5. Nodaļa

Ticības un paļaušanās triumfs

1 Ņemot vērā, ka balstoties uz mūsu paļāvību [ticību] mēs esam saņēmuši attaisnošanu no Dieva [saņēmuši apžēlošanu/ padarīti svēti], mēs esam nonākuši mierā ar Dievu caur mūsu Kungu Jēzu Kristu,

2 caur kuru, balstoties uz mūsu paļāvību [ticību], mēs esam saņēmuši piekļuvi Viņa žēlastībai [apžēlošanai], kurā mēs šobrīd stāvam. Un mēs ar prieku gaidām, kad būsim Dieva godībā.

3 mēs līksmojam arī ciešanās [pārdzīvojumos], jo mēs zinām, ka ciešanās [pārdzīvojumos] veidojas izturība [noturība],

4 izturība [noturība] palīdz veidot uzticīgu raksturu un uzticīgs raksturs stiprina mūsu cerību (uz glābšanu).

5 Un cerība neievedīs mūs kaunā [mūs nepievils], jo Dieva mīlestība jau tika ielieta mūsu sirdīs caur Svēto Garu, tajā brīdī kad Viņš [Svētais Gars] mums tika iedots {šo mīlestības ienākšanu ir piedzīvojuši tie cilvēki, kuri ir saņēmuši Svēto Garu, bet tie, kuri nav piedzīvojuši vai nav pārliecināti, tie vienkārši vēl nav saņēmuši Svēto Garu}.

Kristus upuris par bezdievīgajiem

6 īstajā laikā, kad mēs vēl bijām bezspēcīgi [bezpalīdzīgi], Kristus [Dieva sūtītais Glābējs] mira par bezdievīgajiem.

7 Ļoti reti, kad kāds atdos savu dzīvību pat par taisnīgu cilvēku, lai gan, varbūt, ja cilvēks ir patiešām īpaši labs, tad varbūt arī kāds varētu par viņu mirt.

8 Bet Dievs pierāda [demonstrē] savu mīlestību pret mums šajā – kamēr mēs vēl bijām grēcinieki [pilni ar vainām Dieva un cilvēku priekšā], Viņa sūtītais Kristus [Glābējs] mira par mums.

9 Tāpēc, ņemot vērā, ka tagad mēs esam tikuši attaisnoti [nomazgāti no grēkiem/ vainām] ar Viņa (svētajām) asinīm, tad cik daudz vairāk caur Jēzu Kristu mēs tiksim paglābti no Dieva dusmām.

10 Jo ja reiz tad, kad mēs vēl bijām Dieva ienaidnieki, mēs tikām padarīti par svētiem caur Viņa Dēla nāvi {mums tika dota iespēja salabt ar Dievu}, tad cik daudz vairāk, būdami svēti un savienībā ar Dievu, mēs tiksim glābti caur Viņa [Jēzus Kristus] dzīvošanu!

11 Un ne tikai tas, bet mēs arī līksmojam Dievā caur mūsu Kungu Jēzu Kristu, caur kuru mēs esam saņēmuši apžēlošanu no Dieva un esam tikuši pieskaņoti Viņam [padarīti par svētiem].

Nāve ir Ādamā, bet dzīvība ir Kristū

12 Tāpēc gluži tāpat kā caur vienu cilvēku pasaulē ienāca grēks [darbs/ rīcība pret Radītāju], un caur grēku radās nāve {cilvēks kļuva mirstīgs, jo vairāk nebija svēts kā viņa Radītājs un nekas nesvēts nevar pastāvēt Dieva priekšā}, tāpat arī nāve tika nodota no paaudzes paaudzē it visiem cilvēkiem, jo visi grēkoja [rīkojās pret Radītāju].

13 Grēks bija [pastāvēja] pasaulē jau pirms tika doti rakstītie Dieva Likumi [Tora], bet grēks netika uzskatīts par grēku, jo nebija (rakstītu) likumu {un cilvēks nezināja kāds ir Dievs, kāda ir viņa griba un kādi ir viņa likumi. Proti, par cik nebija dots likums, nevarēja tikt pieskaitīts arī pārkāpums, jo nebija nekā ko pārkāpt}.

