18. Nodaļa

Pauls Korintā

1 Pēc šiem notikumiem, Pauls pameta Atēnas un devās uz Korintu.

2 Korintā viņš satika kādu ebreju vārdā Akila, kurš bija dzimis Pontus provincē {province Romas impērijas sastāvā, Melnās jūras piekrastē, Mazāzijā} un nesen, kopā ar savu sievu Priscillu, bija pārvācies uz Korintu no Itālijas, jo Romas imperators Klaudijs bija pavēlējis visiem ebrejiem pamest Romas teritoriju. Pauls devās viņu apciemot

3 un, ņemot vērā, ka pēc nodarbošanās viņi bija telšu izgatavotāji, Pauls palika un strādāja kopā ar viņiem.

4 Katru sabatu [sestdienu] viņš argumentēti runāja sinagogā, cenzdamies pārliecināt gan ebrejus, gan grieķus.

5 Kad Silas un Timotejs ieradās no Maķedonijas, Pauls bija Gara aizrauts pilnībā nodoties Vārda sludināšanai un liecināja [deva personīgas liecības] ebrejiem, ka Jēzus ir gaidītais Kristus [Mesija/ Dieva solītais Glābējs].

6 Bet, kad viņi pretojās Paula teiktajam un zaimoja [runāja pret Jēzu], viņš nopurināja savas virsdrēbes un teica viņiem:” Jūsu asinis, lai ir uz jūsu pašu galvām! Es neesmu pie tā vainīgs. No šī brīža, es iešu pie cittautiešiem [ne-ebrejiem/ pagāniem].”

7 Un Pauls izgāja ārā no sinagogas un gāja iekšā blakus esošajā mājā pie kāda vīra, kuru sauca Titus Justus. Viņš bija Dieva godinātājs [slavētājs/ lūdzējs] {ne-ebrejs}.

8 Tās sinagogas vadītājs Krispus, līdz ar visiem saviem mājiniekiem [ģimeni un kalpiem] atzina Jēzu un pieņēma Viņu par savu glābēju. Un daudzi korintieši, dzirdēdami Paula stāstīto, ticēja {ka Jēzus ir Dēls no paša Dieva Radītāja, kuru Dievs sūtīja šajā pasaulē, lai parādītu cilvēkiem ceļu uz mūžīgu dzīvību – augšāmcelšanu pēc nāves un dzīvošanu mūžīgi kopā ar Viņu} un tika kristīti.

9 Vienā naktī Kungs uzrunāja Paulu vīzijā [sapnī], teikdams:” Nebaidies, bet runā, un neciet klusu [neklusē],

10 jo Es esmu ar tevi un neviens tev nepieliks roku, lai tev kaitētu, jo Man ir daudz cilvēku šajā pilsētā.” {Šeit redzams, ka Kristus aicina Paulu runāt, jo Viņam ir daudz cilvēku šajā pilsētā, kurus nepieciešams uzrunāt, un Kristus neļaus nevienam traucēt izpildīt šo darbu. Šeit ir redzams, ka Kristus jau zina iepriekš kuri cilvēki ir Viņa}

11 Un Pauls uzkavējās Korintā vēl gadu un sešus mēnešus, mācīdams viņu vidū Dieva vārdu [Labās ziņas par Kristu].

Pauls tiek aizvests prokonsula Gallio priekšā

12 Bet kad par Ahaijas apgabala prokonsulu [pārvaldnieku] kļuva Gallio, tad Korintā dzīvojošie ebreji apvienojās un vardarbīgi sacēlās pret Paulu, un aizveda viņu prokonsula [tribunāla/ tiesas] priekšā.

13 Celdami apsūdzību pret viņu, viņi teica:“ Šis vīrs pārliecina cilvēkus lūgt Dievu [kalpot Dievam] tādā veidā, kas ir pret mūsu likumu.”

14 Bet, kad Pauls jau grasījās sākt runāt, Gallio teica ebrejiem:” Ja jūs, ebreji, celtu apsūdzību par kādu nopietnu pārkāpumu vai smagu noziegumu, tad man būtu iemesls jūs uzklausīt. 

