13. Nodaļa

Jēzus mazgā savu mācekļu kājas

1 Jau gandrīz bija pienācis Pashā svētku laiks. Jēzus zināja, ka bija pienācis laiks Viņam doties prom no šīs pasaules, atpakaļ pie Tēva. Mīlēdams Savus cilvēkus [tos, kuri pieder Viņam] šajā pasaulē, un Viņš mīlēja viņus līdz galam.

2 Jēzus un viņa sekotāji bija pie vakariņu galda, un Pretinieks [Sātans/ ļaunais gars] jau bija ielicis vēlmi [tieksmi] Jūda Iskariota, Sīmaņa dēla, sirdī, nodot Jēzu.

3 Jēzus zināja, ka Tēvs ir nodevis varu pār visām lietām Viņa rokās un ka Viņš ir atnācis no Dieva, un ir ceļā atpakaļ pie Dieva.

4 Tāpēc vakariņu gaitā, Jēzus piecēlās kājās un novilka savas virsdrēbes. Paņēmis dvieli, Viņš to aptina apkārt sev ap vidukli [gurniem].

5 Tad Viņš ielēja ūdeni bļodā un sāka mazgāt savu mācekļu kājas, slaucīdams [žāvēdams] tās ar to dvieli, kas bija aptīts ap Viņu. {Šāda darbība tika uzskatīta par ļoti netīru, tāpēc to lika darīt viszemākajiem vergiem, kas tika atvesti no citām tautām un turēti gūstā}

6 Jēzus nāca pie Simona Pētera, kurš Viņam jautāja:” Kungs, vai Tu grasies mazgāt man kājas?”

7 Jēzus atbildēja:” Tu šobrīd neapzinies [nesaproti] ko Es daru, bet vēlāk tu to sapratīsi.”

8 Pēteris teica:” Nē, Tu nekad nemazgāsi manas kājas.” Jēzus atbildēja:” Ja Es Tevi nenomazgāju, tad tev nav nekādas daļas pie Manis.”

9 Simons Pēteris atbildēja:” Kungs, tad mazgā ne tikai manas kājas, bet mazgā arī manas rokas un manu galvu!”

10 Jēzus viņam teica:” Tam, kurš jau ir mazgājies, vajag nomazgāt tikai savas kājas, tad viņš būs pilnībā tīrs. Un jūs esat tīri, lai gan ne visi no jums.”

11 (Viņš zināja, kurš Viņu nodos, tieši tāpēc Viņš teica “Ne visi no jums ir tīri”.)

12 Pēc tam, kad Viņš bija nomazgājis viņiem kājas, uzvilcis atpakaļ savas drēbes un apsēdies atpakaļ pie galda, Viņš teica viņiem:” Vai jūs saprotat, ko Es esmu jums izdarījis?

13 Jūs saucat Mani par ‘Rabbi’ [mācītāju] un ‘Lord’ [kungu/ valdnieku] un jums ir taisnība, jo tas ir tas, kas Es esmu.

14 Tātad, ja Es, būdams ‘Rabbi’ [mācītājs] un ‘Lord’ [kungs/ valdnieks], esmu mazgājis jūsu kājas, tad arī jums ir jāmazgā vienam otra kājas.

15 Es esmu devis jums piemēru, lai jūs darītu tāpat, kā Es esmu darījis jums.

16 Es saku jums patiesību, kas ir ārpus laika [pāri laicīgajam], vergs [kalps] nav pārāks par savu kungu [valdnieku], tāpat arī sūtnis [apustulis/ ziņnesis], nav pārāks par to, kurš viņu ir izsūtījis.

17 Ja jūs zināt šīs lietas, jūs tiksiet svētīti, ja tās pildīsiet.

Jēzus paredz savu nodevību

18 Es nerunāju par visiem no jums – Es zinu tos, kurus Es esmu izvēlējies. Bet Es saku šos vārdus, lai piepildīto to, kas ir rakstīts Svētajos rakstos [Vecajā derībā], proti:

0 ‘Viens no tiem, kurš ēd Manu maizi, ir sacēlies pret Mani.’

