3. Nodaļa

Dievs vienmēr ir un paliek uzticams

1 Tad kāda priekšrocība ir būt ebrejam? Vai kāds ir labums no fiziskas apgraizīšanas?

2 Tam ir liels labums visās lietās. Galvenais labums ir tajā, ka ebreju tautai tika uzticēti Dieva vārdi [mācība/ Vecā derība].

3 Ko darīt, ja daži ebreji nav bijuši Viņam uzticīgi? Vai viņu neuzticība [derības laušana] padarīs Dieva uzticību [solījumus no Dieva puses] par nebijušu?

4 Noteikti nē! Pat ja visi cilvēki ir meļi, Dievs tik un tā ir un paliek patiess. Gluži kā par Viņu ir rakstīts Svētajos rakstos [Vecajā derībā]:

0 “Lai pierādītos tas, ka Tavi vārdi ir patiesība un Tu uzvarētu tad, kad kāds runā pret Tevi [ka Tavs spriedums ir bez trūkumiem]”.

5 Bet ja mūsu nepareizajos darbos [grēkos] vēl skaidrāk parādās Dieva taisnīgums [pareizums], tad ko gan mums teikt? Ka Dievs ir netaisnīgs, kad Viņš uz mums dusmojas [mūs soda]? Es tagad runāju skatoties no cilvēku skatu punkta.

6 Noteikti nē! Ja tas tā būtu un Dievs būtu netaisnīgs ar to, ka Viņš mūs soda, tad kā gan Viņš varētu tiesāt pasauli?

7 Kā gan Dievs var mani apsūdzēt par grēcinieku [sodīt], ja mana netaisnība [negodīgums] izgaismo Viņa taisnīgumu [pareizumu/ godīgumu] un sagādā Viņam vēl vairāk pagodinājuma [slavas/ pateicības]?

8 Daži cilvēki pat apmelo mūs un izplata ziņas, ka mēs sakām “Darīsim ļaunu, lai nāktu labais.” Tā nav patiesība un tas, ka Dievs viņus nosoda ir taisnīgi.

Nav itin neviena cilvēka bez vainas

9 Tad ko gan mums no šī secināt? Vai mēs ebreji esam labāki nekā viņi [cittautieši]? Noteikti nē, jo mēs jau iepriekš esam apsūdzējuši gan ebrejus, gan arī grieķus [cittautiešus], ka viņi visi ir grēka varā [katram ir kāda vaina].

10 Gluži kā ir rakstīts Vecajā derībā [Tanakā]:

0 “Nav itin neviena pareiza [bez vainas] Dieva priekšā, it neviena.

11 Nav neviena, kurš saprot,

0 nav neviena, kurš nemitīgi tiecas pēc Dieva.

12 Visi ir nogājuši no ceļa [novērsušies] un visi kopīgi ir kļuvuši bezjēdzīgi [bezvērtīgi];

0 nav neviena, kurš dara to, kas ir labs,

0 nav tāda itin neviena.” {Ps. 14}

13 “Viņu mute [rīkle] ir vaļā atvērts kaps,

0 Ar savām mēlēm viņi glaimo [maldina].” {Ps. 5:9}

0 “Uz viņu lūpām ir čūsku inde.” {Ps. 140:3}

14 “Viņu mutes ir pilnas ar lamuvārdiem un rūgtumu.” {Ps. 10:7}

15 “Viņu kājas ir ašas uz asins izliešanu,

16 viņi savā ceļā rada bēdas un zaudējumus citiem,

17 un miera ceļu, viņi nav zinājuši.” {Jesajas 59:7-8}

18 Viņos nav bijības pret Dievu.

19 Tagad mēs zinām, ka rakstītais Likums [Tora] attiecas uz tiem, kuri ir zem šī Likuma, jo tā mērķis [būtība] ir atturēt cilvēkus no paštaisnošanās [apklusināt paštaisnošanos] un parādīt, ka it visa pasaule ir vainīga Dieva priekšā.

20 Neviens nevar tikt atzīts par pareizu [saņemt attaisnošanu] Dieva priekšā ar to, ka viņš pilda rakstītajā Likumā [Torā] minētos praktiskos norādījumus, jo rakstītais Likums [Tora] kalpo tikai priekš tā, lai vestu mūs pie vainas atziņas.

