19. Nodaļa

Karavīri izsmej Jēzu

1 Tad Pilāts pavēlēja Jēzu aizvest un publiski sist Viņu ar pātagu.

2 Karavīri paņēma ērkšķainus zarus un salieca tos vainagā [kronī] un uzlika vainagu uz Viņa galvas, un uzvilka viņam virsū purpura krāsas apmetni.

3 Tad viņi gāja pie Viņa klāt, atkal un atkal, teikdami “Sveicināts, ebreju karali [valdniek],” un sizdami Viņam pa seju.

4 Pilāts atkal izgāja ārā un teica ebreju pūlim:” Skatieties, Es vedu Jēzu ārā pie jums. Es gribu, lai jūs zināt, ka es Viņā neatrodu nekādu vainu.”

5 Tad Jēzus iznāca ārā ar ērkšķainu zaru vainagu [kroni] galvā un purpura apmetni. Pilāts viņiem teica:” Skatieties, šeit Viņš ir!”

6 Tiklīdz vadošie priesteri un Tempļa sargi ieraudzīja Jēzu, viņi kliedza:” Sit Viņu pie krusta! Sit Viņu pie krusta!” Bet Pilāts viņiem atbildēja:” “Ņemiet un vediet Viņu ārā paši un paši arī sodiet Viņu ar nāvi pie krusta, jo es neatrodu Viņā it nekādu vainu.”

7 Ebreju vadītāji uzstāja:” Mums ir likums un saskaņā ar šo likumu, Viņam ir jāmirst, jo Viņš teica [paziņoja], ka Viņš ir Dēls no Dieva.”

8 Kad Pilāts to izdzirdēja, viņš vēl vairāk nobijās,

9 un iegāja atpakaļ iekšā savā pilī [namā]. Viņš jautāja Jēzum:” No kurienes Tu esi?” Bet Jēzus viņam neko neatbildēja.

10 Tad Pilāts Viņam teica:” Vai Tu atsakies ar mani runāt? Vai Tu nesaproti, ka man ir vara Tevi atbrīvot un vara Tevi sodīt ar pienaglošanu pie krusta?”

11 Jēzus atbildēja:” Tev nebūtu it nekādas varas pār Mani, ja Tev tā nebūtu iedota no augšienes [no Dieva]. Tāpēc tas, kurš Mani nodeva un atveda pie tevis ir vainīgs lielākā noziegumā [grēkā].”

12 Dzirdot to, Pilāts centās atrast veidu kā Viņu atbrīvot, bet ebreji turpināja pūlī kliegt:” Ja tu atbrīvosi šo cilvēku, tas nozīmēs, ka tu neesi Cēzara draugs! Katrs, kurš saka, ka ir karalis [valdnieks], runā pret Cēzaru!”

13 Kad Pilāts dzirdēja to, ko viņi teica, viņš lika izvest Jēzu ārā un pats apsēdās uz tiesneša krēsla, kas atradās vietā, ko sauca Akmens laukums (aramiešu valodā Gabbatha) {īpaši izveidots tiesas sēžu laukums, kur uz paaugstinājuma sēdēja tiesnesis un padomnieki, bet lejā stāvēja apsūdzētie}.

14 Tā bija Gatavošanās diena Pashā svētku nedēļai un bija aptuveni pusdienas laiks. Pilāts uzrunāja ebreju pūli un teica:” Skatieties, jūsu karalis [valdnieks]!”

15 Bet viņi kliedza:” Aizvāc Viņu prom! Aizvāc Viņu prom! Sit Viņu pie krusta!” Pilāts viņiem jautāja:” Vai jūs gribat, lai es lieku pienaglot dzīvu pie krusta jūsu karali [valdnieku]?” Uz ko Augstākie priesteri atbildēja:” Mums nav neviena cita karaļa [valdnieka] kā tikai Cēzars.”

16 Tad beigu beigās Pilāts tomēr nodeva Jēzu viņiem, lai Viņš tiktu pienaglots pie Krusta.

Jēzus tiek pienaglots pie krusta

17 Pats nesdams savu krustu, Jēzus gāja ārā uz vietu, ko sauca par Galvaskausa vietu [Golgātu] (kas aramiešu valodā tiek saukta Gulgolta).

18 Tur viņi pienagloja Jēzu dzīvu pie krusta līdz ar diviem citiem cilvēkiem, katru no savas puses, un Jēzu viņiem pa vidu.

19 Pilāts arī lika uzrakstīt paziņojumu un piestiprināt to pie krusta. Tajā bija rakstīts:

0 Jēzus no Nācaretes

0 Ebreju tautas karalis [valdnieks]

20 Daudzi ebreji lasīja šo paziņojumu, jo tā vieta, kur Jēzus tika pienaglots pie krusta bija tuvu pilsētai. Un tas paziņojums tika uzrakstīts ebreju [aramiešu], latīņu un grieķu valodās {visās valodās, kurās tajā laikā runāja Jeruzalemē}.

21 Ebreju augstākie priesteri protestēja:” Neraksti ‘Ebreju tautas karalis [valdnieks]’, bet raksti, ka Viņš pats teica ‘Es esmu ebreju tautas karalis [valdnieks]’.”

