Vēstule draudzei Efezā

1. Nodaļa

1 Pauls, Jēzus Kristus apustulis [vēstnieks/ sūtītais] saskaņā ar Dieva gribu. Dieva svētajiem [svaidītajiem/ izredzētajiem] Efezā, uzticīgajiem Jēzū Kristū:

2 Lai Jums labvēlība un miers no Dieva mūsu Tēva un Kunga [Valdnieka] Jēzus Kristus.

Garīgās svētības

3 Lai slavēts Dievs un mūsu Kunga [Valdnieka] Jēzus Kristus Tēvs, kurš ir svētījis mūs ar visām garīgajām svētībām debesu [neredzamajās] sfērās [realitātēs/ dimensijās] Jēzū Kristū.

4 Viņš izvēlējās mūs Viņā [Kristū] jau pirms pasaules radīšanas, būt svētiem [nošķirtiem priekš Viņa] un bez vainas Viņa acīs [priekšā/ tuvumā/ klātbūtnē].

5 Viņš jau iepriekš izredzēja [pirmsnoteica] mūs dievišķai [garīgai] adopcijai kā Savus dēlus caur Jēzu Kristu, saskaņā ar Viņa labo gribu.

6 Tā ka mēs slavējam Dievu par Viņa brīnišķīgo labvēlību [žēlastību], ko Viņš ir brīvi izlējis pār mums, padarot mūs par pieņemtiem [Viņam piederīgiem] Savā mīļotajā Dēlā.

7 Viņā [Dēlā] mums ir izpirkšana [izpirkums/ pilna grēku parāda izmaksa] caur Viņa asinīm, piedošana par mūsu pārkāpumiem [vainām/ pārestībām], saskaņā ar Viņā bagātīgo labvēlību [žēlastību],

8 kuru Viņš pār mums izlēja pārpilnīgi, ka tā plūst pāri [rezultējas] visā gudrībā [spējā uztvert] un izpratnē.

9 Viņš mums ir darījis zināmu Savas gribas mistēriju, saskaņā ar Savu labo gribu, ko Viņš jau iepriekš bija iecerējis [nolēmis] pats Sevī,

10 proti, Viņa plānu laika beigām [piepildoties laikam] – savienot kopā vienā veselā [izveidot kopību] – Kristū – visas lietas, gan tās kas ir debesīs, gan tās, kas ir virs zemes.

11 Viņā [Kristū], arī mēs esam saņēmuši mantojumu, būdami jau iepriekš [pirms mūsu dzimšanas] izredzēti [izvēlēti Viņa mērķim], saskaņā ar Viņa plānu [nolūku], kurš dara visu pēc Savas paša gribas,

12 lai mēs, kas bijām pirmie likt savu paļāvību [cerību] Kristū, sagādātu slavu Viņa [Dieva] godībai.

13 Viņā [Kristū], arī jūs, pēc tam kad bijāt uzklausījuši patiesības vārdu – labās ziņas par iespēju caur Viņu saņemt glābšanu, un tam noticējuši, tikāt apzīmogoti ar Svēto Garu, kurš tur sevī apsolījumu (par gaidāmo mantojumu).

14 Viņš [Svētais Gars] ir garantija [ķīla/ nodrošinājums] mūsu gaidāmajam mantojumam, līdz pienāks nopirktā īpašuma [mūsu] tiesību realizācija [atsavināšana/ pāreja uz Viņa klātbūtni], Viņam par godu.

Garīgā gudrība

15 Šī iemesla dēļ, kopš es dzirdēju par jūsu paļāvību uz Kungu Jēzu un jūsu mīlestību pret visiem svētajiem [Dieva apzīmogotajiem],

16 es neesmu mitējies pateikties (Dievam) par jums, pieminēdams jūs manās lūgšanās,

17 lai mūsu Kunga Jēzus Kristus Dievs, godības Tēvs, dotu jums Viņa izpratnes un atklāsmes garu.

18 Lai jūsu sirds [iekšējās/ garīgās] acis tiktu apgaismotas, lai jūs varētu zināt [izprast/ būt pie apziņas] kāda (pēc savas būtības) ir Viņa aicinājuma cerība [sagaidāmais rezultāts], zināt cik bagātīgs ir Viņa brīnišķais mantojums svētajos [cik bagātīgi Viņš savos cilvēkos atklāj Savu godību],

19 un zināt [izjust], cik neticami liels [varens] ir Viņa spēks uz mums, kuri noticam (šīm labajām ziņām par glābšanu).

20 Šo pašu spēku Viņš īstenoja [lietoja/ lika lietā] Kristū, kad Viņš uzcēlu Viņu augšā no mirušajiem un nosēdināja Viņu pie savas labās rokas debesu [neredzamajā/ garīgajā] sfērā [dimensijā/ realitātē],

21 virs ikkatras pārvaldes struktūras un autoritātes, ikkatras varas [ietekmes] un ikkatra spēka un virs ikviena vārda, kas vien tiek saukts, ne tikai šajā laikā, bet arī tajā, kas nāk.

22 Un Dievs nolika visu zem Viņa [Kristus] kājām, un padarīja Viņu par galvu pār visām lietām, par labu draudzei [Dieva svētajiem/ pasauktajiem].

23 Draudze [Dieva svētie/ pasauktie] ir Viņa [Kristus] ķermenis [miesa]; Viņa pilnība, kurš piepilda visur un visu.