12. Nodaļa

Marija svaida Jēzu ar aromātisko eļļu

1 Sešas dienas pirms Pashā svētku sākuma, Jēzus atnāca uz Betānijas ciematu, kur dzīvoja Lācars, tas pats vīrietis, kuru Jēzus bija uzcēlis augšā no mirušajiem.

2 Viņi tur taisīja vakariņas par godu Jēzum. Marta pasniedza ēdienus, bet Lācars sēdēja pie galda kopā ar Viņu un pārējiem.

3 Marija paņēma veselu 325ml trauku ar tīru nardu eļļu, kas ir ļoti dārga, uzlēja to uz Jēzus kājām un slaucīja viņa kājas ar saviem matiem tā, ka visa māja tika piepildīta ar smaržīgu aromātu.

4 Bet viens no Viņa mācekļiem [sekotājiem/ skolniekiem], Jūda Iskariots, tas pats kurš grasījās Jēzu nodot, iebilda un teica:

5 “ Šī smaržīgā eļļa ir vērta veselas gada algas! Kāpēc tā netika pārdota un nauda netika atdota nabadzīgajiem?”

6 Viņš to teica nevis tāpēc, ka viņam rūpēja nabadzīgie, bet gan tāpēc, ka viņš bija zaglis – viņš bija atbildīgais par kopējo naudas maku un mēdza no tā zagt.

7 Jēzus atbildēja:” Liec viņu mierā! Viņa glabāja šo aromātisko eļļu Manai apbedīšanas dienai.

8 Nabadzīgie vienmēr būs pie jums, bet es vienmēr nebūšu pie jums.”

Ebreji vadītāji sazvērējās nogalināt arī Lācaru

9 Pa to laiku, liels ebreju pūlis bija uzzinājis kur Jēzus atrodas. Un viņi nāca uz to vietu, bet ne tikai Jēzus dēļ, bet arī tāpēc, lai viņi varētu ieraudzīt Lācaru, kuru Jēzus bija uzcēlis no mirušajiem.

10 Tāpēc vadošie priesteri bija izplānojuši nogalināt Lācaru arī,

11 jo Lācara dēļ daudzi ebreji gāja projām no viņiem un sāka likt savu paļāvību uz Jēzu.

Jēzus kā “uzvarētāja” ieiešana Jeruzalemē

12 Nākamajā dienā, ļoti liels pūlis ar cilvēkiem, kuri bija sanākuši uz Jeruzalemi uz Pashā svētku svinēšanu, izdzirdēja, ka arī Jēzus ir ceļā uz turieni.

13 Viņi paņēma zarus no palmu kokiem (kas simbolizē uzvaru) un izgāja ārā no pilsētas pretī Jēzum, kliegdami:” Hosanna [Lai slavēts Dievs]! Svētīts ir tas, kurš nāk tā Kunga vārdā! Izraēlas Karalis [Valdnieks]!”

14 Jēzus atrada jaunu ēzeli un apsēdās tam mugurā. Šādi tika piepildīti vārdi, kas rakstīti Svētajos rakstos [Vecajā Derībā]:

15 “Nebaidies, Zionas meita! Skaties, tavs karalis nāk, sēdēdams uz jauna ēzeļa muguras.” {uz ēzeļa nevis uz kara zirga iespējams norāda uz to, ka Viņš būs savādāks – ne tāds karalis, kādu cilvēki ir pieraduši redzēt}

16 Sākumā Jēzus mācekļi [sekotāji/ skolnieki] nesaprata kas īsti notiek. Bet pēc tam, kad Jēzus tika pacelts godībā [miris pie krusta un tad uzcelts augšā no nāves], viņi saprata, ka šie vārdi Vecajā derībā bija rakstīti par Viņu, un ka viņi bija Jēzum tieši tā arī darījuši.

17 Pa to laiku, daudzi cilvēki, kuri iepriekš bija bijuši kopā ar Jēzu, kad Viņš izsauca Lācaru ārā no kapa [kapenes] un uzcēla viņu augšā no mirušajiem, turpināja liecināt par Viņu.

18 Tas bija tas iemesls, kāpēc tik daudzi cilvēki izgāja ārā satikt Jēzu – viņi bija dzirdējuši par šo brīnumu, kuru Viņš bija izdarījis [uzcēlis augšā mirušo].

19 Tad Farizeji teica viens otram:” Jūs redzat, ka nekas nenotiek mums par labu [šādi mēs ejam uz nekurieni]! Skatieties, kā visa pasaule ir aizgājusi Viņam pakaļ!”

Jēzus paredz savu nāvi

20 Tur atradās arī daži grieķi, kuri bija atnākuši uz Jeruzalemi pielūgt [slavēt Dievu] Pashā svētku laikā.

21 Viņi atnāca pie Filipa, kurš bija no Betsaidas pilsētas, Galilejas apgabalā, un jautāja viņam:” Mēs gribētu redzēt [satikt] Jēzu.”

22 Filips to pateica Andrejam un viņi abi kopā aizgāja un to pateica Jēzum.

23 Jēzus atbildēja:” Tas laiks ir pienācis, kad Cilvēka Dēlam ir jātiek pagodinātam.{caur nāvi un uzcelšanos augšā no mirušajiem, lai sāktu valdīt}

24 Es saku jums patiesību, kas ir ārpus laika [pāri laicīgajam], ja kvieša grauds nenokrīt zemē un nemirst, tad tas tā arī paliek tikai par vienu graudu [sēklu]. Bet, ja viņš mirst, tad viņš nes daudz ražas [augļu/ graudu].

