23. Nodaļa

Pauls Sanhedrīna, jeb Augstās tiesas priekšā

1 Un Pauls, uzlūkodams Sanhedrīnu [Augsto tiesu/ Padomi] pilnā sirds nopietnībā [patiesi], teica:” Vīri un brāļi, es esmu dzīvojis pēc labākās sirdsapziņas Dieva priekšā līdz pat šai dienai.”

2 Šajā momentā, Augstais priesteris Ananias pavēlēja blakus stāvošajiem sist Paulam pa muti.

3 Tad Pauls viņam teica pretī:” Dievs taisās sist tevi, tu ‘balti nomazgātā ārsiena’ [liekuli]” {angļu val. “Thou whitewashed wall”, tiešā nozīmē ir tulkojams kā “Tu, balti nomazgātā ārsiena”. Šis teiciens ir minēts arī Mateja 23:27, kur ir teikts, ka šie cilvēki ir kā “balti nomazgātas kapeņu sienas – skaistas tikai no ārpuses, bet iekšā pilnas ar miroņiem, kauliem un netīrību”. Tas simbolizē liekulību, jeb to, ka cilvēks ir ārišķīgs un viņa ārējais izskats/ publiskais tēls nesakrīt ar viņa iekšpusi}. Tu tur sēdi, lai tiesātu mani saskaņā ar likumu [Mozus likumiem], bet pats, pārkāpdams likumu, pavēli mani sist?”

4 Tie, kuri stāvēja tuvumā Paulam teica:” Tu uzdrīksties pārmest Dieva Augstajam priesterim?”

5 Pauls atbildēja:” Brāļi, es nezināju, ka viņš bija Augstais priesteris, jo ir rakstīts: ‘Nerunā sliktu par savas tautas valdnieku’.”

6 Kad Pauls saprata, ka daži no viņiem bija Saduķeji un citi – Farizeji, viņš Sanhedrīna [Augstās tiesas/ Padomes] priekšā teica:” Brāļi, es esmu Farizejs, Farizeja dēls. Es tieku tiesāts saistībā ar cerību, kas man ir – cerību uz augšāmcelšanos no mirušajiem [pēc nāves].”

7 Kad viņš to pateica, sākās nesaskaņas Saduķeju un Farizeju starpā, un Sanhedrīns [Augstā tiesa/ Padome] sašķēlās.

8 (Jo Saduķeji saka, ka nav augšāmcelšanās pēc nāves, jeb dzīves pēc nāves un nav ne eņģeļu, ne arī garu, bet Farizeji to visu atzīst).

9 Sākās ļoti liela ažiotāža [kņada] un daži likuma skolotāji [Mozus likumu skolotāji], kuri (pēc politiskās piederības) bija Farizeji, piecēlās kājās un sāka enerģiski argumentēt. Viņi teica:” Mēs neatrodam nekādu vainu pie šī cilvēka. Ja nu tik tiešām ar viņu runāja kāds gars vai eņģelis? Necīnīsimies pret Dievu.”

10 Ažiotāža [kņada] kļuva tiki liela [vardarbīga], ka komandieris nobijās, ka viņi saraus Paulu gabalos. Viņš pavēlēja karavīriem nonākt lejā un ar spēku izraut Paulu no viņu vidus [rokām] un aizvest viņu (atpakaļ) uz barakām.

11 Nākamajā naktī Paulam blakus nostājās Kungs [Jēzus] un teica:” Esi drosmīgs [saņemies]! Tāpat kā tu esi liecinājis par Mani Jeruzalemē, tāpat tev ir jāliecina arī Romā.”

Sazvērestība nogalināt Paulu

12 Nākamajā rītā daži ebreji apvienojās [sazvērējās] un saistīja paši sevi ar lāstu [nolika sevi zem lāsta], teikdami, ka viņi neēdīs un nedzers līdz būs nogalinājuši Paulu.

13 Kopā viņi bija vairāk nekā četrdesmit vīri, kuri bija iesaistīti šajā sazvērestībā.

14 Viņi atnāca pie vadošajiem priesteriem un vecākajiem un teica:” Mēs esam saistījuši sevi zem liela lāsta, ka mēs neko neēdīsim līdz būsim nogalinājuši Paulu.