15 Bet, ņemot vērā, ka šeit ir strīds par vārdiem [mācību/ uzskatiem] un cilvēku vārdiem, un par jūsu pašu likumu, tad risiniet paši šo lietu. Es netaisos tiesāt šādas lietas.”

16 Un viņš aizdzina viņus prom no tiesas krēsla.

17 Tad pūlis satvēra sinagogas vadītāju Sostenes un sāka viņu sist tiesas krēsla priekšā. Bet Gallio tam nepievērsa vispār nekādu uzmanību {nav skaidri zināms, kas tieši bija Sostenes un kāpēc viņu sita, bet ļoti iespējams, ka viņš bija Paula kompanions “brālis Sostenes”, kurš bija kļuvis par kristieti}.

Pauls atgriežas Antiohijā

18 Pauls vēl kādu laiku uzkavējās Korintā, bet tad viņš atvadījās no brāļiem un māsām, un ar kuģi devās uz Sīriju. Viņam līdzi devās arī Priscilla un Akila. Pirms aizbraukšanas, Pauls Kankrejā noskuva galvu, jo viņš turēja solījumu, ko iepriekš bija devis.

19 Viņi ieradās Efezas pilsētā, un tur atstājis Priscillu un Akilu, Pauls pats gāja iekšā sinagogā un runāja ar ebrejiem.

20 Kad viņi lūdza uzkavēties ar viņiem ilgāk, viņš nepiekrita.

21 Bet, kad viņš gāja prom, viņš apsolīja:” Ja tāda ir Dieva griba, tad es atnākšu atpakaļ.” Tad viņš ar kuģi pameta Efezu.

22 Nākamā pietura bija Cēzarejas pilsēta. No turienes viņš uzgāja augšā uz Jeruzalemi un apciemoja tur esošo draudzi, un tad devās lejā uz Antiohiju.

Paula trešais komandējums

23 Pēc tam, kad viņš bija pavadījis kādu laiku Antiohijā, Pauls devās atpakaļ, staigādams no vietas uz vietu, viscaur Galatijas un Frigijas reģioniem, stiprinādams visus mācekļus [Kristus sekotājus/ skolniekus].

24 Tikmēr kāds ebrejs vārdā Apollos, kurš bija dzimis Aleksandrijā, ieradās Efezā. Viņš ļoti labi mācēja runāt [argumentēt] un bija spēcīgs [zinošs] Svētajos rakstos [Vecajā derībā/ Mozus un praviešu grāmatās].

25 Viņš jau bija pamācīts par to, ko Kungs bija darījis. Un būdams dedzīgs savā garā, viņš ļoti precīzi runāja un mācīja par Jēzu, lai gan viņš zināja tikai Jāņa kristību.

26 Viņš sāka droši [pārliecinoši] runāt sinagogā. Kad Akila un Priscilla dzirdēja kā viņš runā, viņi pasauca viņu pie sevis un izskaidroja viņam Dieva darbu [par Kristu] pilnīgāk.

27 Kad Apollos izlēma doties tālāk uz Ahaiju, brāļi un māsas teica viņam iedrošinošus vārdus. Kā arī viņi uzrakstīja vēstuli tur esošajiem mācekļiem [sekotājiem/ skolniekiem], lai viņi laipni uzņem viņu. Kad viņš tur ieradās, viņš ļoti palīdzēja tiem, kuri pateicoties Kristus žēlastībai [labvēlībai] bija nākuši pie ticības [Kristus atzīšanas].

28 Viņš ļoti spēcīgi [enerģiski] atspēkoja savus ebreju pretiniekus publiskajās debatēs, pierādot visiem no Svētajiem rakstiem [Vecās derības/ Mozus un praviešu grāmatām], kas Jēzus ir tas ilgi gaidītais Mesija [Kristus/ Glābējs] {Dieva ieceltais valdnieks caur kuru vienīgo ir iespējama dvēseles glābšana}.