10. Nodaļa

Kornējis sūta pēc Pētera

1 Cēzarejas pilsētā (Izraēlas teritorijā) dzīvoja kāds vīrs, kuru sauca Kornēlijs. Viņš bija centurions {dienesta pakāpe, atbildīgs par 30-80 karavīriem, kas ir sestā daļa no kohortas, jeb sešdesmitā daļa no leģiona} tā sauktajā Itāļu pulkā {leģiona daļā, kas bija zīmīga ar to, ka tajā bija vai nu tikai itāļi vai nu vismaz to komandēja tikai itāļi}.

2 Viņš bija dievbijīgs vīrs līdz ar visu savu namu [ģimeni un kalpotājiem]. Viņš palīdzēja trūcīgajiem un regulāri lūdza Dievu.

3 Vienā dienā, ap plkst. 15:00 pēcpusdienā viņš parādīšanās [vīzijā] ļoti skaidri redzēja Dieva eņģeli, kurš ienāca iekšā pie viņa un teica:” Kornēlij!”

4 Un Kornēlijs uz viņu vērīgi skatījās, un viņam kļuva bailes. Viņš atbildēja:” Kas noticis, Kungs?” Un eņģelis viņam teica:” Tavas lūgšanas un tava labdarība [ziedojumi] ir uznākuši [pacēlušies] augšā Dieva priekšā, kā upuri tevis pieminēšanai [kā atgādinājumi par tevi Dievam] {komentārs: “labdarība” šajā gadījumā nāk no oriģ. vārda grieķu val. “eleēmosynai”, kas ir cēlies no vārda “eleos”, kas nozīmē “līdzjūtība”. Šajā gadījumā ir saprotams, ka viņa līdzjūtība pret citiem cilvēkiem ir pievērsusi Dieva uzmanību un Dievs nav palicis vienaldzīgs}.

5 Tagad sūti vīrus [sev pakļautus cilvēkus] uz Joppu pēc cilvēka, kura vārds ir Sīmanis, kuru sauc arī par Pēteri.

6 Viņš uzturas [dzīvo] pie Sīmaņa ādu miecētāja [apstrādātāja], kura māja atrodas pie jūras. Viņš tev pateiks, kas tev ir jādara.”

7 Kad eņģelis, kurš ar viņu runāja, bija prom, Kornēlijs pasauca divus kalpotājus, kuri strādāja viņa mājā, un vienu uzticamu karavīru, no karavīru pulka, kas vienmēr gatavībā uz viņu gaidīja.

8 Pēc tam kad viņš bija izstāstījis visas šīs lietas viņiem, viņš aizsūtīja viņus uz Joppas pilsētu.

9 Nākamajā dienā, šiem vīriem ejot pa ceļu un tuvojoties Joppas pilsētai, Pēteris uzkāpa uz mājas jumta, lai lūgtu – tas notika ap “pusdienlaika” lūgšanas laiku [ap plkst. 12:00] {ebrejiem bija konkrēti lūgšanu laiki un viņi tajos laikos nodevās Dieva lūgšanai. Tāpat arī plakanais mājas jumts bija tipiska vieta, kur cilvēki Tuvajos austrumos kāpa lai lūgtu Dievu vai meditētu}.

Pēteris redz parādīšanos [vīziju] ar galdautu

10 Pēteris bija ļoti izsalcis un gribēja ēst, bet kamēr pārējie gatavoja galdu, viņš iekrita transa stāvoklī {šis norāda uz to, ka Pēteris visdrīzāk bija gavējis līdz “pusdienlaika” lūgšanai, kas arī bija tipiski}.

11 Viņš redzēja debesis atvērtas vaļā un objektu, kas līdzinājās ļoti lielam galdautam, kas aiz četriem stūriem tiek laists lejā uz zemi.