25 Tas, kurš mīl savu dzīvi, to zaudēs, bet tas, kurš ienīst savu dzīvi šajā pasaulē, to paturēs mūžīgi {jo tas veicinās cilvēka vēršanos pēc palīdzības pie Jēzus, kurš dāvinās mūžīgu dzīvību}.

26 Tam, kurš Man kalpo, vajag sekot Man; un tur kur Es esmu, tur būs arī Mans kalps {dzīvs!}. Ja kāds Man kalpo, Mans Tēvs viņu pagodinās.

27 Tagad, Mana dvēsele ir satraukta, un ko gan Man vajadzētu teikt? Vai ‘Tēvs, paglāb Mani no šī laika [stundas]?’ Nē, šis ir tieši tas iemesls kāpēc Es esmu atnācis (lai ciestu).

28 Tēvs, pagodini savu vārdu!” Tad no debesīm nāca balss:” Es esmu to pagodinājis un Es to pagodināšu atkal.”

29 Tas pūlis, kas tur stāvēja un dzirdēja to, teica, ka dzirdēja pērkonu. Bet citi teica:” Ar viņu ir runājis eņģelis.”

30 Jēzus teica:” Tā balss skanēja nevis priekš manis, bet priekš jums [jūsu dēļ].

31 Tagad ir pienācis laiks pasaulei saņemt spriedumu [tikt tiesātai]. Tagad šīs pasaules valdnieks [princis/ sātans] tiks gāzts [izsviests/ izraidīts].

32 Un Es, kad Es tikšu pacelts augšā no zemes, vilkšu visus cilvēkus pie sevis.”

33 Viņš to pateica, lai norādītu kādā nāvē viņš mirs.

34 Cilvēku pūlis teica:” Mēs esam dzirdējuši, ka likumos [Vecajā derībā] ir rakstīts, ka Kristus [Mesija/ pasaules Glābējs] dzīvos mūžīgi. Tad kāpēc tu saki, ka Cilvēka Dēlam ir jātiek paceltam augšā? Kurš ir tas saucamais Cilvēka Dēls?”

35 Tad Jēzus viņiem teica:” Vēl tikai neilgu brīdi Gaisma būs pie jums [jūsu starpā]. Staigājiet atbilstoši – ka jums ir Gaisma [saskaņā ar Gaismu], lai tumsa jūs nepārņem. Tas, kurš staigā tumsā, nezina uz kurieni viņš iet.

36 Uzticieties Gaismai [paļaujieties uz to], kamēr jums ir Gaisma, lai jūs varat kļūt par ‘Gaismas bērniem’.” Pēc tam, kad Jēzus bija pateicis šīs lietas, Viņš aizgāja projām un noslēpās no tiem cilvēkiem.

Ticība un neticība

37 Lai gan Jēzus bija darījis tik daudz brīnumu [zīmju] viņu acu priekšā, viņi tik un tā neticēja {neticēja, ka Viņš tik tiešām ir no Dieva/ gaidāmais Kristus/ Mesija/ pasaules Glābējs}

38 Tas notika, lai varētu piepildīties pravieša Jesajas teiktais:

0 “Dievs, kurš gan ir noticējis mūsu teiktajam?

0 Kuram Dieva roka ir tikusi atklāta?”

39 Iemesls kāpēc viņi nevarēja noticēt bija, gluži kā Jesaja bija teicis citā vietā:

40 “Viņš ir padarījis aklas viņu acis

0 Un nocietinājis viņu sirdis,

0 Tā ka viņi nevar redzēt ar savām acīm,

0 Un saprast [izprast] ar savām sirdīm,

0 Un vērsties pie Manis,

0 Lai Es varētu viņus dziedināt.”

41 Jesaja bija teicis šīs lietas, jo viņš bija redzējis Jēzus godību un bija runājis par Viņu.

42 Lai vai kā, daudzi no vadītājiem ticēja Viņam, bet Farizeju dēļ, viņi atklāti neviena priekšā neatzina Viņu [savu paļāvību uz Viņu], jo baidījās, ka viņus izslēgs no sinagogas,

43 jo viņi vairāk mīlēja atzinību [uzslavu] no citiem cilvēkiem, nekā atzinību [uzslavu] no Dieva.

44 Tad Jēzus skaļi kliedza:” Tas, kurš atzīst Mani un paļaujas uz Mani, neatzīst un nepaļaujas tikai uz Mani vien, bet uz to, kurš Mani atsūtīja.

45 Un tas, kurš redz Mani, redz to, kurš Mani atsūtīja.

46 Es ienācu šajā pasaulē, kā Gaisma, lai neviens, kurš liek savu paļāvību uz Mani, nepaliktu tumsā [maldos].

47 Ja kāds dzird Manis teikto un to neievēro, Es viņu netiesāju. Es neesmu atnācis, lai tiesātu pasauli (šobrīd), bet gan lai glābtu pasauli [lai dotu iespēju jebkuram izglābties caur Mani].

48 Tam, kurš noraida [atstumj] Mani un nepieņem Manis teikto ir tiesnesis – tie paši vārdi, kurus Es esmu runājis notiesās viņus Pēdējā Dienā.

49 Jo Es neesmu tos teicis pats no sevis [pats izdomājis], bet Tēvs kurš mani atsūtīja, Man ir licis pateikt visu to, ko Es pateicu.

50 Es zinu, ka Tēva pavēle [vadība/ vārdi] ved uz mūžīgo dzīvību. Tā ka Es runāju tieši to, ko Tēvs Man ir licis pateikt.”