9. Nodaļa

Sauls ceļā uz Damasku

1 Pa to laiku, Sauls joprojām dzīvoja ar katru elpu izdvesdams nāves draudus pret Kunga [Jēzus] mācekļiem [sekotājiem/ skolniekiem]. Viņš devās pie Augstā priestera,

2 un prasīja viņam sagatavot vēstules adresētas sinagogām Damaskā, kurās tiek lūgta viņu sadarbība – lai visus cilvēkus, gan vīriešus, gan sievietes, kurus Sauls tur atradīs, kuri pieder pie šī Ceļa [Kustības], viņš varētu arestēt un kā cietumniekus vest uz Jeruzalemi.

3 Saulam tuvojoties Damaskas pilsētai, pēkšņi viņam visapkārt nozibsnīja gaisma,

4 un viņš nokrita zemē, un dzirdēja balsi viņam sakām:” Saul, Saul, kāpēc tu Mani vajā?”

5 “Kas Tu esi, Kungs?” Sauls jautāja. “Es esmu Jēzus, kuru tu vajā,” Viņš atbildēja.

6 “Tagad celies augšā un ej iekšā pilsētā, un tev pateiks, kas tev ir jādara.”

7 Vīri, kuri ceļoja kopā ar Saulu, stāvēja pazaudējuši runu [pārsteigti]; viņi dzirdēja balsi, bet neredzēja nevienu, kurš runātu.

8 Sauls piecēlās no zemes, bet kad viņš atvēra savas acis, viņš nespēja redzēt. Tā ka tie vīri paņēma viņu aiz rokas un ieveda Damaskā.

9 Trīs dienas viņš bija akls, un neko neēda un nedzēra.

Ananias kristī Saulu

10 Damaskas pilsētā bija kāds Jēzus māceklis [sekotājs/ skolnieks], vārdā Ananias. Un Kungs viņu uzrunāja parādīšanā [vīzijā], un teica:” Ananias!” Viņš atbildēja:” Jā, Kungs!”

11 Un Kungs [Jēzus] viņam teica:” Celies augšā un ej uz ielu, ko sauc par Taisno ielu, ej uz Jūdas namu un jautā pēc vīra vārdā Sauls no Tarsas pilsētas. Viņš šobrīd Man lūdz,

12 un viņš redzēja parādīšanos [vīziju], kurā vīrietis vārdā Ananias ienāk iekšā (mājā, kurā viņš atrodas), un uzliek viņam virsū rokas, lai atjaunotu viņa redzi.”

13 “Kungs,” atbildēja Ananias:” Es esmu dzirdējis daudz ziņu par šo cilvēku un cik daudz ļauna viņš ir darījis taviem svētajiem cilvēkiem Jeruzalemē.

14 Un viņš ir atnācis uz šejieni ar augsto priesteru pilnvarojumu, lai arestētu visus, kuri piesauc Tavu vārdu.”

15 Bet Kungs [Jēzus] teica Ananias:” Ej! Šis vīrs ir Manis izvēlēts instruments [trauks], lai sludinātu Manu vārdu ne-ebrejiem [cittautiešiem/ pagāniem] un viņu valdniekiem [karaļiem/ vadītājiem], un arī Izraēliešiem.

16 Es viņam parādīšu cik daudz viņam ir jācieš Mana vārda dēļ.”

17 Tad Ananias gāja uz to vietu un iegāja iekšā tajā mājā. Viņš uzlika rokas uz Saula un teica:” Brāli, Saul, Kungs [Valdnieks] Jēzus, kurš parādījās tev uz ceļa, kad tu nāci uz šejieni – Viņš atsūtīja mani, lai tu varētu saņemt [atgūt] redzi un lai tu tiktu piepildīts ar Svēto Garu.”

18 Un tajā pašā brīdī pēkšņi kaut kas līdzīgs zvīņām nokrita no Saula acīm, un viņš atguva savu redzi. Tad viņš piecēlās un tika kristīts (ūdenī).

19 Un viņš paēda un kļuva stiprināts. Tad Sauls pavadīja vairākas dienas kopā ar mācekļiem [sekotājiem/ skolniekiem], kuri bija Damaskā.

Sauls sludina sinagogās Damaskā

20 Uzreiz pēc tam Sauls sāka sludināt sinagogās, ka Jēzus Dēls no Dieva.

21 Un visi, kuri viņu dzirdēja, bija izbrīnīti, un jautāja “Vai šis gadījumā nav tas pats cilvēks, kurš Jeruzalemē uzbruka tiem [vajāja tos], kuri piesauca šo Vārdu [Jēzu Kristu]? Vai viņš gadījumā tagad nav atnācis arī uz šejieni tā paša iemesla dēļ – lai saslēgtu Kristus sekotājus ķēdēs un vestu viņus augsto priesteru priekšā?”

22 Bet Sauls arvien pieauga spēkā un radīja apjukumu Damaskā dzīvojošo ebreju starpā, pierādot, ka Jēzus tik tiešām ir tas īstais un gaidāmais Kristus [Dieva svaidītais/ Dieva ieceltais valdnieks/ gaidītais Mesija] {oriģ. no grieķu valodas “Christos” nozīmē “Iesvētītais/ Svaidītais” un tam ir tā pati nozīme, kas ebrejiem “Mashiach”, jeb latviešu valodā “Mesija”, kas nozīmē to pašu – “Iesvētītais/ Svaidītais”. Šajā kontekstā jau daudzus gadus pirms Jēzus dzimšanas visiem ebrejiem, kuri pieņēmuši jūdaismu, tika solīts, ka reiz pienāks diena, kad Dievs sūtīs šajā pasaulē jaunu valdnieku – valdnieku no savas puses, paša Dieva ieceltu/ svaidītu/ iesvētītu, un šis jaunais valdnieks neredzēs sava ķermeņa satrūdēšanu, bet valdīs mūžīgi pār savu tautu}.