12 Uz tā bija visu veidu četrkājainie dzīvnieki, rāpuļi un lidojošie putni.

13 Tad balss teica viņam:” Celies augšā, Pēteri. Kauj tos un ēd.”

14 Bet Pēteris atbildēja “Nekādā gadījumā, Kungs! Es nekad neesmu ēdis neko nesvētu vai netīru.”

15 Balss ar viņu runāja otro reizi un teica:” Ko Dievs ir tīrījis [padarījis tīru], to nesauc par netīru.”

16 Tas notika trīs reizes un tad galdauts tika pacelts atpakaļ debesīs.

17 Kamēr Pēteris iekšēji prātoja par to, ko nozīmēja šī parādīšanās [vīzija], Kornēlija sūtītie vīri tieši bija atraduši Sīmaņa māju un stāvēja pie ieejas vārtiem.

18 Viņi sauca un prasīja vai Sīmanis, saukts arī par Pēteri, uzturas šajā mājā.

19 Kamēr Pēteris vēl prātoja par to redzēto parādīšanos [vīziju], Gars viņam teica:” Trīs vīri meklē tevi.

20 Celies augšā un kāp lejā. Nešaubies un ej kopā ar viņiem, jo viņi nāk Manis sūtīti.”

21 Tad Pēteris nokāpa lejā pie tiem vīriem, kurus bija atsūtījis Kornēlijs, un teica viņiem:” Jā, es esmu tas, kuru jūs meklējat. Kāpēc jūs esat atnākuši?”

22 Viņi atbildēja:” Mēs esat atnākuši no Kornēlija, centuriona (Romas armijā). Viņš ir taisnīgs [morāli pareizs/ ar augstu morāli] un dievbijīgs cilvēks, kuru ciena visi ebreji. Dievs caur savu eņģeli lika viņam sūtīt vīrus pēc tevis, un uzaicināt [pasaukt] tevi uz viņa māju, un dzirdēt vārdus, kas tev ir sakāmi.”

23 Tad Pēteris ieaicināja viņus iekšā un izmitināja viņus. Nākamajā dienā Pēteris devās ceļā kopā ar viņiem, un daži brāļi no Joppas pilsētas, arī pievienojās viņam doties līdzi.

Pēteris apciemo Kornēliju

24 Nākamajā dienā viņi sasniedza Cēzareju. Kornēlijs viņus jau gaidīja un bija sasaucis kopā savus radiniekus un tuvos draugus.

25 Pēterim nākot iekšā, Kornēlijs viņu satika un nokrita zemē uz ceļiem viņa priekšā un godināja [slavināja] viņu.

26 Bet Pēteris palīdzēja viņam piecelties un teica:” Celies augšā, es pats arī esmu vienkārši cilvēks.”

27 Un viņiem abiem runājot, viņi devās iekšā, un Pēteris ieraudzīja, ka tur bija sanākuši daudzi cilvēki.

28 Un viņš teica viņiem:” Jūs zināt cik tas ir pretlikumīgi ebrejam pavadīt laiku kopā [saistīties] vai iet ciemos pie kāda, kurš nav ebrejs [cittautieša/ pagāna]. Bet Dievs man ir parādījis, nesaukt nevienu cilvēku par apgānītu [nesvētu] vai netīru (pēc tautības piederības).

29 Tāpēc es atnācu pie jums bez jebkādiem iebildumiem, tiklīdz mani pasauca. Tāpēc es jautāju, kāpēc jūs esat mani pasaukuši?”

30 Kornēlijs atbildēja:” Pirms četrām dienām es gavēju, līdz pat šim pašam laikam. Un ap plkst. trijiem pēcpusdienā {ap devīto stundu pēc ebreju laika, kas ir “pēcpusdienas lūgšanas” laiks, kuru arī Kornēlijs ievēroja} es lūdzu, būdams savā mājā, un tad pēkšņi savā priekšā ieraudzīju stāvam vīru spilgtā apģērbā,

31 un viņš teica ‘Kornēlij, tava lūgšana ir tikusi uzklausīta un tavas labsirdības dāvanas [ziedojumi] ir tikušas pieminētas Dieva priekšā [ir atgādinājušas Dievam par Tevi/ pievērsušas Dieva uzmanību].

32 Tāpēc sūti sūtņus uz Joppas pilsētu un sauc uz šejieni Sīmani, kuru sauc arī par Pēteri; viņš ir apmeties mājā pie Sīmaņa – ādu miecētāja, jūras krastā. Kad viņš atnāks, viņš runās ar tevi.’

