8. Nodaļa

Sauls vajā Kristus sekotāju draudzi

1 Sauls bija viens no aculieciniekiem, un viņš pilnībā piekrita Stefana nogalināšanai. Tajā dienā aizsākās lielas vajāšanas pret draudzi Jeruzalemē, un visi izņemot apustuļus [ziņnešus/ pārstāvjus], tika izklīdināti viscaur Jūdejas un Samārijas apgabaliem.

2 Daži dievbijīgi vīri apglabāja Stefanu, un skaļi viņu apraudāja.

3 Bet Sauls sāka iznīcināt [graut] draudzi, un iedams no vienas mājas uz otru, viņš vilka no tām ārā vīriešus un sievietes, un sēdināja viņus cietumā.

4 Tie, kuri bija izklīdināti, sludināja Labās ziņas par Jēzu Kristu visur, kur vien viņi gāja.

Filips Samārijas apgabalā

5 Filips nogāja lejā uz kādu pilsētu Samārijas apgabalā un sludināja par Dieva Svaidīto [Mesiju/ Kristu] tur.

6 Cilvēku pūļi pievērsās Filipa teiktajam un visi cītīgi klausījās viņa vārdos, dzirdēdami un redzēdami brīnumus, kurus viņš darīja.

7 Ar skaļiem kliedzieniem [spalgi brēkdami] no daudziem cilvēkiem ārā nāca netīri gari, kuri bija viņus apsēduši, un daudzi, kuri bija paralizēti vai klibi, tika dziedināti.

8 Tā ka tajā pilsētā bija liels prieks.

Filips un burvis, jeb zīlnieks Simons

9 Bet tajā pilsētā bija arī kāds vīrietis, kuru sauca Simons, kurš daudzus gadus bija praktizējis burvestības [nodarbojies ar melno maģiju/ zīlēšanu], un apbūris [apmuļķojis] Samārijas iedzīvotājus. Viņš uzdevās par kaut ko diženu [īpašu/ spējīgu].

10 Visi cilvēki, no augstākā līdz zemākajam, pievērsa uzmanību viņa vārdiem [uzklausīja viņu], teikdami:” Šis vīrs ir tas, ko mēdz saukt par Dieva vareno spēku.”

11 Viņi sekoja viņam [augstu vērtēja viņu], jo viņš jau ilgu laiku bija apbūris [muļķojis/ izbrīnijis] viņus, izmantojot savas burvestības [maģiju].

12 Bet kad iedzīvotāji sāka ticēt Filipam, kurš stāstīja Labās ziņas par Dieva valstību {kas ir nonākusi uz zemes} un Jēzus Kristus vārdu, viņi tika kristīti – gan vīrieši gan sievietes.

13 Un pat Simons pats sāka ticēt, un, pēc tam, kad viņš bija nokristīts, viņš sekoja Filipam visur kur viņš devās. Un viņš bija pārsteigts [izbrīnīts], redzēt brīnumus un zīmes, kas tika darītas.

14 Kad apustuļi [ziņneši/ pārstāvji] Jeruzalemē dzirdēja, ka Samārija ir uzņēmusi Dieva vārdu [Labās ziņas par Jēzu Kristu], viņi uz turieni sūtīja Pēteri un Jāni.

15 Pēteris un Jānis nogāja lejā uz Samāriju un lūdza par viņiem, lai viņi saņemtu Svēto Garu,

16 jo Svētais Gars tajā brīdī vēl nebija kritis [nācis] uz neviena no viņiem. Viņi vienkārši bija kristīti Jēzus Kristus vārdā {bet Svēto Garu viņi vēl nebija saņēmuši}.

17 Tad Pēteris un Jānis uzlikta viņiem virsū savas rokas, un viņi saņēma Svēto Garu.

18 Kad Simons ieraudzīja, ka caur apustuļu [ziņnešu/ pārstāvju] roku uzlikšanu, cilvēkiem tika dots Svētais Gars, viņš piedāvāja viņiem naudu,

19 un teica:” Dodiet arī man šo spēju [spēku], lai katrs cilvēks, kuram es uzlieku savas rokas, varētu saņemt Svēto Garu.”

20 Bet Pēteris viņam atbildēja:” Lai tava nauda iznīkst [iet bojā] kopā ar tevi pašu, tāpēc ka tu esi iedomājies, ka tu vari nopirkt Dieva dāvanu par naudu!

