Pievienojies un saņem “Labās ziņas” savā e-pastā
Norādi savu e-pasta adresi un kļūsti par Kristus sekotāju internetā - kļusti par vienu no pirmajiem, kurš saņem jaunākos tulkojumus, interesantus rakstus par Jēzus Kristus dzīvi un augšāmcelšanos no nāvas, informāciju par Jaunās derības rīkotajiem pasākumiem un citus jaunumus.
Lejupielādē savā telefonā, planšetē vai datorā.
Lejupielādē visu Jauno derību, kas šobrīd pieejama Jaunajā paplašinātajā tulkojumā savā telefonā, planšetē vai datorā kā PDF failu un lasi to lai kur tu arī atrastos. Darbs pie tulkošanas vēl turpinās, tāpēc saturs regulāri tiek papildināts. Lejupielādēt PDF
Nosūti draugam e-pastā
Nosūti uzaicinājumu savam draugam, paziņam vai ģimenes loceklim izlasīt šo nodaļu. Ja vēlies, vari arī iezīmēt konkrētu paragrāfu/ rakstu vietu un nosūtīt saiti tieši uz šo attiecīgo vietu. Lai nosūtītu uzaicinājumu, ievadi vēlamā adresāta e-pasta adresi zemāk un spied pogu “Sūtīt”.
20. Nodaļa
Pauls Maķedonijā un Grieķijā
1 Kad kņada bija beigusies, Pauls pasauca mācekļus [sekotājus/ skolniekus] pie sevis. Viņš iedrošināja viņus [stiprināja ar vārdiem], atvadījās no viņiem un devās ceļā uz Maķedoniju.
2 Pēc tam, kad viņš bija izgājis [izceļojis] cauri Maķedonijas apgabalam un pa ceļam paviesojies vairākās tā apgabala pilsētās un ciemos, iedrošinādams [stiprinādams] tur esošos ticīgos, viņš beidzot ieradās Grieķijā,
3 kur uzkavējās trīs mēnešus. Tad, viņam gatavojoties doties tālāk ar kuģi uz Sīriju, daži ebreji slepeni sazvērējās pret viņu un gaidīja viņu dodamies ceļā, tāpēc viņš izlēma tomēr griezties atpakaļ un doties (atpakaļ) cauri Maķedonijai.
4 Viņam līdzi gāja Sopatejs – Pirra dēls no Berejas, Aristarhs, Sekundus no Tesalonikas. Tāpat arī Gaijs no Derbes, Timotejs, Tihikus un Tropimus no Āzijas provinces.
5 Šie vīri aizgāja pa priekšu un gaidīja mūs Troas pilsētā,
6 bet mēs devāmies ceļā ar kuģi no Filippi uz Troas pilsētu tikai pēc Neraudzētās maizes dienām, un piecas dienas vēlāk, mēs pievienojāmies pārējiem. Troas pilsētā mēs uzkavējāmies septiņas dienas.
Troas pilsētā tiek atdzīvināts jaunieties vārdā Eutikus
7 Nedēļas pirmajā dienā, mācekļi [sekotāji/ skolnieki] sanāca kopā, lai lauztu maizi [taisītu Kristus piemiņas mielastu]. Pauls sludināja sanākušajiem cilvēkiem un, ņemot vērā, ka viņš plānoja nākamajā dienā doties tālāk ceļā, viņš turpināja runāt līdz pat pusnaktij.
8 Augšējā istabā, kur mēs bijām sanākuši, bija daudz lampu,
9 un tur bija kāds jaunietis vārdā Eutikus, kurš sēdēja loga ailē [uz palodzes]. Paulam turpinot runāt, viņu pārņēma dziļš miegs. Viņš aizmiga un izkrita ārā pa trešā stāva logu, un tika atrasts miris.
10 Pauls devās lejā, noliecās viņam virsū un apķēris viņu ar rokām, teica:” Nebaidieties, viņa dzīvība ir viņā.”
11 Tad viņš uzkāpa atpakaļ augšā pa kāpnēm, lauza un dalīja maizi [Kristus piemiņas mielastu], un ēda to kopā ar pērējiem. Pauls turpināja runāt ar viņiem līdz rīta gaismai, un tad devās projām.
12 Cilvēki aizveda to jaunieti mājās dzīvu un jutās ļoti atviegloti [mierpilni].
No Troas pilsētas uz Miletus pilsētu
13 Tad mēs devāmies uz kuģi, Paulam pa priekšu, un ar to kuģojām uz Assos ostas pilsētu, lai tur uz klāja uzņemtu Paulu. Viņš tā bija norīkojis mūs darīt, jo pats gribēja iet ar kājām.
14 Kad viņš satika mūs Assos pilsētā, mēs uzņēmām viņu uz klāja. Tālāk, mēs visi kopā kuģojām uz Mitileni {ostas pilsētu, Lesbos salas galvaspilsētu}.
15 Nākamajā dienā, no turienes mēs kuģojām uz Čios, un pēc dienas uz Samos, un vēl pēc vienas dienas, mēs ieradāmies Miletus.
