasaules. Viņi bija Tavi un Tu esi devis viņus Man, un viņi ir paklausījuši Tavam vārdam [uzņēmuši Tavu vārdu].

7 Tagad viņi zina, ka viss, ko Tu Man esi devis, (tik tiešām) nāk no Tevis.

8 Es esmu iedevis [izstāstījis] viņiem vārdus [mācību], ko Tu Man iedevi [uzticēji] un viņi tos ir uzņēmuši. Viņi zināja ar pilnu pārliecību, ka Es atnācu [iznācu] no Tevis un viņi ir nākuši pie ticības, ka (tik tiešām) Mani atsūtīji Tu.

9 Es lūdzu par viņiem. Es nelūdzu par visu pasauli [visiem cilvēkiem], bet tikai par tiem cilvēkiem, kurus Tu Man esi devis, jo viņi ir Tavi.

10 Visas lietas, kas ir Man, ir Tavas un visas, kas ir Tavas, ir Manas, un tajās Es esmu ticis pagodināts.

11 Tagad Es vairāk nepalikšu [neuzkavēšos] šajā pasaulē, bet viņi vēl pagaidām paliek šajā pasaulē, un Es nāku pie Tevis. Svētais Tēvs, saglabā [aizsargā] viņus caur Savu vārdu [caur palikšanu Tavā vārdā], ko Tu esi iedevis Man, lai viņi varētu būt par vienu veselu, gluži tāpat kā Mēs.

12 Kamēr Es biju kopā ar viņiem pasaulē, Es turēju viņus (stāvam) Tavā vārdā. Tos, kurus Tu Man iedevi, Es esmu saglabājis [nosargājis]. Neviens no viņiem neaizgāja bojā [zudumā/ neatkrita], izņemot tikai ‘nebeidzamo moku dēlu’, lai varētu piepildīties Svētajos rakstos [Vecajā derībā ] rakstītie vārdi.

13 Bet tagad, Es nāku pie Tevis. Es saku šīs lietas kamēr vēl esmu pasaulē, tāpēc, lai Mans prieks varētu tikt piepildīts [iepildīts pilnā apmērā] iekšā viņos.

14 Es esmu iedevis viņiem Tavu vārdu [mācību] un pasaule viņus ir ienīdusi, tāpēc, ka viņi nav no pasaules [nav daļa no šīs pasaules], gluži tāpat kā Es neesmu no pasaules [neesmu daļa no šīs pasaules].

15 Es nelūdzu, lai Tu paņem viņus projām, ārā no šīs pasaules, bet, lai Tu pasargā viņus no Ļaunā [Ļaunās būtnes/ Sātana].

16 Viņi nav no pasaules [nav daļa no šīs pasaules], gluži tāpat kā Es neesmu no pasaules [neesmu daļa no šīs pasaules].

17 Padari viņus svētus ar Patiesību [nošķir viņus ar Svētā Gara Svaidījumu]; Tavs Vārds ir Patiesība.

18 Gluži tāpat kā Tu sūtīji Mani iekšā pasaulē, tāpat arī Es esmu sūtījis viņus iekšā pasaulē.

19 Es ziedoju [piedāvāju kā upuri] pats Sevi viņu labā, lai arī viņi varētu tikt padarīti patiešām svēti.

Jēzus lūdz Tēvam arī par tiem, kuri nāks pie Viņa nākotnē

20 Es lūdzu ne tikai par viņiem, bet arī par visiem tiem cilvēkiem, kuri liks savu paļāvību uz Mani, pateicoties viņu vārdiem [liecībām],

21 lai viņi visi būtu viens vesels, gluži tāpat kā Tu, Tēvs, esi Manī un Es esmu Tevī. Es lūdzu, lai arī viņi varētu būt viens vesels Mūsos, lai pasaule varētu ticēt, ka Mani (tik tiešām) atsūtīji Tu.

22 To godību, ko Tu esi iedevis Man, Es esmu devis arī viņiem, lai viņi varētu būt viens vesels, tāpat kā Mēs esam viens vesels –

23 Es – viņos un Tu – Manī, lai viņi varētu tikt pilnībā vienoti [tiktu darīti perfekti vienā veselā]. Tad pasaule zinās, ka Mani atsūtīji Tu, un ka Tu viņus esi mīlējis tik pat ļoti, cik ļoti Tu esi mīlējis Mani.

24 Tēvs, Es gribu lai tie cilvēki, kurus Tu Man esi devis, arī varētu būt kopā ar Mani tur, kur Es esmu. Lai viņi varētu redzēt Manu godību – godību, ko Tu Man esi devis tāpēc, ka Tu mīlēji Mani jau pirms pasaules izveidošanas [radīšanas].

25 Taisnīgais Tēvs, lai gan pasaule nav Tevi zinājusi [atzinusi], bet Es esmu Tevi zinājis, un šie cilvēki zina, ka Tu Mani atsūtīji.

26 Es darīju viņiem zināmu Tavu vārdu [pastāstīju viņiem par Tevi], un Es turpināšu darīt to zināmu tāpēc, lai mīlestība ar kuru Tu Mani esi mīlējis, varētu būt arī viņos, un Es pats varētu būt viņos.”