Pievienojies un saņem “Labās ziņas” savā e-pastā
Norādi savu e-pasta adresi un kļūsti par Kristus sekotāju internetā - kļusti par vienu no pirmajiem, kurš saņem jaunākos tulkojumus, interesantus rakstus par Jēzus Kristus dzīvi un augšāmcelšanos no nāvas, informāciju par Jaunās derības rīkotajiem pasākumiem un citus jaunumus.
Lejupielādē savā telefonā, planšetē vai datorā.
Lejupielādē visu Jauno derību, kas šobrīd pieejama Jaunajā paplašinātajā tulkojumā savā telefonā, planšetē vai datorā kā PDF failu un lasi to lai kur tu arī atrastos. Darbs pie tulkošanas vēl turpinās, tāpēc saturs regulāri tiek papildināts. Lejupielādēt PDF
Nosūti draugam e-pastā
Nosūti uzaicinājumu savam draugam, paziņam vai ģimenes loceklim izlasīt šo nodaļu. Ja vēlies, vari arī iezīmēt konkrētu paragrāfu/ rakstu vietu un nosūtīt saiti tieši uz šo attiecīgo vietu. Lai nosūtītu uzaicinājumu, ievadi vēlamā adresāta e-pasta adresi zemāk un spied pogu “Sūtīt”.
Vēstule draudzei Romā
1. Nodaļa
Paula sveiciens draudzei Romā
1 No Paula, Jēzus Kristus piederīgā kalpa. Es tiku pasaukts [aicināts] būt par Viņa [Jēzus Kristus] apustuli [vēstnieku/ pārstāvi] un nošķirts [izvēlēts/ norīkots] vēstīt (pasaulei) Labās ziņas no Dieva –
2 Tās pašas Labās ziņas, kuras Viņš [Dievs] jau sen atpakaļ caur saviem praviešiem bija solījis cilvēkiem, un kuras ir pierakstītas Svētajos rakstos [Vecajā derībā],
3 Šīs Labās ziņas ir par Viņa paša [Dieva] Dēlu, kurš miesīgi [fiziski] piedzima karaļa Dāvida pēcnācēju ģimenē,
4 Un kurš tika (publiski) apliecināts [parādīts/ atklāts] ka tieši Viņš ir Dieva Dēls ar to, ka Viņš caur Svēto Garu un ar spēku tika uzcelts augšā no mirušajiem – par Jēzu Kristu mūsu Kungu [Valdnieku].
5 Tieši caur Viņu un priekš Viņa vārda [tāpēc lai tiktu pagodināts Viņa vārds], mēs saņēmām žēlastību [labvēlību] un tikām norīkoti būt par apustuļiem [vēstniekiem/ pārstāvjiem] aicināt visus cittautiešus [ne-ebrejus/ pagānus] likt savu ticību [paļāvību] uz Viņu un atdoties [pakļauties] Viņam.
6 Un arī jūs esat daži no tiem cilvēkiem [ne-ebrejiem/ pagāniem], kuri ir tikuši pasaukti [uzrunāti/ aicināti] piederēt Jēzum Kristum [būt par Viņa cilvēkiem].
7 Visiem tiem cilvēkiem Romā, kuri ir Dieva mīlēti un kuri ir tikuši pasaukti [aicināti/ uzrunāti] būt par Viņa Svētajiem: Lai Jums žēlastība [labvēlība] un miers no Dieva mūsu Tēva un Kunga Jēzus Kristus.
Paula vēlme apciemot svētos Romā
8 Pirmkārt, es pateicos savam Dievam, caur Jēzu Kristu, par visiem jums, jo ziņas par to, kāda [cik stipra] ir jūsu ticība [paļāvība un Jēzu Kristu] izplešas pa visu pasauli.
9 Dievs, kuram es kalpoju ar savu garu, sludinot [stāstot/ izplatot] Labās ziņas par Viņa Dēlu, ir mans liecinieks, cik bieži es jūs pieminu
10 savās lūgšanās. Es lūdzu Viņam, lai kaut kādā veidā, vai tagad vai nākotnē, ar Dieva (gribas) palīdzību, es varētu jūs apciemot.
11 Es ļoti ilgojos jūs redzēt, lai es varētu nodot jums kādu Gara dāvanu, lai jūs varētu kļūt spēcīgāki Kungā –
12 tas ir, lai gan jūs, gan arī es, lai mēs visi tiktu stiprināti [iedrošināti/ atbalstīti] viens no otra ticības.
13 Brāļi un māsas, es gribu lai jūs zināt, ka es jau daudzas reizes biju apņēmies pie jums atnākt. Bet es saskāros ar dažādiem šķēršļiem. Es biju apņēmies atnākt, lai es varētu saņemt kādus augļus [ievākt ražu] no jums, gluži kā es esmu saņēmis augļus [ievācis ražu] no citiem cittautiešiem [ne-ebrejiem] {runa iet par Gara augļiem, nevis fiziskiem augļiem, jeb viņu Garīgajiem sasniegumiem Jēzū Kristū}
14 Man ir pienākums pret abiem – gan pret grieķiem, gan arī pret nekulturālajiem [barbariem], gan pret gudrajiem, gan arī pret muļķiem.
