6. Nodaļa

Septiņu vīru iecelšana

1 Tajās dienās (Jēzus Kristus) mācekļu [sekotāju/ skolnieku] skaitam strauji pieaugot, no Grieķu ebreju puses sākās kurnēšana pret Izraēlas ebrejiem, jo ikdienas uztura dalīšanā, viņu atraitnes tika atstātas novārtā.

2 Tā ka tie Divpadsmit (pamata mācekļi) sasauca draudzes sapulci un teica:” Tas nebūs saprātīgi, ja mēs pametīsim novārtā Dieva vārdu lai pievērstos galdu klāšanai [ēdiena dalīšanai].

3 Tāpēc, brāļi un māsas, izvēlieties no sava vidus septiņus vīrus ar labu reputāciju, kuri ir tikuši piepildīti ar Svēto Garu un gudrību [atziņu/ spriestspēju], kurus mēs varētu iecelt kā atbildīgos par šo lietu.

4 Bet mēs turpināsim nodoties lūgšanām un vārda mācīšanai.

5 Šis priekšlikums patika visiem kas bija sanākuši, un viņi izvēlējās Stefanu – vīru, kurš bija pilns ar ticību un saņēmis Svēto Garu, kā arī Filipu, Prokoru, Nikanoru, Timonu, Parmenas un Nikolasu – prozelītu {cilvēks, jeb šajā konkrētajā gadījumā – grieķis, kurš iepriekš bija pārgājis no savām grieķu/ pagānu tradīcijām uz jūdaismu, saņēmis apgraizīšanu un uzņemts ebreju draudzē} no Antiohejas pilsētas (Grieķijā).

6 Viņi izveda un nostādīja šos vīrus priekšā apustuļiem [ziņnešiem/ pārstāvjiem], kuri lūdza par viņiem un uzlika viņiem savas rokas.

7 Dieva vārds [mācība] turpināja izplatīties, un (Jēzus Kristus) mācekļu [sekotāju/ skolnieku] skaits Jeruzalemē turpināja strauji pieaugt, un ļoti liela daļa ebreju priesteru pakļāvās [atdevās] ticībai {ka Jēzus ir Kristus – jaunais valdnieks, kuru Dievs ir piecēlis no nāves un svaidījis mūžīgai valdīšanai}.

Stefans tiek apcietināts

8 Stefans, pilns ar ticību [labvēlību] un spēku, cilvēku vidū darīja lielus brīnumus un zīmes.

9 Bet tad piecēlās daži vīri no tā sauktās “Atbrīvoto sinagogas” {Romas ebreji, kurus Romas impērijas ģenerālis Pompejs bija sagūstījis, bet vēlāk imperators Klaudijs bija izdzinis no Romas, jo viņi radīja sacelšanos un nekārtības} – cirēnieši un aleksandrieši, kā arī, līdz ar viņiem daži vīri no Cicīlijas apgabala un Āzijas apgabala {Romas provincēm Egejas jūras austrumu krastā, mūsdienu Turcijā} un sāka strīdēties ar Stefanu.

10 Bet viņi nevarēja pretoties tai Gudrībai un Garam, kura vadībā Stefans runāja {Gudrība šeit var tikt attiecināta uz Pirmajā vēstulē korintiešiem 12:8 minēto “Gift of Wisdom”, jeb konkrētu Svētā Gara dāvanu – “Gudrības dāvanu”}.

11 Tad viņi slepus paskubināja [uzpirka] dažus vīrus, lai viņi saka:” Mēs dzirdējām viņu runājam zaimojošus [zākājošus] vārdus pret Mozu un Dievu.”

12 Šādi viņi sacēla kājās [uzjundīja/ uzkurināja] cilvēkus, vecākos un likuma skolotājus, un viņi nāca pie Stefana, satvēra viņu un aizveda viņu Sanhedrīna [Padomes/ Augstās tiesas] priekšā.

13 Tur viņi stādīja priekšā viltus lieciniekus, kuri teica:” Šis vīrs nebeidz runāt vārdus pret šo svēto vietu un pret likumu [Mozus likumiem].

14 Mēs esam dzirdējuši viņu sakām, ka šis Nācarietis, Jēzus, iznīcinās šo vietu un izmanīs paražas, kuras Mozus mums deva.”

15 Un šajā brīdī, visi Sanhedrīna [Padomes/ Augstās tiesas] locekļi intensīvi skatījās uz Stefanu, un viņi redzēja, ka viņa seja ir kā eņģeļa seja.