5. Nodaļa

Ananias un Safīra melo

1 Bet kāds cits vīrietis vārdā Ananias, kopā ar savu sievu Safīru, arī pārdeva īpašumu.

2 Viņa sievai esot lietas kursā, viņš paturēja daļu no saņemtās naudas pats priekš sevis. Tad viņš aiznesa daļu no saņemtās naudas un nolika to pie apustuļu [ziņnešu/ pārstāvju] kājām kā visu summu no pārdošanas.

3 Bet Pēteris teica:” Ananias, kāpēc Sātans ir piepildījis tavu sirdi, lai tu melotu Svētajam Garam un paturētu pats sev daļu no saņemtās naudas?

4 Vai tad tā nebija tevis paša brīva izvēle to pārdot vai nepārdot? Un pēc tam, kad tas tika pārdots, vai tad visa saņemtā nauda nebija tava? Kāpēc tu esi ieņēmis šādu lietu savā sirdī? Tu esi melojis nevis cilvēkiem, bet Dievam!”

5 Kad Ananias dzirdēja šos vārdus, viņš nokrita zemē un izlaida garu [nomira]. Un liela bijība nāca pār tiem, kuri dzirdēja par šo notikumu.

6 Tad jaunākie vīrieši piecēlās, apsedza viņu, iznesa ārā un apglabāja.

7 Aptuveni trīs stundas vēlāk, iekšā ienāca viņa sieva, nezinādama kas bija noticis.

8 Pēteris viņai jautāja:” Saki man, vai šī ir tā summa, ko jūs ar savu vīru saņēmāt no zemes pārdošanas [pārdošanas cena]?” “Jā”, viņa atbildēja “tā ir tā summa [pārdošanas cena].”

9 Tad Pēteris viņai teica:” Kā jūs tā varējāt abi kopā vienoties [sazvērēties] kārdināt [pārbaudīt] Kunga Garu? Skaties, to cilvēku kājas, kuri apglabāja tavu vīru jau ir pie durvju sliekšņa, un viņi iznesīs ārā arī tevi.”

10 Un tajā pašā brīdī, viņa nokrita zemē pie Pētera kājām un izpūta savu pēdējo elpu [nomira]. Un jaunākie vīrieši, ienākdami iekšā, atrada (arī) viņu mirušu. Viņi iznesa viņu ārā un apglabāja blakus vīram.

11 Liela bijība nāca pār visu draudzi un pār visiem cilvēkiem, kuri dzirdēja šīs lietas.

Apustuļi dziedina daudzus cilvēkus

12 Caur apustuļu [ziņnešu/ pārstāvju] rokām, cilvēku vidū tika darīti daudzi brīnumi un zīmes. Un visi ticīgie mēdza sanākt kopā Sālamana kolonādē.

13 Bet neskatoties uz to, ka cilvēki viņus [apustuļus] ļoti augstu vērtēja, neviens cits vairāk neuzdrīkstējās viņiem pievienoties.

14 Bet arvien vairāk un vairāk cilvēku tika pievienoti Kungam [Kristum] –  ļoti liels skaits vīriešu sieviešu.  

15 (Apustuļu darbu) rezultātā, viņi pat nesa ārā uz ielas slimos, un guldīja uz gultām un matračiem (ielas malā), lai vismaz Pēterim garām ejot, viņa ēna uzkristu uz viņiem.

16 No pilsētām visapkārt Jeruzalemei nāca pūļi ar cilvēkiem, nesdami sev līdzi slimos, un tos, kurus mocīja netīrie gari, un ikkatrs no viņiem tika dziedināts.

17 Tad augstais priesteris kopā ar biedriem no savas Saduķeju partijas, kļuva pilni ar skaudību [sašutumu].

18 Viņi satvēra apustuļus [ziņnešus/ pārstāvjus] un ielika viņus publiskajā cietumā.

19 Bet naktī, Kunga eņģelis atvēra cietuma durvis, izveda viņus ārā un teica:

20 ”Ejiet, stāviet tempļa laukumos, un izstāstiet cilvēkiem pilnīgi visu par šo jauno “Dzīvību” [par iespēju ikkatram saņemt mūžīgu dzīvību].”

21 To dzirdējuši, apustuļi [ziņneši/ pārstāvji] pašā rīta agrumā iegāja tempļa laukumos, gluži kā viņiem tika teikts, un mācīja cilvēkus. Kad ieradās Augstais priesteris kopā ar pārējiem, kuri bija ar viņu, viņi sasauca kopā Sanhedrīnu [Padomes/ Tiesas sēdi]  – Izraēlas vecāko pilnu sanāksmi, un aizsūtīja uz cietumu virsniekus, lai izvestu viņu priekšā apustuļus [ziņnešus/ pārstāvjus].

22 Bet kad virsnieki atnāca uz cietumu, viņi apustuļus tur neatrada, tāpēc viņi atgriezās atpakaļ un teica:

23 “Mēs aizgājām uz cietumu un tas bija pilnībā aizslēgts, un apsardze stāvēja pie durvīm, bet kad mēs atvērām durvis vaļā, mēs tur iekšā nevienu neatradām.”

