25. Nodaļa

Paula apsūdzēšana Porcijus Festus priekšā

1 Trīs dienas pēc tam, kad Festus bija ieradies provincē, viņš no Cēzarejas pilsētas devās augšā uz Jeruzalemi,

2 kur galvenie priesteri kopā ar ebreju vadītājiem stājās viņa priekšā un cēla apsūdzības pret Paulu.

3 Viņi lūdza Festus, lai viņš izdara pakalpojumu priekš viņiem – lai norīko Paula pārvešanu uz Jeruzalemi, jo viņi gatavoja aplenkumu, lai uzbruktu viņam un nogalinātu viņu ceļā.

4 Festus atbildēja, ka Paulam ir jāpaliek ieslodzījumā Cēzarejā un viņš pats arī drīzumā dosies projām uz turieni.

5 Viņš teica:” Lai tie, kuri ir pie varas jūsu vidū, nāk man līdzi un ceļ apsūdzības pret viņu, ja viņš ir izdarījis kaut ko sliktu.”

6 Pēc tam, kad viņš bija uzkavējies pie viņiem vairāk nekā desmit dienas, viņš devās ceļā uz Cēzareju. Nākamajā dienā (Cēzarejā), apsēdies uz tiesneša krēsla [tribunālā], viņš pavēlēja atvest Paulu.

7 Kad Pauls ienāca, no Jeruzalemes atnākušie ebreji nostājās viņam visapkārt un cēla pret viņu daudzas smagas apsūdzības, bet viņiem nebija it nekādu pierādījumu.

8 Tad Pauls teica runu savai aizstāvībai:” Es neesmu izdarījis nevienu pārkāpumu – ne pret ebreju likumu, ne pret templi, ne pret Cēzaru.”

9 Bet Festus, gribēdams izdarīt ebrejiem pakalpojumu [izpatikt], atbildēja Paulam, teikdams:” Vai tu gribi iet augšā uz Jeruzalemi un stāties manā priekšā tur, lai es tur iztiesāju šīs apsūdzības?” 

10 Pauls atbildēja:” Es jau tagad stāvu Cēzara tiesas priekšā, vietā, kur man pienākas tikt tiesātam. Es neesmu izdarījis nekādu pārkāpumu pret ebrejiem, kā jau tu pats to ļoti labi zini.

Pauls ceļ apelāciju, lai lietu iztiesā Cēzars

11 Ja nu gadījumā es tomēr esmu vainīgs kādā pārkāpumā par ko es būtu pelnījis nāvi, tad es neiebilstu mirt. Bet, ja šo ebreju celtās apsūdzības pret mani nav patiesas, tad neviens nav tiesīgs mani viņiem nodot. Es pieprasu celt lietu Cēzara priekšā!” {Paulam kā Romas pilsonim ir tiesības nepiekrist reģionālās tiesas spriedumam un pārsūdzēt lietu/ apelēt/ pārsūdzēt to augstākā instancē, kas šajā gadījumā, ir Romas imperators Cēzars}

12 Pēc tam kad Festus bija apspriedies ar saviem padomniekiem, viņš teica:” Tu esi pieprasījis celt lietu Cēzara priekšā? pie Cēzara tu arī dosies!”

13 Pēc dažām dienām, Cēzarejas pilsētā ieradās Jūdejas provinces karalis Agripa kopā ar savu māsu Bernisi, lai sveiktu Festus (ar stāšanos amatā).

Gubernators Festus konsultējas ar Jūdejas karali Agripu

14 Ņemot vērā, ka viņi tur pavadīja vairākas dienas, Festus ar Jūdejas karali pārrunāja arī Paula lietu. Viņš teica:” Šeit ir kāds vīrs, kurš ir palicis ieslodzījumā no laika, kad amatā vēl bija Fēlikss.

15 Kad es biju aizgājis līdz Jeruzalemei, galvenie priesteri un ebreju vecākie mani informēja par viņu un prasīja viņu notiesāt [sodīt].

16 Es viņiem atbildēju, ka Romiešiem nav pieņemts kādu notiesāt [izteikt spriedumu] bez lietas izskatīšanas un paša apsūdzēta uzklausīšanas. Viņam ir jādod iespēja stāties pretī tiem, kas pret viņu ceļ apsūdzības un teikt vārdus savai aizstāvībai.

17 Tāpēc viņi nāca kopā ar mani un es nekavējos izskatīt šo lietu, bet jau nākamajā dienā apsēdos tiesas [tribunāla] krēslā un pavēlēju ievest apsūdzēto [Paulu].

18 Bet kad tika dots vārds apsūdzētājiem, viņi necēla apsūdzības par noziegumiem, kurus es biju sagaidījis.

19 Tā vietā, viņiem vienkārši bija kaut kādas savstarpējas nesaskaņas par viņu pašu reliģiju un par cilvēku vārdā Jēzus, kurš nomira, bet Pauls apliecināja, ka Viņš ir dzīvs.

20 Un tāpēc, ka es biju apjucis par šāda veida jautājumiem, es viņam [Paulam] jautāju vai viņš būtu gatavs doties uz Jeruzalemi un pārcelt lietas iztiesāšanu saistībā ar šāda veida apsūdzībām uz turieni.

21 Bet Pauls cēla apelāciju [pārsūdzību/ iebildumu] un pieprasīja viņu atstāt apsargātā ieslodzījumā līdz lietu izskatīs imperators [Cēzars]. Tāpēc es pavēlēju turēt viņu ieslodzījumā līdz brīdim, kad es noorganizēšu viņa pārvešanu pie Cēzara.”

22 Tad Hērods Agripa teica Festus:” Es pats arī labprāt gribētu dzirdēt kas šim vīram ir sakāms”. Un Festus atbildēja:” Rītdien tu varēsi dzirdēt!”

Pauls runā karaļa Hēroda Agripas un Bernises priekšā

23 Nākamajā dienā, Agripa kopā ar Bernisi ļoti grezni ienāca tiesas zālē. Viņus pavadīja augsta ranga armijas virsnieki un ietekmīgi vīri no pilsētas. Pēc Festus pavēles, iekšā tika ievests Pauls.

24 Festus teica:” Karali Agripa un visi klātesošie, skatieties uz šo cilvēku! Visa ebreju kopiena gan Jeruzalemē, gan arī šeit Cēzarejā ir vērsusies pie manis ar lūgumu [prasību], ka viņš nedrīkst ilgāk palikt dzīvs.

25 Bet es atklāju [uzzināju], ka viņš nav izdarījis neko tādu, lai viņš būtu pelnījis nāvi un, ņemot vērā, ka viņš pats lūdza nodot lietas izskatīšanu tālāk [apelēja] imperatoram Augustus, es esmu izlēmis viņu pārvest (uz Romu).

26 Bet man nav nekā konkrēta ko Viņa augstībai [imperatoram] rakstīt par viņu. Tāpēc es esmu pasaucis viņu šeit, jūsu visu acu priekšā, un it īpaši jūsu priekšā, karali Agripa, lai pēc viņa izjautāšanas man būtu ko par viņu uzrakstīt.  

27 Manuprāt, nebūtu loģiski sūtīt cietumnieku pie imperatora, nenorādot konkrētas apsūdzības, kas pret viņu ir vērstas.