2. Nodaļa

Dieva taisnīgais spriedums

1 Jūs varat domāt, ka jūs varat tiesāt [nosodīt] cilvēkus, kuri dara šīs lietas, bet jūs esat tik pat slikti un jums pašiem nav nekāda attaisnojuma. Kad jūs tiesājat citu, tad ar to jūs izsakāt spriedumu arī paši sev [notiesājat sevi], jo jūs – kas tiesājat, paši darāt tās pašas lietas ko viņi.

2 Mēs zinām, ka Dieva spriedums pret tiem, kuri dara šīs lietas ir balstīts uz patiesības.

3 Tāpēc tad, kad tu – cilvēk, izsaki spriedumu [nosodījumu] citiem, bet pats dari tās pašas lietas, vai tu domā, ka tu izbēgsi no Dieva sprieduma?

4 Vai varbūt tu nicini Viņa bagātīgo labsirdību, atturību sodīt un pacietību, nesaprazdams [neapzinādamies], ka Dieva labvēlības [laipnības] mērķis ir vadīt tevi uz nepareizo darbu [bezdievības] nožēlu un mainīšanos uz labu [pievēršanos Dievam]?

5 Bet dēļ jūsu cietajām [stūrgalvīgajām] sirdīm, kuras nenožēlo [neatzīst vainas] jūs paši pret sevi uzkrājat Dieva dusmas, kas parādīsies Dusmu dienā, kad Dieva taisnīgais spriedums tiks atklāts.

6 Dievs “atmaksās katram cilvēkam saskaņā ar viņa darbiem”:

7 Tiem cilvēkiem, kuri aizvien pacietīgi turpinādami darīt labu tiecas [meklē] pēc (Dieva piedāvātās) godības, pagodinājuma un nemirstības – tiem Viņš dos mūžīgu dzīvību.

8 Bet tiem, kuri meklē paši savu labumu [dzīvo priekš sevis] un nepakļaujas patiesībai, bet pakļaujas tam, kas ir nepareizs Dieva acīs – tiem būs jāsaņem Dieva (vilšanās) sašutums un dusmas. 

9 Tur būs bēdas [raizes/ nemiers] un dziļas mokas [ciešanas] ikkatrai cilvēka dvēselei, kas dara to, kas ir ļauns (Dieva acīs) – pirmkārt ebrejam un tāpat arī grieķim [cittautietim/ ne-ebrejam].

10 Bet godība, pagodinājums [cieņa] un miers katram cilvēkam, kurš dara to, kas ir labs (Dieva acīs) – pirmkārt ebrejam un tāpat arī grieķim [cittautietim/ ne-ebrejam].

11 Dievs neizrāda favorītismu {t. i. kad par vienādu pārkāpumu atšķirīgiem cilvēkiem būtu atšķirīgi spriedumi – Dievs nešķiro pēc ārējiem apstākļiem, kā, piem., rases, utt.}

12 Visi tie cilvēki, kuri ir grēkojuši, būdami bez Dieva Likuma [bez Toras] [cittautieši/ ne-ebreji/ pagāni], arī ies bojā būdami bez Dieva Likuma [bez Toras]. Un visi tie cilvēki, kuri ir grēkojuši būdami ar Dieva Likumu [ar Toru] [ebreji], tiks tiesāti saskaņā ar Dieva Likumu [ar Toru].

13 Dieva acīs pareizi cilvēki ir nevis tie, kuri dzird Dieva Likumus, bet gan par pareiziem [taisnīgiem] tiks pasludināti tie cilvēki, kuri ievēro [pilda/ pakļaujas] Dieva Likumus.

14 Tik tiešām, kad cittautieši [ne-ebreji/ pagāni], kuriem nav Dieva Likumu [nav Toras] paši no sevis dabiski [instinktīvi] dara to, ko nosaka Dieva Likums [Tora], tad, lai gan faktiski viņiem rakstīta Dieva Likuma [Toras] nav, viņi paši sev ir likums. 

15 Viņi parāda, ka Dieva Likums ir rakstīts Viņu sirdīs un viņu sirdsapziņa par to liecina, un viņu domas pārmaiņus vai nu apsūdz viņus [aizrāda] vai arī aizstāv viņus.

16 Tas šādi notiks dienā, kad Dievs caur Jēzu Kristu tiesās cilvēku slēptās domas [noslēpumus], saskaņā ar manis stāstītajām Labajām ziņām.

Ebreji un rakstītais Dieva Likums [Tora]

17 Un tagad par tevi, kas sauc sevi par ebreju. Ja tu paļaujies uz Dieva Likumu [Toru] un plāties ar to, ka tev ir īpašas attiecības ar Dievu;

18 ja tu zini Viņa gribu un spēj atšķirt, kas ir labs un kas ir slikts, no tā, ka tu esi izglītots Dieva Likumā [Torā];

19 ja Tu esi pārliecināts, ka tu esi ceļvedis [ceļa rādītājs] aklajiem, gaisma tiem, kuri ir tumsā,

20 pamācītājs [instruktors/ norādītājs] nezinātājiem [muļķiem], skolotājs maziem bērniem, jo tu esi Likumā [Torā] un tāpēc iemieso sevī zināšanas un patiesību –

21 Tu, kurš māci citus, kāpēc gan tu nemāci pats sevi? Tu, kurš māca, ka cilvēks nedrīkst zagt, pats zodz?

22 Tu, kurš māca, ka cilvēks nedrīkst pārkāpt laulību, pats pārkāp laulību?

22 Tu, kurš ienīst elkus [nosoda elkdievību], pats apzodz pagānu tempļus [paturi sev ar elkiem saistītus priekšmetus]?

23 Tu, kurš esi tik lepns par to, ka zini Dieva Likumu [Toru], pats to pārkāp un ar to parādi savu necieņu pret Dievu [sagādā Dievam neslavu]!

24 Gluži kā ir rakstīts: ”Dieva vārds tiek zaimots cittautiešu vidū jūsu dēļ.”

25 Apgraizīšanai ir vērtība [nozīme] tikai tad, ja tu ievēro Dieva Likumu [Toru], bet ja tu pārkāp Likumu [Toru], tad tu esi kļuvis par tādu, kurš nekad nav bijis apgraizīts [neesi labāks par cittautieti/ pagānu].

26 Bet ja cilvēks, kurš nav apgraizīts ievēro to, ko prasa Dieva Likums? Vai tad viņš netiks uzskatīts par tādu, kurš ir apgraizīts?

27 Tas, kurš fiziski ir neapgraizīts, bet tik un tā ievēro Likumu, nosodīs [apsūdzēs/ liecinās pret jums] jūs ebrejus, kuri pat ar visu rakstīto Dieva Likumu [Tora] un apgraizīšanu, esat likuma pārkāpēji.

28 Tu neesi īsts ebrejs tikai tāpēc, ka tu tāds esi no ārpuses [dzimis ebreju vecākiem] vai tāpēc, ka tu esi ārēji apgraizīts.

29 Nē, īsts ebrejs ir tas, kura sirds ir pareizās attiecībās ar Dievu [kurš tāds ir iekšēji]. Un īsta apgraizīšana ir sirds stāvokļa maiņa, ko paveic Gars (brīdī, kad Viņš ienāk), nevis rakstītie burti. Un šāds cilvēks, kura sirds tiek Gara izmainīta [apgraizīta], saņem atzinību nevis no cilvēkiem, bet gan no Dieva.