Pievienojies un saņem “Labās ziņas” savā e-pastā
Norādi savu e-pasta adresi un kļūsti par Kristus sekotāju internetā - kļusti par vienu no pirmajiem, kurš saņem jaunākos tulkojumus, interesantus rakstus par Jēzus Kristus dzīvi un augšāmcelšanos no nāvas, informāciju par Jaunās derības rīkotajiem pasākumiem un citus jaunumus.
Lejupielādē savā telefonā, planšetē vai datorā.
Lejupielādē visu Jauno derību, kas šobrīd pieejama Jaunajā paplašinātajā tulkojumā savā telefonā, planšetē vai datorā kā PDF failu un lasi to lai kur tu arī atrastos. Darbs pie tulkošanas vēl turpinās, tāpēc saturs regulāri tiek papildināts. Lejupielādēt PDF
Nosūti draugam e-pastā
Nosūti uzaicinājumu savam draugam, paziņam vai ģimenes loceklim izlasīt šo nodaļu. Ja vēlies, vari arī iezīmēt konkrētu paragrāfu/ rakstu vietu un nosūtīt saiti tieši uz šo attiecīgo vietu. Lai nosūtītu uzaicinājumu, ievadi vēlamā adresāta e-pasta adresi zemāk un spied pogu “Sūtīt”.
17. Nodaļa
Pauls sludina Tesalonikā
1 Kad Pauls kopā ar saviem līdzgājējiem bija izgājis cauri Amfipolisai un Apolonijai, viņi atnāca līdz Tesalonikai, kurā bija ebreju sinagoga.
2 Kā jau Pauls bija ieradis, viņš iegāja iekšā sinagogā un trīs sabatus [sestdienas] pēc kārtas, argumentēti runāja ar viņiem, atsaucoties uz Svētajiem rakstiem [Veco derību],
3 skaidrodams un pierādīdams, ka Kristum bija jācieš un jāceļas atkal atpakaļ augšā no mirušajiem, un teikdams:“ Šis Jēzus, kuru es jums sludinu, ir gaidītais “Kristus” {no grieķu val. “Christos” nozīmē “Svaidītais”, “Svētītais”, “Mesija”. Viņš atklāja, ka Jēzus no Nācaretes ir tas gadu simtiem ilgi gaidītais Dieva solītais Glābējs, caur kuru jebkuram cilvēkam pasaulē Dievs dos iespēju glābties no nāves un dzīvot mūžīgi}.”
4 Daži no ebrejiem tika pārliecināti un pievienojās Paulam un Silas, gluži tāpat kā liels skaits ar dievbijīgiem grieķiem un daudzas ievērojamas sievietes.
Tesalonikā tiek sacelts protests pret Labajām ziņām
5 Bet tie ebreji, kuri neticēja, greizsirdības [skaudības] pilni, ņēma sev līdzi dažus zemiskus [nelietīgus] cilvēkus no tirgus laukuma, kopā savākdami ievērojamu nemiera cēlāju pūli, un sāka celt kņadu [protestu]. Viņi uzbruka Jasona mājai, meklēdami Paulu un Silas, lai vestu viņus ārā, pūļa priekšā.
6 Bet, kad viņi tur viņus neatrada, viņi aizvilka Jasonu un dažus citus ticīgos pie pilsētas pārvaldniekiem, kliegdami:” Šie vīri, kuri ir apgriezuši pasauli ar kājām gaisā, nu ir atnākuši arī uz šejieni.
7 Jasons viņus uzņēma savā mājā. Viņi visi pārkāpj Cēzara izdotās pavēles [likumus], teikdami, ka karalis [valdnieks] ir kāds cits, proti – Jēzus.” {viņi tiek apvainoti nodevībā pret Cēzaru, jo atklāti runā par savu uzticību citam karalim, kura vārds ir Jēzus. Kā ir teikts “Kristus karaļvalsts/ valstība”}
8 To dzirdot, cilvēku pūlis un pilsētas pārvaldnieki kļuva uzvilkti.
9 Kad viņi no Jasona un pārējiem bija paņēmuši ķīlas [drošības naudu], viņi palaida viņus vaļā.
Berejiešu raksturs un īpašības
10 Tiklīdz iestājās nakts, ticīgie nekavējoties nosūtīja Paulu un Silas prom uz Bereju. Ierodoties tur, viņi gāja uz ebreju sinagogu.
11 Berejieši bija cēlāki [aristokrātiskāki], nekā Tesaloniķieši, tādā ziņā, ka viņi uzņēma ziņu [vārdu] ar atvērtu prātu [interesi/ alkām saprast] un katru dienu pētīja Svētos rakstus [Veco derību], lai saprastu vai tas ko Pauls saka tik tiešām ir patiesība.
12 Tā rezultātā, daudzi no viņiem noticēja, gluži tāpat kā daudzi grieķu vīrieši un vairākas ievērojamas grieķu sievietes.
13 Bet kad ebreji Tesalonikā uzzināja, ka Pauls sludina Dieva vārdu [Labās ziņas par Kristu] Berejā, daži no viņiem devās uz turieni, aģitēdami un uzkurinādami cilvēku pūļus.
14 Ticīgie [brāļi] nekavējoties aizsūtīja Paulu uz piekrasti, bet Silas un Timotejs palika Berejā.
Pauls Atēnās
15 Tie, kuri pavadīja Paulu, aizveda viņu līdz Atēnām un atstāja, saņemdami no viņa norādījumus priekš Silas un Timotija, pievienoties viņam tiklīdz tas ir iespējams.