22 Pilāts atbildēja:” Ko esmu uzrakstījis, to esmu uzrakstījis.”

23 Kad karavīri bija pienaglojuši Jēzu pie krusta, viņi paņēma Viņa drēbes un sadalīja tās četrās daļās, katram karavīram pa vienai daļai, atstādami tikai apakšsvārkus {tā bija tāda paraža, ka soda izpildītāji drīkst sev paņemt sodītā apģērbu}. Apakšsvārki bija viegli un no plāna auduma, austi vienā gabalā no augšas līdz apakšai.

24 Viņi teica viens otram: “Nesaplēsīsim tos, bet labāk metīsim lozes.” Tas notika tāpēc, lai varētu piepildīties vārdi, kas ir rakstīti Svētajos rakstos [Vecajā derībā]:

0 “Viņi savā starpā sadalīja manas drēbes

0 un meta lozes par Maniem svārkiem.” {Ps. 22:18}

0 Tas ir tas, ko karavīri arī izdarīja.

25 Netālu no Jēzus krusta stāvēja Viņa māte un mātes māsa Marija, kura bija Klopas sieva, un Marija Magdalēna.

26 Kad Jēzus ieraudzīja tur stāvam savu māti un blakus viņai savu mācekli [sekotāju/ skolnieku], kuru Viņš mīlēja, Viņš teica savai mātei:” Dārgā sieviete, tur ir Tavs dēls.”

27 Tad Viņš teica savam māceklim [sekotājam/ skolniekam]:” Tur ir tava māte.” Un no tā brīža, Viņa māceklis [sekotājs/ skolnieks] paņēma viņu pie sevis, dzīvot savā mājā.

Jēzus nomirst

28 Pēc šī, zinādams, ka viss ir izpildīts, un lai varētu piepildīt Svētajos rakstos [Vecajā derībā] minēto, Viņš teica:” Man slāpst.” {Ps. 22:15; 69:21}

29 Tur blakus stāvēja trauks pilns ar etiķi [skābu vīnu], tā ka karavīri iemērca tajā sūkli, uzdūra to uz (izopu auga) kāta, un pacēla to augšā pie Jēzus mutes.

30 Kad Jēzus bija pagaršojis etiķi [skābo vīnu], Viņš teica:” Tas ir izdarīts [izpildīts]!” Tad Viņš nolieca savu galvu un atdeva savu garu.

31 Tā diena bija Sagatavošanās diena Pashā svētkiem un nākamā diena bija Īpašā [lielā] sabata diena {jo tā iekrita vienā laikā ar Pashā svētkiem}. Ņemot vērā, ka ebreju reliģiskie vadītāji negribēja lai Sabata dienā mirušo ķermeņi paliktu pienagloti pie krustiem, viņi lūdza Pilātam, lai viņš pavēl visiem pie krusta pienaglotajiem salauzt kājas {lai viņi ātrāk nomirtu} un novākt mirušos ķermeņus.

32 Tā ka karavīri atnāca un salauza kājas pirmajam cilvēkam, kas bija pienaglots pie krusta blakus Jēzum. Tad viņi salauza kājas cilvēkam, kas atradās pie krusta Jēzum otrā pusē.

33 Bet kad karavīri pienāca pie Jēzus un redzēja ka Viņš jau ir miris, viņi nelauza Viņa kājas.

34 Tā vietā, viens no karavīriem iedūra savu šķēpu Jēzum sānos un tajā momentā no Viņa ķermeņa pēkšņi sāka šļākties ārā asinis un ūdens.

35 Tas cilvēks, kurš pats to redzēja arī ir tas, kurš mums šo visu arī ir izstāstījis [liecinājis] un viņa liecība ir patiesa. Viņš zina, ka viņš stāsta patiesību un viņš liecina, lai arī jūs varētu ticēt.

36 Šīs lietas notika, lai varētu piepildīties Svētajos rakstos [Vecajā derībā] minētie vārdi, kas saka:

0 “Ne viens no viņa kauliem netiks salauzts”.

37 Un kā citā vietā ir rakstīts:

0 “ Viņi skatīsies uz Viņu, to, kuru paši sadūra.” {Zah. 12:10}

Jēzus tiek apglabāts

38 Pēc visa šī, Jāzeps no Arimateas jautāja Pilātam vai viņš var paņemt Jēzus ķermeni. Jāzeps bija Jēzus māceklis [sekotājs/ skolnieks], bet turēja to slepenībā, jo viņam bija bailes no ebreju vadītājiem. Ar Pilāta atļauju, viņš atnāca un paņēma Jēzus ķermeni.

39 Nikodēms, kurš iepriekš nakts laikā bija nācis pie Jēzus, bija kopā ar Jāzepu. Viņš nesa līdzi apmēram 75 mārciņas [34 kg] ar mirru un alojas maisījumu {tajā laikā tika izmantots lai apklātu mirušā ķermeni, lai tas neizdala smaku}.

40 Viņi abi paņēma Jēzus ķermeni un ietina to linu audumā, un starp slāņiem salika smaržvielas [smaržīgus augus], kā tajā laikā (ebreji) mēdza darīt, apglabājot mirušo.

41 Netālu no tās vietas, kur Jēzus tika pienaglots pie krusta, bija dārzs. Tajā dārzā bija izveidots jauns kaps [kapene/ klintī izcirsta ala apbedīšanai], kurā iepriekš neviens nebija apglabāts.

42 Ņemot vērā, ka tā bija ebreju Gatavošanās diena un Sabata diena, un tāpēc, ka tas kaps [kapene] atradās turpat blakus, viņi apglabāja Jēzu tur.