24 Kad Augstais priesteris, tempļa sardzes kapteinis un vadošie priesteri to dzirdēja, viņi bija neziņā [apjukuši] un domāja pie kā tas viss novedīs.

25 Tad pie viņiem iekšā ienāca kāds cilvēks un teica:” Skatieties! Tie cilvēki, kurus jūs ielikāt cietumā, stāv tempļa laukumos un māca cilvēkus.”

Apustuļi tiek vesti tiesas priekšā

26 Tad tempļa sardzes kapteinis kopā ar virsniekiem aizgāja un atveda viņus. Viņi to darīja bez spēka pielietošanas, jo viņi baidījās, ka cilvēki viņus nomētās ar akmeņiem.

27 Apustuļi [ziņneši/ pārstāvji] tika ievesti iekšā un viņiem lika nostāties Sanhedrīna [Padomes/ Augstās tiesas] priekšā, lai Augstais priesteris varētu viņus nopratināt.

28 Viņš teica:” Vai tad mēs jums stingri nepavēlējām, ka jūs nedrīkstat mācīt šajā vārdā? Bet tik un tā, jūs esat piepildījuši Jeruzalemi ar savu mācību un esat nodomājuši likt tā cilvēka asinis uz mūsu galvām [padarīt mūs par vainīgiem Jēzus asins izliešanā].”

29 Bet Pēteris un pārējie apustuļi atbildēja un teica:” Mums ir jāpakļaujas Dievam nevis cilvēkiem!

30 Mūsu priekšteču [tēvu] Dievs uzcēla Jēzu augšā no nāves – to pašu Jēzu, kuru jūs nogalinājāt pienaglodami Viņu pie krusta.

31 Dievs paaugstināja [pacēla] Viņu būt pie savas labās rokas, lai Viņš būtu par Princi un Glābēju [dzīvības devēju], un lai Viņš dotu Izraēlai grēku nožēlu un piedošanu.

32 Mēs esam liecinieki šīm lietām, un tāpat liecinieks ir arī Svētais Gars, kuru Dievs ir devis tiem cilvēkiem, kuri Viņam pakļaujas [paklausa].” 

Gamaliela ieteikums

33 Kad viņi to dzirdēja, viņi kļuva ļoti saniknoti un gribēja sodīt apustuļus [ziņnešus/ pārstāvjus] ar nāvi.

34 Tad viens no Sanhedrīna [Padomes/ Tiesas] dalībniekiem piecēlās kājās – Farizejs, vārdā Gamaliels – likuma skolotājs, kuru visi cilvēki augsti cienīja, un viņš lika uz īsu brīdi izvest apustuļus [ziņnešus/ pārstāvjus] ārpusē.

35 Tad viņš uzrunāja Sanhedrīnu teikdams:” Izraēlas vīri, apsveriet ļoti rūpīgi ko jūs taisāties darīt ar šiem vīriem.

36 Kādu laiku atpakaļ bija uzradies Teudas, plātīdamies ka viņš ir kaut kas, un aptuveni četri simti cilvēku sāka viņam sekot. Viņš tika nogalināts un viņa sekotāji izklīda kur nu kurš, un tas viss tā arī izbeidzās.

37 Pēc viņa, tajās dienās kad notika nodokļu ievākšana, nāca [cēlās] Jūda no Galilejas, un viņam arī pievērsās [sāka sekot/ atbalstīt] daudz cilvēku. Viņš arī tika nogalināts, un visi viņa sekotāji izklīda kur nu kurš.

38 Tāpēc runājot par šo lietu, es jums dodu padomu – atstājiet šos vīrus mierā. Laidiet, lai viņi iet. Ja šī viņu mācība vai tas ko viņi dara ir viņu pašu izdomāts [iniciatīva/ izcelsme], tad viņiem nekas neizdosies.

39 Bet, ja tā ir no Dieva, tad jūs nebūsiet spējīgi to apturēt; lai nenotiek tā [lai jūs kādā brīdī neatjēdzaties] ka jūs pat (esat aizgājuši tik tālu, ka) cīnāties pret Dievu.”

40 Viņa teiktas pārliecināja pārējos. Viņi iesauca apustuļus [ziņnešus/ pārstāvjus] iekšā un pavēlēja viņus nopērt ar pātagu. Tad viņi pavēlēja vairāk nerunāt Jēzus vārdā un palaida viņus vaļā.

41 Apustuļi gāja projām no Sanhedrīna ar lielu prieku, priecādamies par to, ka viņi bija cienīgi ciest pazemojumu [kaunu] Viņa [Jēzus Kristus] vārda dēļ.

42 Dienu pēc dienas, gan tempļa laukumos, gan arī no mājas uz māju, viņi nekad nepārtrauca mācīt un sludināt Labās ziņas – ka Jēzus no Nācaretes ir tas ilgi gaidītais Mesija [Kristus/ Glābējs/ Dieva Svaidītais/ jaunais Valdnieks].