19 Es to saku jums tagad, pirms tas vēl ir noticis, lai tad, kad tas notiek, jūs varētu ticēt, ka Es esmu tas, kas Es esmu [Kristus/ Mesija/ Glābējs].

20 Es saku jums patiesību, kas ir ārpus laika [pāri laicīgajam]: “ Tas, kurš uzņem cilvēku, kuru Es esmu sūtījis, uzņem Mani, un tas, kurš uzņem Mani, uzņem to Vienu, kurš atsūtīja Mani.”

21 Pēc tam, kad Jēzus to bija pateicis, Viņš kļuva garā satraukts un liecināja:” Es saku jums patiesību, kas ir ārpus laika [pāri laicīgajam], viens no jums Mani nodos.”

22 Viņa mācekļi [sekotāji/ skolnieki] skatījās viens uz otru neizpratnē, nesaprazdami kuru tieši no viņiem Jēzus bija domājis?”

23 Viens no Viņa mācekļiem, tas kuru Jēzus īpaši mīlēja, bija atspiedies pret Viņa sāniem.

24 Simons Pēteris pamāja viņam ar roku, lai viņš pajautā Jēzum par kuru tieši Viņš runāja.

25 Atspiedies pie Jēzus krūtīm [sāniem], viņš jautāja Jēzum:” Kungs, kurš tas ir?”

26 Jēzu atbildēja:” Tas ir tas, kuram Es došu šo maizes gabalu pēc tam kad būšu to pamērcējis traukā.” Tad Viņš pamērcēja maizes gabalu un deva to Jūdam, Simona Iskariota dēlam.

27 Tiklīdz Jūda bija paņēmis to maizes gabalu, Sātans iegāja viņā. Tad Jēzus teica Jūdam: “To, ko tu taisies darīt, dari to ātri!”

28 Bet neviens no viņiem, kuri sēdēja pie galda, nesaprata, kāpēc Jēzus viņam tā teica.

29 Ņemot vērā, ka Jūda bija atbildīgs par kopējo naudas maku, tad daži domāja, ka Jēzus viņam teica, lai viņš nopērk to, kas ir vajadzīgs priekš svētku pasākuma vai lai iedod kaut ko nabadzīgajiem.

30 Tiklīdz kā Jūda bija paņēmis maizes gabalu, Viņš nakts vidū devās ārā.

Jauns bauslis – Mīliet viens otru

31 Pēc tam, kad Jūda bija izgājis ārā, Jēzus teica:” Tagad Cilvēka Dēls tiek godināts un Dievs tiek godināts Viņā [Dievs, kurš ir Viņā].

32 Ja Dievs tiek godināts Dēlā, tad Dievs arī godinās Dēlu Sevī – un godinās Viņu tajā pašā brīdī [bez kavēšanās].

33 Mani mazie bērni, Es būšu jūsu starpā vēl tikai neilgu brīdi. Jūs meklēsiet Mani, un, kā jau Es tiku teicis ebrejiem, tāpat Es saku arī jums: “Kur Es eju, jūs nevarat nākt.

34 Es dodu jums jaunu pavēli [bausli]: mīliet viens otru. Gluži tāpat kā Es esmu mīlējis jūs, tāpat arī jums ir jāmīl vienam otrs.

35 Pateicoties šim [šādai rīcībai], ikkatrs sapratīs, ka jūs esat Mani mācekļi [sekotāji/ skolnieki], ja vien jūs mīlēsiet viens otru.”

36 Simons Pēteris jautāja:” Kungs, kur Tu taisies iet?” Jēzus atbildēja:” Tur, kur Es eju, jūs pagaidām vēl nevarat nākt [Man sekot], bet jūs nāksiet [sekosiet] vēlāk.”

37 “Kungs”, Pēteris Viņam jautāja:” Kāpēc es nevaru sekot Tev tagad? Es atdošu savu dzīvību par Tevi [par sekošanu Tev]!”

38 Jēzus atbildēja:” Tu atdosi savu dzīvību par mani [par sekošanu Man]? Es saku tev patiesību, kas ir ārpus laika [pāri laicīgajam], pirms gailis dzied, tu noliegsi Mani trīs reizes.”