4. nodaļa

Savstarpējā vienotība

1 Tāpēc es aicinu jūs, kā gūsteknis [pakļautais/ piederīgais] Kungā, staigāt cienīgi [atbilstoši] aicinājumam, kuru jūs esat saņēmuši –

2 ar visu pazemību [pieticību] un maigumu, ar iecietību [noturību] pret dusmām, panest [paciest] vienam otru mīlestībā

3 un būt centīgiem [tiekties] saglabāt savstarpējo vienotību [kopību] Garā caur miera saiti.

4 Visi svētie ir viens ķermenis [miesa] un viens Gars, gluži tāpat kā jūs tikāt pasaukti [aicināti] uz vienu un to pašu cerību [rezultātu paļāvībai uz Kristu/ vienu mūžīgo dzīvību pēc ķermeņa nāves];

5 viens Kungs [Valdnieks], viena ticība, viena kristība;

6 viens Dievs un Tēvs visiem, kurš ir pāri visiem un cauri visiem, un iekšā visos.

7 Bet katram no mums ir tikusi piešķirta Dieva labvēlības dāvana [svaidījums] atbilstoši Kristus noteiktajam mēram [tam, cik mēs esam spējīgi ticībā/ paļāvībā uz Viņu uzņemt].

8 Tāpēc ir teikts: “Atpakaļpacēlies augstumos [debesīs], Viņš saņēma gūstā [savā varā] to, kas mūs sagūsta un piešķīra [dalīja] dāvanas cilvēkiem.” {Psalms 68:18}

9 Ko gan nozīmē “Viņš atpakaļpacēlās”, ja ne tikai to, ka Viņš vispirms arī nolaidās zemes viszemākajās daļās {t. sk. iespējams, pazemē}.

10 Viņš, kurš nolaidās lejā, ir tas pats, kurš pacēlās augšā, virs visām debesīm, lai piepildītu visas lietas.

11 Un tas bija Viņš [Kristus], kurš deva dažiem būt par apustuļiem [vēstniekiem/ sūtņiem], dažiem būt par praviešiem [runāt no Dieva], dažiem būt par evaņģēlistiem [labo ziņu sludinātājiem], un dažiem būt par ganiem [rūpēties par Dieva cilvēkiem], un dažiem par skolotājiem [skolot/ mācīt citus Svētajos rakstos],

12 lai pilnveidotu [sagatavotu] svētos [Dieva iezīmētos/ nošķirtos] priekš kalpošanas darba ar mērķi celt [būvēt] Kristus miesu

13 līdz mēs visi sasniedzam viendabību [savā būtībā kļūstam par vienu veselu ar Kristu] savā paļāvībā uz Dieva Dēlu un Viņa pazīšanā [personīgā zināšanā], līdz nobriedušam cilvēkam, līdz Kristus pilnībai.

14 Tad mēs vairs nebūsim, kā nenobrieduši bērni, kurus šurpu turpu mētā kā pa viļņiem un aizrauj dažādu mācību [doktrīnu] vēji, kas balstās cilvēku runas un domu izveicībā, maldu meistarībā.

15 Tā vietā, mīlestībā runājot patiesību, ikkatrā lietā augsim Kristū pašā personīgi, kurš ir galva.

16 No kura visa miesa, kas ir cieši savienota un turēta kopā ar to, ko katra locītava sniedz [dara/ nodrošina], saskaņā ar katras atsevišķās daļas efektīvu [pareizu] darbību, veicina miesas augšanu, lai tā pati sevi celtu mīlestībā.

Jauna dzīve Kristū

17 Tāpēc es jums saku šo un liecinu par šo Kungā: “Nestaigājiet vairs tā, kā pagāni [ne-ebreji/ cittautieši] staigā, būdami tukši [bez izpratnes par dzīves jēgu] savā domāšanā.

18 Viņu izpratne ir aptumšota un viņi ir atsvešināti no Dieva dzīvības, jo viņi ir aizvēruši savus prātus un nocietinājuši savas sirdis pret Viņu [Dievu].

19 Notrulinājuši [pašattaisnojot] visu savu kauna izjūtu, viņi ir padevušies izlaidībai [nepiedienībai], lai darītu visu veidu netīrību, alkstot vēl un vēl [bez gala/ piepildījuma].

20 Bet šis nav tas veids, kādā jūs iepazināt Kristu [atnācāt pie Kristus].

21 Ja tik tiešām jūs Viņu [Jēzu] esat dzirdējuši un Viņā esat tikuši mācīti [skoloti], pieturoties pie patiesības, kas ir Jēzū,

22 jums ir jānoliek malā savs iepriekšējais dzīvesveids [jāatsakās no tā], savs vecais “es”, kuru grauj [bojā/ iznīcina] tā mānīgās tieksmes [vēlmes/ iegribas];

23 lai tad jūs varētu tikt atjaunoti sava prāta garā;

24 un lai jums varētu tikt uzvilkts virsū jauns “es” [jauna identitāte/ būtība], kurš ir radīts būt saskanīgs ar Dieva būtību [pielāgots Dieva būtībai] – pareizs Dieva acīs un Viņa atzīts [svēts].

25 Tāpēc ikkatram no jums ir jānoliek malā nepatiesība un ir jārunā patiesība [tas, kā viss ir/ realitāte] ar savu tuvāko, jo mēs esam daļa viens no otra.

26 “Esot dusmās, neizdariet grēku!” Nepalieciet dusmās ilgāk par saules rietu un

27 un nedodiet velnam [pretiniekam] iespēju nostiprināties [pieķerties/ ieņemt vietu/ iespēju].

28 Tas, kurš ir zadzis, lai vairāk nezog, bet lai strādā un dara kaut ko lietderīgu ar savām rokām, lai viņam būtu kaut kas ar ko dalīties ar tiem, kam trūkst [vajadzīga palīdzība].

29 Lai no jūsu mutēm nenāk neviens slikts [bezvērtīgs/ tukšs] vārds, bet tikai tas, kas ir labs, lai celtu augšā [stiprinātu/ būvētu] to, kuram ir vajadzība un lai sekmētu Dieva labvēlības nākšanu pār tiem, kuri klausās.

30 Un neapbēdiniet [neaizvainojiet] Dieva Svēto Garu ar kuru jūs tikāt apzīmogoti glābšanas dienai.

31 Atbrīvojieties no visa iekšējā rūgtuma [asuma], aizkaitināmības, impulsīvām dusmām, ķildošanās un patiesības grozīšanas, kā arī visa, kas ir ļauns [nepareizs].

32 Esiet noderīgi viens otram un ar maigu sirdi viens pret otru, piedodami viens otram, gluži tāpat kā Dievs Kristū piedeva jums.