Pauls atvadās no Efeziešiem
16 Pauls bija izlēmis kuģot tālāk nepiestājot Efezā, lai netērētu daudz laika Āzijas provincē, jo viņš steidzās pēc iespējas ātrāk nokļūt Jeruzalemē. Ja iespējams, tad līdz Pentekostam {piecdesmitā diena pēc Pashā/ Lieldienām, kad ebreji svin ražas novākšanu. Šī diena ir īpaša arī ar to, ka šajā dienā pirmo reizi, Jēzus sekotāji saņēma Svēto Garu. Tā iezīmēja jauna laikmeta sākumu pasaules vēsturē}.
17 Piestājot Miletus, Pauls sūtīja ziņu Efezas draudzes vecākajiem atnākt pie viņa.
18 Kad viņi atnāca, Pauls viņiem teica:” Jūs zināt, kāda veida dzīvesveidu es piekopu sākot no pirmās dienas, kad es ierados Āzijas provincē un visu to laiku, kamēr es biju pie jums.
19 Es kalpoju Kungam [Jēzum Kristum] pilnīgā pazemībā, ar asarām, kā arī būdams [atrazdamies] smagos pārbaudījumos, kuriem mani pakļāva pret mani sazvērējušies ebreju pretinieki.
20 Es neesmu baidījies [atturējies dēļ bailēm] jums stāstīt to, kas jums nāks par labu, bet esmu mācījis jūs gan publiski, gan arī no mājas uz māju
21 liecinādams gan ebrejiem, gan arī grieķiem par vienu un to pašu – par to, ka ir nepieciešams vērsties pie Dieva ar nožēlu, mainīties un likt savu paļāvību uz mūsu Kungu Jēzu Kristu.
22 Tagad, Gara spiests, es eju uz Jeruzalemi, nezinādams kas ar mani tur notiks.
23 Es zinu tikai to, ka katrā pilsētā Svētais Gars man liecina, teikdams, ka mani sagaida ķēdes [cietums] un ciešanas.
24 Bet neviena no šīm lietām mani nesatrauc. Tāpat arī es neturu savu dzīvību sev par dārgu, bet mans vienīgais mērķis ir ar prieku pabeigt skrējienu [sacensības] un izpildīt uzdevumu, kuru Kungs Jēzus Kristus man ir devis – uzdevumu liecināt par Labajām ziņām par Dieva žēlastību [labvēlību] {personīgi liecināt, ka tā ir patiesība un ka Jēzu Kristus tik tiešām tika uzcelts augšā no mirušajiem un ir dzīvs, kas ir apliecinājums tam, ka Viņš ir tas Dieva solītais Glābējs caur kuru ir iespējama dvēseles glābšana no nāves un mūžīga dzīvība}.
25 Tagad es zinu, ka neviens no jums, starp kuriem es esmu sludinājis par Dieva valstību, vairāk neredzēs manu seju.
26 Tāpēc es šodien jums liecinu [paziņoju], ka es neesmu vainojams neviena bojāejā [pazušanā/ dvēseles nāvē] {jo esmu visiem izstāstījis Labās ziņas par Jēzu Kristu un iespēju iemantot mūžīgo dzīvību},
27 jo es neesmu baidījies [atturējies dēļ bailēm] izstāstīt [paziņot] jums Dieva nolūku [nodomu/ plānu] visā pilnībā.
Paula brīdinājums draudzei Efezā
28 Pievērsiet rūpīgu uzmanību paši sev un visam ganāmpulkam, pār kuru Svētais Gars jūs ir iecēlis kā uzraugus, lai jūs ganītu Dieva draudzi, kuru Viņš ir nopircis pats ar savām asinīm.
29 Es zinu to, ka pēc manas aiziešanas, mežonīgi vilki ienāks jūsu starpā un nesaudzēs ganāmpulku.
30 Pat no jūsu pašu vidus celsies vīri un grozīs [šķobīs] patiesību, lai aizvilktu sev līdzi mācekļus [sekotājus/ skolniekus].
31 Tāpēc esiet modri! Atceraties, ka trīs gadu garumā, dienu un nakti, es nebeidzu brīdināt katru no jums ar asarām acīs.
32 Tagad, brāļi, es uzticu [nododu] jūs Dievam un Viņa žēlastības [labvēlības] mācībai [vārdam], kas ir spējīga jūs būvēt augšā [pilnveidot/ stiprināt] un dot jums mantojumu starp visiem tiem, kurus Dievs ir padarījis svētus [nošķīris priekš sevis/ iezīmējis ar Svēto Garu].
33 Es neesmu kārojis pēc neviena cilvēka sudraba vai zelta vai apģērbiem.
34 Jūs jau zināt, ka manas paša rokas man ir sagādājušas visu, kas bija nepieciešams. Gan man, gan arī tiem, kuri bija kopā ar mani.
35 Visā ko es darīju, es jums parādīju, ka mums ir jādara šis smagais darbs, lai palīdzētu vājajiem. Un mums ir jāatceras Kunga Jēzus Kristus vārdi, ka ’ir svētīgāk dot nekā saņemt’.”
Kopējas lūgšanas un atvadas
36 Kad Pauls bija beidzis runāt, viņš nometās uz ceļgaliem, gluži tāpat kā visi pārējie, un viņi lūdza.
37 Viņi visi ļoti raudāja, un tad viņi apkrita Paulam ap kaklu, un deva viņam atvadu skūpstus.
38 Viņus visvairāk apbēdināja viņa teiktais, ka viņi vairāk nekad neredzēs viņa seju. Tad viņi pavadīja Paulu līdz kuģim.