Cilvēks var iegūt attaisnošanu, tikai caur paļāvības likšanu uz Jēzu Kristu

21 Bet tagad, Dievs ir parādījis mums, kā tieši salīgt mieru ar Viņu [saņemt attaisnošanu no Viņa/ kļūt Viņam pieņemamiem]. Rakstītais Likums [Tora] un Praviešu grāmatas mums pamāca [liecina] kā tieši salīgt mieru ar Viņu [panākt, lai Dievs mūs pieņem] un tas nenotiek caur Mozus Likumu [Toras] pildīšanu.

22 Cilvēks saņem attaisnošanu no Dieva [tiek atzīts/ stājas attiecībās ar Dievu] caur savas paļāvības likšanu uz Jēzu Kristu un tas tā notiek ar visiem (gan ar ebrejiem, gan cittautiešiem), kuri tic (ka Jēzus Kristus ir Dieva Dēls). Nenotiek nekāda šķirošana (pēc tautības piederības),

23 jo it visi ir grēkojuši un neviens nav izrādījies pilnīgi bez vainas, lai sasniegtu pilnīgu Dieva godību,

24 bet Dievs savā žēlastībā dod mums iespēju bez maksas saņemt attaisnošanu caur mūsu izpirkšanu, kuru mēs varam atrast un iegūt Jēzū Kristū.

25 Dievs stādīja Viņu mūsu visu acu priekšā kā upuri samaksai par cilvēku grēkiem [grēku izpirkšanai], izlejot Viņa asinis – un cilvēks var saņemt šo izpirkšanu caur Viņa upura atzīšanu un paļāvības likšanu uz Viņu. Dievs to izdarīja [sūtīja cilvēkiem upuri], lai publiski parādītu [nodemonstrētu] savu taisnīgumu, jo būdams pacietīgs [atturīgs sodīt], Viņš bija atstājis daudzus iepriekš izdarītos grēkus nesodītus.

26 Dievs to izdarīja, lai publiski parādītu [nodemonstrētu] savu taisnīgumu gan tajā, gan arī šajā laikā – lai parādītu, ka Viņš ir taisnīgs un lai varētu taisnīgi [godīgi/ izmaksāti] atlaist grēkus tiem [attaisnot tos], kuri liek savu paļāvību uz Jēzu Kristu.

27 Kur tad paliek visa lielība [sevis, kā ebreja uzskatīšana par pārāku]? Tās vairs nav. Uz kāda likuma pamata tā iz tikusi izslēgta [pārākuma princips pēc tautības ir ticis anulēts]? Uz likuma, kurā rakstīti praktiskie darbi? Nē, tas ir noticis uz “likuma par ticību” [Labo ziņu par Jēzu Kristu] pamata. 

28 Tā ka gala secinājums ir šāds – cilvēks var saņemt attaisnošanu Dieva acīs [saņemt piedošanu/ tikt Dieva atzīts] pamatojoties uz paļāvības likšanu uz Jēzu Kristu, nevis pamatojoties uz kādiem praktiskiem darbiem, kuri minēti Likumā [Torā].

29 Vai tad Dievs ir tikai ebreju Dievs? Vai tad Viņš nav Dievs arī visām citām tautām? Jā, Viņš ir Dievs arī visām citām tautām,

30 jo ir [pastāv/ eksistē] tikai viens Dievs, kurš arī padara cilvēkus par pareiziem savās acīs [piedod viņiem/ atlaiž viņu grēkus/ atzīst viņus] tikai uz vienīgi pamatojoties uz viņu ticību [paļaušanos uz Jēzu Kristu], neatkarīgi no tā vai tie ir ebreji vai cittautieši [ne-ebreji/ pagāni].

31 Vai tas nozīmē, ka ar šo paļaušanos (uz Jēzu Kristu) mēs tagad atceļam rakstīto Likumu [Toru]? Nepavisam nē! Tieši otrādi, ar šo paļaušanos (uz Jēzu Kristu) mēs izpildām Likuma [Toras] būtību.