22. Nodaļa

Paula aizstāvības runa pūlim

1 “Brāļi un tēvi, klausieties kas man ir sakāms savai aizstāvībai.”

2 Kad viņi izdzirdēja, ka viņš runā ebreju [aramiešu] valodā, viņi apklusa. Tad Pauls teica:

3 “Es esmu ebrejs, dzimis Tarsas pilsētā, Cilīcijas apgabalā, bet audzis šajā pilsētā. Es mācījos [studēju] pie Gamaliela un tiku pamatīgi apmācīts mūsu tēvu likumos [Mozus likumos]. Es esmu tik pat dedzīgs attiecībā uz Dievu, kā jūs, kas šodien esat šeit.

4 Es vajāju cilvēkus, kuri sekoja šim “Ceļam” [Jēzum Kristum, kā vienīgajam ceļam pie Dieva] līdz tam, lai viņi tiktu nonāvēti, apcietinādams gan vīriešus, gan sievietes, un ieslodzīdams viņus cietumā,

5 un Augstais priesteris un Sanhedrīns [Padome/ Augstā tiesa] to var apliecināt. Es pat saņēmu vēstules no viņiem, lai nogādātu tās mūsu brāļiem ebrejiem Damaskas pilsētā, kas man atļauj arestēt šos cilvēkus [tos, kuri seko Jēzum Kristum], saslēgt viņus ķēdēs un vest uz Jeruzalemi, lai viņi tiktu sodīti.

Pauls liecina, kā Jēzus viņam atklājās

6 Man esot ceļā un ap pusdienas laiku tuvojoties Damaskas pilsētai, pēkšņi spilgta gaisma no debesīm sāka spīdēt man visapkārt.

7 Es nokritu zemē un dzirdēju balsi man sakām:’ Saul, Saul! Kāpēc tu Mani vajā?’

8 ‘Kas Tu esi, Kungs?’ es jautāju. Un balss atbildēja:’ Es esmu Jēzus no Nācaretes – tas pats, kuru tu vajā.’

9 Mani līdzgājēji arī redzēja gaismu un ļoti nobijās, bet viņi nedzirdēja Tā balsi, Kurš ar mani runāja.

10 ‘Ko man darīt, Kungs?’ Es jautāju. Un Kungs man teica:’ Celies augšā un ej iekšā Damasakā. Tur tev izstāstīs par visām lietām par kuru paveikšanu tu esi norīkots [iecelts].

11 Es biju kļuvis akls no tās gaismas spožuma [godības], tāpēc mani līdzgājēji veda mani iekšā Damaskā pie rokas.

12 Tur dzīvoja kāds vīrs vārdā Ananias, ļoti dievbijīgs likumu [Mozus likumu] ievērotājs, kuru augsti cienīja visi tur dzīvojošie ebreji.

13 Viņš atnāca pie manis, nostājās man blakus un teica:’ Brāli Saul, saņem savu redzi.’ Un tajā pašā momentā, es varēju viņu redzēt.

14 Tad viņš teica:’ Mūsu tēvu Dievs ir izvēlējies [norīkojis] tevi, lai tu zinātu Viņa gribu un redzētu to Vienu Taisnīgo [Pareizo/ Jēzu Kristu], un dzirdētu Viņa balsi [vārdus, kuri nāk no Viņa mutes].

15 Tu būsi Viņa [Jēzus Kristus] liecinieks – liecināsi visiem cilvēkiem ko tu esi redzējis un dzirdējis {stāstīsi visiem cilvēkiem savu personīgo pieredzi, kā tu satiki Jēzu Kristu un ka Viņš tik tiešām ir uzcelts augšā no mirušajiem, dzīvo un Viņš ir tas, kurš tiesās visu pasauli Tiesas dienā}.

16 Un tagad, ko gan jūs vēl gaidāt? Celieties augšā, tieciet kristīti un nomazgājiet savus grēkus [pārkāpumus], saukdami uz Kunga [Jēzus Kristus] Vārdu!”

17 “Pēc šiem notikumiem, es atgriezos atpakaļ Jeruzalemē un tur, templī lūgdams, es iekritu transā.

18 Es redzēju Kungu man sakām:” Pasteidzies! Ej prom no Jeruzalemes, jo cilvēki šeit neuzņems tavu liecību par Mani.”

19 Bet es atbildēju:” Kungs, viņi zina to, ka iepriekš es mēdzu staigāt no vienas sinagogas uz citu, lai ieslodzītu cietumā un sistu tos, kuri ir likuši savu paļāvību uz Tevi.

20 Un kad tika izlietas tava mocekļa Stefana asinis, es stāvēju tur, atbalstīdams notiekošo [dodams tam savu piekrišanu], un sargāju to cilvēku virsdrēbes, kuri viņi galināja nost.”

21 Tad Kungs man teica:” Ej, Es sūtīšu tevi tālu prom no šejienes, pie cittautiešiem [ne-ebrejiem].”

22 Pūlis klausījās Paula teiktajā līdz brīdim, kad viņš pateica šos vārdus. Tad viņi pacēla savas balsis un kliedza:” Aizvāciet viņu no zemes virsas, viņš nav piemērots dzīvošanai!”

23 Viņi kliedza, meta zemē savus apmetņus un ar rokām meta gaisā smiltis.

Pauls ir Romas pilsonis

24 Tad komandieris pavēlēja vest Paulu iekšā barakās. Viņš lika viņu pērt ar pātagu un pratināt, lai saprastu kāds ir tas iemesls, kāpēc cilvēki tik ļoti kliedza pret viņu.

25 Kad viņi ar siksnām nostiepa Paulu, lai varētu sākt viņu pērt, Pauls uzrunāja centurionu, kurš stāvēja tur pat blakus, teikdams:” Vai likums jums atļauj pērt Romas pilsoni bez tiesas?”

26 Kad centurions to izdzirdēja, viņš gāja pie komandiera un to izstāstīja. “Ko mums tagad darīt?” viņš jautāja:” Šis vīrs ir Romas pilsonis.”

27 Komandieris tad gāja pie Paula un jautāja:” Saki man vai tu esi Romas pilsonis?” Pauls atbildēja:” Jā, esmu.”

28 Tad komandieris teica:” Man bija jāsamaksā ļoti liela naudas summa, lai iegūtu savu pilsonību un brīvību.” Pauls atbildēja:” Bet es piedzimu (Romas) pilsonis, būdams brīvs.”

29 Tie, kuri grasījās viņu pratināt, nekavējoties atkapās, un virsnieks pats nobijās, uzzinādams, ka viņš ir romietis [Romas pilsonis], jo viņš bija viņu sasaistījis.

30 Bet komandieris gribēja noskaidrot konkrēto iemeslu, kāpēc ebreji viņu apsūdzēja. Tāpēc viņš atbrīvoja Paulu nākamajā dienā un pavēlēja augstākajiem priesteriem, un visiem Sanhedrīna [ebreju Augstās tiesas/ Padomes] locekļiem, sanākt kopā. Tad viņš aizveda Paulu pie viņiem un nostādīja viņu priekšā.