23 Pēc tam, kad (šādi) bija aizritējušas vairākas dienas, ebreji sazvērējās, lai viņu nogalinātu,

24 bet Saulam kļuva zināmi viņu plāni. Viņi vēroja (pilsētas) vārtus dienu un nakti, lai tikai varētu viņu nogalināt.

25 Bet mācekļi [sekotāji/ skolnieki] nakts laikā caur logu pilsētas sienā, nolaida viņu lejā grozā.

Sauls Jeruzalemē

26 Kad Sauls atgriezās atpakaļ Jeruzalemē, viņš centās pievienoties tur esošajiem Jēzus mācekļiem [sekotājiem/ skolniekiem], bet viņi visi baidījās no viņa un neticēja, ka viņš tik tiešām arī ir Jēzus māceklis [sekotājs/ skolnieks].

27 Bet Barnabas paņēma viņu un aizveda pie apustuļiem [ziņnešiem/ pārstāvjiem], un izstāstīja viņiem kā Sauls bija redzējis Kungu [Jēzu] uz ceļa, kā Viņš ar viņu bija runājis, un kā Sauls bija drosmīgi [pārliecinoši] sludinājis Jēzus vārdā Damaskā.

28 Un Sauls palika ar viņiem, brīvi pārvietodamies Jeruzalemē, un drosmīgi [pārliecinoši] runādams Kunga [Jēzus] vārdā.

29 Viņš argumentēti runāja skaidrodams dažiem grieķu valodā runājošajiem ebrejiem {ka Jēzus ir Kristus/ Dieva solītais Glābējs/ Mesija, kuru visi tā gaida}, bet viņi centās atrast veidu, kā panākt, lai viņš tiktu sodīts ar nāvi.

30 Kad brāļi par to uzzināja, viņi aizveda Saulu lejā uz Cēzarejas pilsētu un tad aizsūtīja viņu tālāk ceļā uz Tarsu.

31 Tad draudzēm viscaur Jūdejas, Galilejas un Samārijas apgabaliem bija miers, un tās tika celtas augšā [stiprinātas/ pilnveidotas] {no vārda angļu val. “edified”, kas nozīmē neredzamo izaugsmi – izaugsmi zināšanās, saprašanā, Gara spēkā}. Tām turpinot būt bijībā pret Kungu un Svētā Gara vadībā, tās arvien pieauga arī draudzes locekļu skaita ziņā.

Aenejas dziedināšana

32 Notika tā, ka Pēterim dodoties cauri visiem reģioniem valstī, viņš pa ceļam arī apciemoja svētos, kuri dzīvoja Lidas pilsētā.

33 Tur viņš atrada kādu vīrieti vārdā Aenejas, kurš bija paralizēts un gulēja uz gultas jau astoņus gadus.

34 Un Pēteris viņam teica:” Aenejas, Jēzus Kristus tevi dziedina {no angļu val. “Jesus the Christ heals you”, ko pēc konteksta un būtības pareizi būtu tulkot šādi “Jēzus, kurš ir tas ilgi gaidītais Glābējs, tevi dziedina”}! Celies augšā un sakārto savu gultu.” Aenejas nekavējoties cēlās augšā

35 un visi, kuri dzīvoja Lidas pilsētā un Šāronas līdzenumā redzēja viņu [kas ar viņu ir noticis], un viņi pievērsās Kungam [Jēzum Kristum].

Tabitas (Dorkas) uzcelšana no nāves

36 Joppas pilsētā bija kāda mācekle [sekotāja/ skolniece] vārdā Tabita (grieķu val. saukta Dorkas); šī sieviete izcēlās ar labiem darbiem un labdarību [palīdzēšanu trūcīgajiem], ko viņa darīja regulāri.

37 Notika tā, ka ap to laiku viņa saslima un nomira. Cilvēki bija viņu nomazgājuši un noguldījuši augšistabā.

38 Ņemot vērā, ka Lidas pilsēta un Joppas pilsēta atradās viena otrai blakus, un mācekļi [sekotāji/ skolnieki] bija dzirdējuši, ka Lidas pilsētā ir Pēteris, viņi sūtīja divus vīrus pie viņa un skubināja viņu, teikdami:” Lūdzu, steidzami atnāc pie mums!”

39 Tad Pēteris cēlās un gāja kopā ar viņiem. Kad viņš bija atnācis, viņi ieveda viņu augšējā istabā. Visas atraitnes stāvēja viņam blakus un raudāja, rādīdamas viņam tunikas un citus apģērbus, ko Dorkas bija uztaisījusi, kamēr bija kopā ar viņiem.

40 Pēteris lika viņiem visiem iziet ārā no istabas, viņš nometās uz ceļiem un lūdza {lūgšanas vairākās vietās ir minētas tieši šādas – uz ceļgaliem}, un pagriezdamies pret noguldīto ķermeni, viņš teica:” Tabita, celies!” Un viņa atvēra savas acis, un ieraudzījusi Pēteri, viņa apsēdās sēdus.

41 Pēteris padeva viņai savu roku, un palīdzēja viņai piecelties, un kad viņš bija pasaucis svētos [ticīgos] un atraitnes, viņš stādīja viņu viņiem visiem priekšā dzīvu.  

42 Šis notikums kļuva zināms visā Joppas pilsētā, un daudzi cilvēki lika savu paļāvību [atdeva savu sirdi] uz Kungu [Jēzu Kristu].

43 Un Pēteris vairākas dienas palika Joppas pilsētā, pie Sīmaņa, ādu miecētāja [apstrādātāja].