14 Lai vai kā, nāve valdīja sākot no Ādama līdz Mozum, tā valdīja arī pār tiem cilvēkiem, kuru grēki [pārkāpumi] nebija tik lieli, cik Ādama grēks, jo viņš pārkāpa tiešu Dieva pavēli. Ādams ir paveids [veids/ tips] Vienam, kuram bija jānāk vēlāk {lai izlabotu situāciju ar nāvi, atgriežot cilvēkiem iespēju atkal atgūt atpakaļ nemirstību, kā tas bija iepriekš, jo Ādams bija nemirstīgs pirms Viņš nostājās pret Dievu, bet kļuva mirstīgs tikai tad, kad pārkāpa Radītāja pavēli}.

15 Bet pastāv atšķirība starp Ādama grēku un Dieva labvēlības dāvanu. Jo pateicoties viena cilvēka pārkāpumam [grēkam] mira daudzi. Bet žēlastība [labvēlība] no Dieva ir daudz pārāka, un pateicoties viena cilvēka – Jēzus Kristus, labvēlībai, ikvienam nu ir iespēja saņemt dāvanu no Dieva (piedošanu un mūžīgo dzīvību) – un tā tiek piešķirta daudziem.

16 Šī dāvanas rezultāts nav tāds pats, kā viena cilvēka [Ādama] grēka rezultāts. Proti, vienam cilvēka grēkam sekoja spriedums [nāves spriedums] pār visiem cilvēkiem [Ādama pēcnācējiem], bet šī Dieva bezmaksas dāvana sekoja daudziem pārkāpumiem un tā sagādā attaisnošanu [attiecību atjaunošanu ar Dievu/ apžēlošanu/ grēku atlaišanu].

17 Jo, ja viena cilvēka [Ādama] pārkāpuma dēļ, caur to vienu cilvēku valdīja nāve {tā aizsākās no Ādama un tika tālāk nodota no paaudzes paaudzē visiem cilvēkiem}, tad cik daudz vairāk tie cilvēki, kuri saņem Dieva lielo žēlastību un Viņa apžēlošanas dāvanu [atzīšanas dāvanu/ Svēto Garu], valdīs dzīvībā, caur vienu cilvēku – Jēzu Kristu!

18 Tātad, gluži tāpat kā viens pārkāpums atnesa spriedumu [nāves spriedumu] visiem cilvēkiem, tāpat arī Kristus viena Dieva acīs pareizā rīcība [dzīve un nāve bez vainas] padarīja iespējamu attiecību atjaunošanu ar Dievu un dzīvību, ko ir iespēja saņemt ikvienam cilvēkam.

19 Gluži tāpat, kā caur viena cilvēka nepakļāvību Dievam, daudzi kļuva par grēciniekiem [pārkāpējiem], tāpat arī caur viena cilvēka pakļaušanos [atdošanos] Dievam, daudzi tiks padarīti [pārveidoti] par pareiziem [svētiem] (Dieva acīs).

20 Tika dots Dieva likums [Tora], lai visi cilvēki redzētu [nāktu pie atziņas] ka viņi ir vainīgi Dieva priekšā. Bet kur pieauga grēks [vainas], tur arvien vairāk bija Dieva žēlsirdības,

21 lai tādā pašā veidā, kā pasaulē valdīja grēks un sagādāja nāvi, varētu valdīt arī Dieva žēlastība [labsirdība] tādā veidā, ka cilvēkiem tagad tiek dota iespēja salīgt mieru ar Dievu, tikt pārveidotiem par pareiziem Dieva priekšā [tikt Dieva atzītiem] un rezultātā – mantot mūžīgo dzīvību. Tas viss ir iespējams caur Jēzu Kristu, mūsu Kungu {saņemot Svētā Gara zīmogu, kā piedošanas, atzīšanas un mūžīgās dzīvības ķīlas zīmi}.