21 Tev nav ne vietas, ne arī daļas šajā lietā [kalpošanā], jo tava sirds nav pareiza Dieva priekšā.

22 Tāpēc nožēlo šo savu ļaunumu [nepareizumu] un lūdz Kungu. Iespējams, ka Viņš tev piedos tavas sirds nodomu [motīvu].

23 Jo es redzu, ka tu esi saindēts ar nekrietnību [skaudību] un atrodies gūstā grēkam [netaisnībai] {netaisnība tevi paverdzina}.

24 Tad Simons atbildēja:” Lūdz tu par mani Kungam [visa Valdniekam], lai ar mani nenotiek neviena no tām lietām, ko tu minēji.”

25 Pēc tam, kad Pēteris un Jānis bija tālāk sludinājuši Kunga vārdu [mācību] un liecinājuši par Jēzu Kristu, viņi devās atpakaļ uz Jeruzalemi, pa ceļam sludinot Labās ziņas daudzos Samāriešu ciematos.

Filips un etiopietis

26 Tad, Kunga eņģelis uzrunāja Filipu un teica:” Celies un ej uz dienvidiem, uz ceļu kas no Jeruzalemes pilsētas vel cauri tuksnesim lejā uz Gazu.”

27 Tad Filips piecēlās un gāja, un tur bija kāds vīrs no Etiopijas – einuhs, kurš kalpoja Etiopijas karalienei Kandakei. Viņam bija augsta pozīcija, un viņš bija atbildīgs par visu viņas naudas kasi, un viņš bija atnācis līdz Jeruzalemei lai pielūgtu [nestu pateicību Dievam] {šis Etiopietis arī bija pieņēmis dzīvo Dievu un kalpošanu Viņam, pieņēmis Jūdaismu, un noslēdzis derību ar apgraizīšanu}.

28 Tajā brīdī viņš jau devās atpakaļceļā, sēdēdams savā karietē un lasīdams pravieša Jesajas grāmatu.

29 Gars teica Filipam:” Ej klāt pie tās karietes un turies tai tuvumā.”

30 Tad Filips pieskrēja klāt tai karietei un dzirdēja, kā tas vīrs lasa pravieti Jesaju. “Vai tu saproti, ko tu lasi?” jautāja Filips.

31 “Kā gan es to varētu, ja vien kāds man neizskaidros tur rakstīto?” Un viņš piedāvāja Filipam nākt un apsēsties kopā ar viņu.

32 Tā vieta, kuru Einuhs lasīja bija šī:

0 ‘Viņš tika apspiests un mocīts, bet Viņš neatvēra savu muti. Gluži kā jērs, kas tiek vests uz nokaušanu, un gluži kā aita savu cirpēju priekšā cieš klusu, tāpat arī Viņš neatvēra savu muti.

33 Viņš tika pazemots un Viņam tika liegta taisnīga tiesa. Kurš gan varēs nosaukt [izskaitīt/ aprakstīt] Viņa pēcnācējus? Jo Viņš tika nocirsts no dzīvojošo zemes [šīs pasaules].’

34 Tad einuhs jautāja Filipam:” Saki man, lūdzu, par kuru cilvēku Pravietis šeit runā? Pats par sevi vai par kādu citu?”

35 Tad Filips sāka runāt, un sākot ar to pašu rakstu vietu, izstāstīja viņam Labās ziņas par Jēzu.

36 Un viņiem tā braucot, viņi nonāca pie vietas, kur bija ūdens, un einuhs teica:” Skaties, ūdens! Kas man traucē tikt kristītam?”

37 Un Filips teica:” Ja tu tici no visas savas sirds, tad tu vari tikt kristīts.” Un viņš atbildēja un teica:” Es ticu, ka Jēzus Kristus ir Dēls no Dieva.”

38 Un viņš deva pavēli apturēt karieti. Tad viņi abi kopā – Filips un einuhs, nogāja lejā, iekšā ūdenī un Filips viņu kristīja.

39 Kad viņi iznāca no ūdens un uzkāpa atpakaļ augšā (pie karietes), Kunga Gars pēkšņi paņēma Filipu projām, un einuhs viņu vairāk neredzēja, bet turpināja savu ceļu ļoti priecādamies [līksmodams].

40 Tikmēr Filips attapās Azotas pilsētā, un ejot tālāk uz priekšu, viņš visās pa ceļam esošajās pilsētās sludināja ziņas par Jēzu Kristu, līdz viņš aizgāja līdz Cēzarejas pilsētai {pie jūras}.