16 Kamēr Pauls gaidīja viņus Atēnās, viņa gars viņā sakustējās [norādīja strauju emocionālu pretestību], viņam redzot, ka pilsēta ir pilna ar elkiem {t.i. skulptūrām, altāriem, krūšutēliem, statujām, gleznām un citiem veidojumiem – pašu izdomātiem pielūgsmes objektiem}.
17 Tāpēc viņš strīdējās [skaidrojās] sinagogā gan ar ebrejiem, gan ar dievbijīgajiem cittautiešiem [ne-ebrejiem], kā arī ar cilvēkiem, kurus viņš satika tirgus laukumā, dienu no dienas.
18 Daži Epikūru atbalstošie filozofi un Stoiķi sāka ar viņu debatēt. Daži no viņiem jautāja:” Ko šis pļāpa [sēklu knābātājs] cenšas pateikt?” Citi piebilda, ka ‘izklausās, ka viņš sludina mums nezināmus [svešus] dievus’, jo Pauls viņiem sludināja Labās ziņas par Jēzu un augšāmcelšanos no nāves [nemirstību].
19 Viņi paņēma Paulu un aizveda uz Areopagus kalnu [Ares, jeb Marsa kalnu], kur viņi jautāja:” Vai mēs varam zināt, kas ir šī jaunā mācība, kuru tu sludini?”
20 Tu nes savādas [nepazīstamas] lietas [uzskatus] uz mūsu ausīm, tāpēc mēs gribētu zināt, ko tās lietas nozīmē?
21 (Visi atēnieši un apmeklētāji, kuri tur dzīvoja [uzturējās], nedarīja ne ko citu, kā tikai un vienīgi pavadīja tur savu laiku, lai dzirdētu vai formulētu jaunas idejas).
Pauls uz Areopagus kalna – cilvēka dzīves jēga ir atrast Dievu
22 Tad Pauls piecēlās kājās Areopagus kalnam pa vidu un teica:” Atēnieši! Es redzu, ka visās lietās jūs esat ļoti reliģiozi.
23 Man staigājot apkārt (pa šo vietu) un uzmanīgi pētot jūsu pielūgsmes objektus, es atradu altāru ar uzrakstu “Nezināmajam Dievam”. Šis Dievs, kuru jūs nezinādami pielūdzat, ir tas par kuru es stāstu –
24 Dievs, kurš izveidoja pasauli un visu kas ir tajā. Ņemot vērā, ka Viņš ir Valdnieks pār debesīm [visu neredzamo] un zemi [visu redzamo], Viņš nedzīvo ar rokām celtās būvēs.
25 Tāpat arī Viņš netiek pielūgts [godināts] ar cilvēku rokām, it kā Viņam kaut kā trūktu, ņemot vērā, ka tieši Viņš ir tas, kas visam dod dzīvību, elpu un visu pārējo.
26 No viena cilvēka Viņš radīja visas tautas, lai tās apdzīvotu visu zemes virsu. Viņš ir nolicis konkrētus laikus un robežas, kad un kur cilvēkiem dzīvot,
27 lai viņi meklētu Viņu [Dievu] ar cerību kaut kā nonākt saskarsmē ar Viņu [sajust Viņu/ gūt pārliecību par Viņa eksistenci], un atrast Viņu, jo Viņš nav tālu no neviena no mums –
28 Viņā mēs dzīvojam [mums ir dzīvība], Viņā mēs izjūtam emocijas [sajūtas/ varam tikt aizkustināti] un Viņā atrodas [pastāv] mūsu būtība [pašapzināšanās/ esība ir iespējama]. Gluži kā daži no jūsu pašu dzejniekiem ir teikuši:” Mēs esam Viņa atvases [no Viņa cēlušies].”
29 Tāpēc, ņemot vērā, ka mēs esam Viņa atvases [mūsu izcelsme ir no Dieva], mums nevajadzētu domāt, ka tēli, kuri ir izkalti zeltā, sudrabā vai akmenī, saskaņā ar cilvēka paša izdomu un prasmēm, ir kaut kā sasaistāmi ar Dievu [dievišķo būtību/ esenci/ dabu].
30 Lai gan Dievs pagātnē pieļāva [piecieta] cilvēku vienaldzību [novirzīšanos no Viņa noteiktā mērķa/ cilvēka eksistences jēgas], tad tagad Viņš pavēl ikkatram cilvēkam, jebkurā vietā pasaulē, nožēlot savus nepareizos darbus un domas (t. sk. vienaldzību pret Viņu), mainīties, un pievērsties Viņam.
31 Viņš ir nolicis dienu, kad Viņš tiesās pasauli ar taisnīgu tiesu, caur cilvēku, kuru Viņš ir iecēlis [norīkojis] (šim darbam/ cilvēces tiesāšanai). Viņš ir devis pierādījumu visiem cilvēkiem, ka tas tā notiks, uzceļot šo (Vienu) cilvēku augšā no mirušajiem.
32 Kad viņi dzirdēja par mirušo augšāmcelšanu, daži no viņiem sāka vīpsnāt [izsmejoši smīnēt], bet citi teica:” Mēs gribam dzirdēt no tevis vēl par šo tēmu.”
33 Pēc tā, Pauls devās projām no viņiem.
34 Bet daži pievienojās viņam un ticēja, tajā skaitā bija Atēnu augstākās tiesas loceklis Dionīsijs [Areopagīts] un sieviete vārdā Damarisa, un citi līdz ar viņiem.