18. Nodaļa

Jēzus tiek nodots, kā iepriekš paredzēts

1 Kad Jēzus bija pabeidzis lūgšanu, Viņš, kopā ar saviem mācekļiem [sekotājiem/ skolniekiem] pārgāja pāri strautam [gravai], kuru sauca par ‘Kedronu’, un kopīgi iegāja tur esošajā koku dārzā [mežā/ birzē].

2 Jūda, kurš viņu nodeva, arī zināja to vietu, jo Jēzus tur mēdza bieži tikties ar saviem mācekļiem [sekotājiem/ skolniekiem].

3 Tā ka Jūda devās uz turieni, pasaucis sev līdzi grupu ar romiešu karavīriem un vairākus Tempļa sargus, kurus viņam iedeva vecākie priesteri un Farizeji. Viņi ieradās ar lāpām, lampām un ieročiem rokās.

4 Jēzus, zinādams visu, kas ar Viņu notiks, izgāja ārā viņiem pretī un jautāja:” Kuru jūs meklējat?”

5 “Jēzu no Nācaretes”, viņi atbildēja. Jēzus viņiem teica:” ES ESMU!” Jūda, kurš viņu nodeva, arī stāvēja līdz ar viņiem.

6 Kad viņš pateica:” ES ESMU!”, viņi pēkšņi sāka atkāpties un nokrita zemē.

7 Viņš prasīja viņiem vēlreiz:” Kuru jūs meklējat?” un viņi teica “Jēzu no Nācaretes”.

8 Jēzus atbildēja: “Es jau jums teicu, ES ESMU!” Ja jūs meklējat Mani, tad ļaujiet pārējiem iet.”

9 Tas notika tāpēc, lai piepildītos Viņa teiktie vārdi ‘Es neesmu zaudējis nevienu no tiem cilvēkiem, kurus Tu man iedevi’.

10 Tad Sīmanis Pēteris (ar iesauku ‘Klints’), kuram bija zobens, izvilka to ārā un cirta Augstā priestera kalpam, un nocirta viņam labo ausi. Kalpa vārds bija Malkus.

11 Jēzus teica Pēterim:” Liec savu zobenu atpakaļ makstī! To kausu, ko Tēvs man ir iedevis, vai Man vajadzētu to nedzert?”

12 Tad Romiešu karavīri un viņu virsnieks, kopā ar ebreju Tempļa apsardzi, apcietināja Jēzu. Viņi sasēja Viņu

13 un aizveda pie Anana – viņš bija sievas Tēvs Kaiapam, kurš tajā liktenīgajā gadā bija Augstais Priesteris.

14 Kaiapas, savukārt, bija tas, kurš bija iepriekš pateicis ebrejiem, ka ‘būtu labi visu pārējo dēļ, ja tas viens cilvēks mirtu’.

Pēteris noliedz Jēzu

15 Sīmanis Pēteris (ar iesauku ‘Klints’) un vēl viens māceklis [sekotājs/ skolnieks] kopā ar viņu sekoja Jēzum. Tas otrs māceklis Augstajam Priesterim bija zināms [pazīstams], tāpēc viņš kopā ar Jēzu iegāja Augstā Priestera mājas pagalmā.

16 Bet Pēteris palika ārpusē pie vārtiem. Tad tas otrs māceklis [sekotājs/ skolnieks], kurš Augstajam Priesterim bija zināms [pazīstams], iznāca atpakaļ ārā un sāka runāt ar sievieti, kura uzraudzīja vārtus, lai viņa ielaiž iekšā Pēteri, un tā viņš veda iekšā arī viņu.

17 Tā sieviete, redzot Pēteri, jautāja viņam:” Vai tu gadījumā arī neesi viens no tā cilvēka sekotājiem [mācekļiem/ skolniekiem]?” Viņš atbildēja:” Nē, es neesmu!”

18 Ārā bija auksti, tāpēc kalpi un mājas sargi [karavīri] mājas pagalmā bija iekurinājuši uguni un bija nostājušies apkārt degošajām oglēm, lai turētos siltumā. Pēteris arī nostājās pie viņiem un sildījās.

19 Tikmēr, Augstais Priesteris pratināja Jēzu par Viņa mācekļiem [sekotājiem/ skolniekiem] un par Viņa mācību.

20 Jēzus atbildēja:” Es esmu runājis atklāti [publiski] ar visiem, Es vienmēr esmu mācījis sinagogās vai templī, kur kopā sanāk visi ebreji. Es neko neesmu teicis slepenībā.

21 Kāpēc tu izjautā Mani? Jautā tiem, kuri dzirdēja Manu ziņu [mācību], ko Es esmu viņiem teicis [mācījis]. Viņi noteikti zina, ko Es teicu.

22 Kad Jēzus to pateica, viens no blakus stāvošajiem sargiem iesita Jēzum pa seju un teica:” Vai tā Tu atbildi Augstajam Priesterim?”