33 Tad es nekavējoties sūtīju vīrus pie tevis, un tu esi labi darījis, ka esi atnācis. Tāpēc arī mēs visi esam šeit sanākuši, Dieva priekšā, lai dzirdētu visas tās lietas, kuras Kungs tev ir pavēlējis (stāstīt/ darīt).”

Labās ziņas arī cittautiešiem [ne-ebrejiem/ pagāniem]

34 Tad Pēteris sāka runāt:” Es tagad apzinos [nāku pie pilnīgas sapratnes/ atziņas] cik patiesi ir tas, ka Dievs neizrāda favorītismu {no angļu val. “no respecter of persons” un “does not show partiality”, kas nozīmē, ka Dievs neņem vērā cilvēka amatu, statusu, ārējo izskatu, utt., bet gan redz un ņem vērā tikai un vienīgi sirds stāvokli}.

35 Bet Viņš laipni uzņem katru cilvēku, no katras tautības, kurš izjūt bijību pret Viņu un dara to, kas ir pareizi.

36 Jūs zināt to ziņu [jaunumus], ko Dievs atsūtīja cilvēkiem Izraēlā, paziņodams Labās ziņas par iespēju izlīgt mieru ar Dievu, caur Jēzu Kristu, kurš ir Kungs [Valdnieks] pār it visu.

37 Jūs jau paši zināt, kas notika viscaur Jūdejas provincei, aizsākoties Galilejā ar “kristību”, par kuru Jānis sludināja –

38 kā Dievs svaidīja [iezīmēja/ iecēla/ iesvētīja] ar Svēto Garu un ar spēku Jēzu no Nācaretes pilsētas, un kā Jēzus gāja no vienas vietas uz citu, darīdams labu un dziedinādams visus, kuri bija zem Sātana varas [spēka/ Sātana apspiesti], jo Dievs bija kopā ar Viņu.

39 Mēs esam liecinieki visām tām lietām, kuras Viņš paveica, gan Jūdejas apgabalā, gan arī Jeruzalemē. Viņi nogalināja Jēzu, pienaglodami Viņu dzīvu pie krusta,

40 bet Dievs trešajā dienā uzcēla viņu augšā no mirušajiem un izdarīja tā, ka Viņš ir redzams [ar acīm saredzams/ atklājas].

41 Redzams ne pilnīgi visiem cilvēkiem, bet mums, kurus Dievs izvēlējās, lai mēs būtu par lieciniekiem [lai liecinātu par Viņu, ka Viņš patiesībā ir dzīvs] – pēc tam, kad Viņš bija uzcelts augšā no mirušajiem, mēs kopā ar Viņu ēdām un dzērām.

42 Viņš pavēlēja mums sludināt [stāstīt] cilvēkiem un liecināt, ka Viņš ir tas (īstais), kuru Dievs ir norīkojis [iecēlis] būt par tiesnesi visiem – gan dzīvajiem, gan mirušajiem.

43 Visi pravieši liecina par Viņu, ka katrs cilvēks, kurš liek savu paļāvību uz Viņu [atdodas Viņam], caur Viņa vārdu saņem grēku piedošanu.

Arī ne-ebreji [cittautieši] saņem Svēto Garu

44 Kamēr Pēteris vēl joprojām runāja šos vārdus, Svētais Gars krita uz visiem tiem cilvēkiem, kuri sadzirdēja viņa teikto ziņu [uzņēma viņa vārdus]. 

45 Un apgraizītie ticīgie, kuri bija atnākuši līdzi Pēterim, bija ļoti pārsteigti, ka Svētā Gara dāvana tika izlieta arī uz ne-ebrejiem [cittautiešiem].

46 Jo viņi dzirdēja viņus runājam Gara valodās [mēlēs] un slavējam Dievu. Tad Pēteris teica:

47 “Vai kāds var liegt ūdeni šo cilvēku kristīšanai, kuri ir saņēmuši Svēto Garu, gluži tāpat kā mēs to saņēmām?”

48 Un Pēteris lika viņus kristīt Kunga [Jēzus Kristus] vārdā. Tad viņi lūdza viņam uzkavēties vēl dažas dienas.