15 Tāpēc, jūs un Sanhedrīns [Augstā tiesa/ Padome], dodiet ziņu komandierim, lai viņš rītdien vēlreiz atved Paulu atpakaļ uz šejieni. Izliekaties, ka jūs gribat uzdot vēl papildus jautājumus par šo lietu. Mēs esam gatavi viņu nogalināt pirms viņš nokļūst šeit.”

16 Bet Paula māsas dēls izdzirdēja šo sazvērestību, un viņš aizgāja uz barakām un izstāstīja to Paulam.

17 Tad Pauls pasauca vienu no centurioniem [romiešu virsniekiem] un teica:” Aizvediet, lūdzu, šo jauno puisi pie komandiera, viņam ir kaut kas sakāms.”

18 Tad viņš aizveda viņu pie komandiera. Centurions teica:” Cietumnieks Pauls mani pasauca un palūdza man atvest šo jauno puisi pie tevis, jo viņam ir kaut kas sakāms.”

19 Komandieris paņēma jauno puiku pie rokas, un kopā ar viņu atgāja nedaudz malā un jautāja viņam:” Ko tu gribi man teikt?”

20 Viņš teica:” Daži ebreji ir savā starpā sarunājuši prasīt tev, lai tu rītdien atved Paulu uz Sanhedrīnu [Augsto tiesu/ Padomi], aizbildinoties, ka grib noprecizēt vēl dažas ar viņu saistītas lietas.

21 Nepiekāpies viņiem, jo vairāk nekā četrdesmit vīri jau ir noslēpušies un gaida viņu. Viņi ir saistījuši sevi ar lāstu [zvērestu], ka viņi neēdīs un nedzers līdz viņi būs nogalinājuši viņu. Tagad viņi ir gatavi un gaida tavu piekrišanu viņu prasībai.”

22 Komandieris tad ļāva puikam iet un teica viņam:” Nesaki nevienam, ka tu man šo esi izstāstījis.”

Pauls naktī tiek sūtīts pie Fēliksa

23 Viņš [komandieris] pasauca pie sevis divus centurionus un teica:” Sagatavojiet grupu ar diviem simtiem karavīru, septiņdesmit jātniekiem un diviem simtiem vīru ar šķēpiem, lai šovakar deviņos ietu uz Cēzareju.

24 Un sagatavojiet zirgus uz kuriem sēdināt Paulu, lai vestu viņu pie gubernatora Fēliksa {Jūdejas un Samārijas apgabala pārvaldnieka}.

25 Viņš uzrakstīja šādu vēstuli:

26 “Viņa ekselencei, gubernatoram Fēliksam no Klaudijus Lisias. Sveiciens!

27 Ebreji bija satvēruši šo vīru un grasījās viņu nogalināt, bet es ierados ar karavīriem un, uzzinājis, ka viņš ir romietis [Romas pilsonis], izglābu viņu.

28 Es gribēju zināt, kāds ir iemesls viņa apsūdzēšanai, tāpēc aizvedu viņu Sanhedrīna [Augstās tiesas/ Padomes] priekšā.

29 Tur es uzzināju, ka viņš tiek apsūdzēts par jautājumiem, kas skar viņu likumu [ebreju/ Mozus likumus], bet neviena no šīm apsūdzībām nav tāda, lai viņš būtu pelnījis nāvi vai cietumu.

30 Kad man tika pateikts, ka ebreji ir sazvērējušies un ieplānojuši uzbrukumu viņam, es uzreiz izsūtīju viņu pie Jums. Es arī devu pavēli viņa apsūdzētājiem izstāstīt Jums pret viņu celtās apsūdzības. Ar laba vēlējumiem!”

31 Tad karavīri, gluži kā pavēlēts, paņēma Paulu un pa nakti aizveda viņu uz Antipatris pilsētu.

32 Nākamajā dienā karavīri atgriezās atpakaļ, bet jātnieki veda viņu tālāk uz Cēzareju.

33 Kad jātnieki ieradās Cēzarejā, viņi atdeva vēstuli gubernatoram un nodeva Paulu viņam.

34 Gubernators izlasīja vēstuli  un jautāja no kuras provinces viņš nāk. Uzzinājis, ka Pauls nāk no Cilīcijas,

35 viņš teica:” Es uzklausīšu tavu lietu, kad ieradīsies tavi apsūdzētāji.” Tad viņš pavēlēja turēt Paulu zem apsardzes, Hēroda pilī.