23 ”Ja Es esmu kaut kur pateicis nepatiesību, tad liecini, kas tieši bija nepatiesība? Bet, ja Es teicu patiesību, tad kāpēc tu Man sit?”

24 Tad Anans sūtīja Viņu, joprojām sasietu, pie paša Augstā Priestera Kaiapas.

25 Tikmēr, Sīmanis Pēteris joprojām stāvēja tur un sildījās. Blakus esošie viņam jautāja:” Vai tu gadījumā arī neesi viens no tā cilvēka sekotājiem [mācekļiem/ skolniekiem]?” Pēteris to noliedza un teica:” Nē, es neesmu.”

26 Viens no Augstā Priestera kalpiem, radinieks tam cilvēkam, kuram Pēteris ar zobenu iepriekš bija nocirtis ausi, arī bija tur. Viņš jautāja Pēterim:” Vai es gadījumā tevi neredzēju kopā ar Jēzu, tajā koku dārzā?”

27 Un atkal Pēteris to noliedza, un tajā pašā momentā, sāka dziedāt gailis.

Jēzus tiek vests Poncija Pilāta priekšā

28 Agri no rīta ebreju vadītāji veda Jēzu no Kaiapas mājas uz Romiešu pārvaldnieka [gubernatora] pili {sauktu ‘Praetorium’}. Viņi paši negāja iekšā pilī, jo viņi negribēja kļūt ‘netīri [aptraipīti]’, lai vēlāk varētu ēst Pashā svētku mielastu {saskaņā ar ebreju rakstiem, ebrejs, kurš ieiet mājā, kas nepieder ebrejam, kļūst ‘netīrs’ un nedrīkst piedalīties Pashā svētku mielastā}.

29 Tad Pilāts {kas tajā laikā bija Romas impērijas pārvaldnieks pār Jūdas apgabalu, m. ē. 26. – 37. gads} izgāja ārā pie viņiem un jautāja:” Kādas apsūdzības jūs ceļat pret šo cilvēku?”

30 Viņi atbildēja:” Ja Viņš nebūtu noziedznieks, tad mēs nebūtu Viņu atveduši pie jums.”

31 Pilāts viņiem teica:” Ņemiet un tiesājiet Viņu paši, pēc sava likuma.” Bet viņi iebilda un teica:“ Bet pēc mūsu likumiem nav atļauts nevienu notiesāt ar nāves spriedumu,” {tajā laikā romieši bija okupējuši ebreju teritorijas un, ja ebreji kādam gribēja izteikt nāves spriedumu, tad viņiem bija jālūdz atļauja romiešiem}.

32 Tas viss notika tāpēc, lai varētu piepildīties Jēzus teiktais par to kā Viņš mirs {t.i. ka viņš tiks pienaglots pie krusta un pacelts augšā visu priekšā, nevis nomētāts ar akmeņiem}.

33 Tad Pilāts iegāja atpakaļ pilī, pasauca pie sevis Jēzu un jautāja:” Vai tu esi ebreju karalis?”

34 Jēzus viņam atbildēja:” Vai tu pats tā spried vai arī citi tev ir izstāstījuši par Mani?”

35 Pilāts atbildēja:” Vai tad es esmu ebrejs? Tevis paša tauta un tās vadošie priesteri ir nodevuši Tevi man [atveduši Tevi pie manis tiesāšanai]. Ko Tu tādu esi izdarījis?”

36 Jēzus atbildēja:” Mana karaļvalsts [valstība] nav no šīs pasaules [nav šajā pasaulē]. Ja tā būtu no šīs pasaules [šajā pasaulē], tad Mani kalpotāji būtu cīnījušies, lai nepieļautu, ka ebreju vadītāji Mani apcietina. Bet Mana karaļvalsts [valstība] ir no citas vietas [citā vietā].”

37 Pilāts teica:” Tātad Tu esi karalis!” Jēzus viņam atbildēja:” Tu saki pareizi, ka Es esmu karalis. Iemesls, kāpēc Es piedzimu un ienācu šajā pasaulē ir lai izstāstītu cilvēkiem [liecinātu] par patiesību [par to, kas tad ir pati patiesība]. Katrs, kurš mīl patiesību [ir no patiesības/ pieder patiesībai], dzird manu balsi.”

38 Pilāts jautāja:” Kas ir patiesība?” Uzdevis šo jautājumu, viņš atkal izgāja ārā pie ebreju pūļa, kas tur bija sapulcējies un teica viņiem:” Es Viņā neatrodu it nekādu vainu [nav nekāda iemesla Viņu sodīt]!

39 Bet jums ir tāda paraža, ka Pashā svētku laikā es atbrīvoju vienu no jūsu cietumniekiem. Tāpēc, vai jūs gribat, lai es atbrīvoju “Ebreju karali [valdnieku]”?

40 “Tikai ne Viņu!” pūlis kliedza:” (Tad labāk) atbrīvo priekš mums Barabbas!” {Barabbas bija revolucionārs, viens no sacelšanās pret valsts pārvaldi dalībniekiem}.