15 Tieši tāpēc es esmu tik dedzīgs sludināt Labās ziņas arī jums, kas esat Romā.
Pauls nekaunas stāstīt cilvēkiem Labās ziņas par Jēzu Kristu
16 Es nekaunos no šīm Labajām ziņām par Kristu [Mesiju/ Glābēju], jo šīs ziņas par Kristu [Mesiju/ Glābēju] ir Dieva spēks, kas sagādā [nes] dvēseles glābšanu visiem tiem, kuri tām tic – sākumā ebrejam un tad arī grieķim [cittautietim].
17 Labās ziņas (par Jēzu Kristu) atklāj mums, kā tieši Dievs padara mūs par pareiziem savās acīs. Dievs to paveic no sākuma līdz beigām pamatojoties uz cilvēka ticību [paļaušanos]. Gluži kā ir rakstīts Svētajos rakstos [Vecajā derībā]:” Dzīvos tas cilvēks, kurš ticēs un būs saņēmis attaisnošanu [piedošanu] no Dieva pamatojoties uz savu ticību [paļaušanos].”
Dieva dusmas par to, ka cilvēki atmet savu Radītāju
18 No debesīm parādās Dieva dusmas pret cilvēku bezdievību un ļaunumu {no grieķu val. “adikian”, kas nozīmē “netaisnību/ nepareizumu/ negodīgumu/ morāli nepareiziem darbiem”}. Cilvēki ar savu ļaunumu [samaitātību] apspiež patiesību.
19 Tas, kas var būt zināms par Dievu, ir ierakstīts [padarīts skaidri sajūtams] cilvēku sirdīs, jo Dievs pats to visu ir atklājis [padarījis skaidri sajūtamu/ acīmredzamu].
20 Jau kopš pasaules radīšanas, Dieva neredzamās īpašības – Viņa mūžīgais spēks [vara] un Viņa dievišķā daba [būtība] ir skaidri saredzamas un saprotamas caur visu to, kas ir radīts [izveidots], tā ka cilvēkiem nav nekāda attaisnojuma.
21 Neskatoties uz to, ka cilvēki ir zinājuši Dievu, viņi nav nedz devuši godu Viņam kā Dievam [slavējuši Viņu], ne arī pateikušies Viņam. Tā vietā, viņu domāšanas veids ir kļuvis tukšs [veltīgs/ bezjēdzīgs] un viņu spriest nespējīgās [trulās] sirdis ir kļuvušas tumšas.
22 Uzskatīdami sevi par gudriem [inteliģentiem/ zinošiem], viņi kļuva par muļķiem
23 un iemainīja nemirstīgā Dieva godību pret tēliem, kas ir veidoti pēc mirstīgu cilvēku, putnu, dzīvnieku un rāpuļu līdzības.
24 Tāpēc, ka viņi ir darījuši šādas lietas, Dievs viņus ir atdevis [palaidis vaļā/ atstājis] viņu sirds zemiskajām [pretīgajām] tieksmēm pazemot [apkaunot] pašiem savus ķermeņus guļot vienam ar otru.
25 Viņi apmainīja patiesību par Dievu pret meliem, un viņi deva godu [slavēja] un kalpoja radībai [radītām lietām] nevis pašam Radītājam, kuram lai ir slava mūžīgi! Āmen.
26 Šī iemesla dēļ, Dievs atdeva viņus [palaida vaļā/ atstāja] zemiskām [kaunpilnām] kārībām [tieksmēm]. Pat viņu sievietes apmainīja savas dabiskās seksuālās attiecības pret pretdabiskām [gulēja viena ar otru].
27 Tāpat arī vīrieši, pamezdami dabiskās seksuālās attiecības ar sievietēm, dega iekārē viens pret otru. Vīrietis ar vīrieti darīja kauna pilnas lietas, tādējādi saņemdami taisnīgi pelnītu atmaksu [sodu] par saviem nepareizajiem darbiem [kļūdām/ Dieva neatzīšanu].
28 Papildus šim, ņemot vērā, ka cilvēki uzskatīja, ka nav vajadzīgs [ka viņi negrib] zināt Dievu, Dievs viņus atdeva [palaida vaļā/ atstāja] savam samaitātajam [vājajam] prātam, lai viņi darītu to, ko nepieklājas darīt.
Rezultāts dzīvei bez Dieva – maldīšanās, verdzība savām degradējošajām tieksmēm un nāve bez Dieva
29 Viņi kļuva piepildīti ar visu veidu netaisnību, ļaunumu, alkatību un samaitātību. Viņi ir pilni ar skaudību, slepkavībām, nesaskaņām, maldiem un tieksmēm darīt sliktu citam. Viņi ir tenkotāji [pļāpas/ citu aprunātāji],
30 aiz muguras aprunātāji, Dieva nīdēji, rupji [citus aizvainojoši], augstprātīgi [lepni] un lielīgi. Viņi izdomā jaunus veidus, kā darīt ļaunu. Viņi neciena savus vecākus.
31 Viņi ir nejūtīgi [bez morālas uz garīgas saprašanas/ bez spējas sajust un atšķirt labu no slikta], neuzticami, bez sirds [bez jūtām un dabiskās pieķeršanās otram], bez žēlastības [līdzjūtības] pret citiem.
32 Lai gan viņi zina Dieva taisnīgo [morāli pareizo] likumu [pavēli], ka tie, kuri dara šādas lietas ir taisnīgi nopelnījuši nāvi. Bet viņi ne tikai paši turpina darīt šīs pašas lietas, bet viņi vēl uzslavē un iedrošina [apstiprina/ atzīst] citus, kuri tā dara.