Pievienojies un saņem “Labās ziņas” savā e-pastā
Norādi savu e-pasta adresi un kļūsti par Kristus sekotāju internetā - kļusti par vienu no pirmajiem, kurš saņem jaunākos tulkojumus, interesantus rakstus par Jēzus Kristus dzīvi un augšāmcelšanos no nāvas, informāciju par Jaunās derības rīkotajiem pasākumiem un citus jaunumus.
Lejupielādē savā telefonā, planšetē vai datorā.
Lejupielādē visu Jauno derību, kas šobrīd pieejama Jaunajā paplašinātajā tulkojumā savā telefonā, planšetē vai datorā kā PDF failu un lasi to lai kur tu arī atrastos. Darbs pie tulkošanas vēl turpinās, tāpēc saturs regulāri tiek papildināts. Lejupielādēt PDF
Nosūti draugam e-pastā
Nosūti uzaicinājumu savam draugam, paziņam vai ģimenes loceklim izlasīt šo nodaļu. Ja vēlies, vari arī iezīmēt konkrētu paragrāfu/ rakstu vietu un nosūtīt saiti tieši uz šo attiecīgo vietu. Lai nosūtītu uzaicinājumu, ievadi vēlamā adresāta e-pasta adresi zemāk un spied pogu “Sūtīt”.
6. Nodaļa
Jēzus pabaro piecus tūkstošus cilvēku
1 Pēc visa šī, Jēzus devās uz Galilejas jūras (t.i. Tibērijas jūras) otru pusi.
2 Daudzi cilvēki Viņam sekoja, jo viņi redzēja brīnumus [zīmes], ko Viņš darīja, dziedinādams slimos.
3 Tad Jēzus kopā ar Saviem mācekļiem uzkāpa kalnā un tur apsēdās.
4 Jau gandrīz bija pienācis ebreju Pashā svētku laiks {ikgadējā atceres diena, kurā Dievs izveda ebrejus no Ēģiptes}.
5 Kad Jēzus pacēla savas acis un ieraudzīja lielu pūli nākam pie Viņa, Viņš teica Filipam (vienam no saviem 12 mācekļiem):” Kur mēs varam nopirkt pietiekoši daudz maizes, lai varētu pabarot visus šos cilvēus?”
6 Bet Jēzus uzdeva Filipam šo jautājumu, lai viņu pārbaudītu, jo Viņš pats jau zināja ko Viņš grasās darīt.
7 Filips atbildēja:” Lai nopirktu kaut vai tik daudz maizes, lai katrs no šiem cilvēkiem varētu pagaršot mazu gabaliņu, vajag iztērēt gandrīz vesela gada atalgojumu – divsimt denāriji nav pietiekoši {denārijs bija vidējais vienas dienas atalgojums}.”
8 Vēl viens no viņa mācekļiem [sekotājiem/ skolniekiem], Andrejs, Pētera brālis, teica Viņam:”
9 Šeit ir puika ar pieciem klaipiem rudzu maizes un divām nelielām zivīm, bet tas nav nekas priekš tik liela cilvēku skaita.”
10 Jēzus atbildēja:” Sakiet cilvēkiem lai apsēžas zemē.” Tur bija plašs zālājs un viņi tur apsēdās uz zemes, kopā aptuveni pieci tūkstoši cilvēku.
11 Tad Jēzus paņēma maizes klaipus, pateicās Dievam un dalīja tos cilvēkiem, kuri tur sēdēja, dodams katram tik daudz, cik viņš gribēja. Viņš darīja to pašu arī ar zivīm.
12 Kad viņi visi bija paēduši, Jēzus teica saviem mācekļiem [sekotājiem/ skolniekiem]:” Savāciet pāri palikušos zivju un maizes gabalus, lai nekas neiet zudumā.”
13 Viņi vāca gabalus un lika tos kopā, un piepildīja divpadsmit grozus ar maizes gabaliem, kas tika ņemti no pieciem rudzu klaipiem.
14 Kad cilvēki ieraudzīja šo brīnumu [zīmi], ko Jēzus bija izdarījis, viņi sāka teikt:” Tik tiešām Viņš ir tas Pravietis, kuram bija jānāk pasaulē.” {Glābējs, kuru Dievs bija solījis jau daudzus tūkstošus gadu atpakaļ, kurš dos mūžīgo dzīvību, un kuru visi gaidīja}
15 Tad Jēzus, saprazdams, ka cilvēki gatavojas nākt pie Viņa, ņemt Viņu ar varu un kronēt par savu karali, izgāja no viņu vidus un viens pats devās kalnos.
Jēzus staigā pa ūdens virsmu
16 Kad pienāca vakars, Jēzus mācekļi [sekotāji/ skolnieki] nogāja lejā līdz (Tibērijas) jūrai,
17 kur viņi iekāpa laivā un sāka peldēt pāri jūrai uz Kapernaumas ciemu. Ārā jau bija tumšs un Jēzus tā arī nebija viņiem pievienojies.
18 Būta spēcīgs vējš un jūra kļuva arvien nemierīgāka.
19 Kad viņi bija noairējuši jau piecus vai sešus kilometrus {25 vai 30 stadijas. Stadija ir aptuveni 183 metri}, viņi ieraudzīja Jēzu ejam pa ūdens virsu un nākam pie laivas; viņi pārbijās,
20 bet Jēzus viņiem teica:” ES ESMU (Dzīvais Dievs), neesiet izbijušies!”
21 Tad viņi labprātīgi uzņēma Jēzu (savā) laivā un, pēkšņi, laiva ieradās [atpeldēja] tieši tajā vietā, uz kuru viņi devās [mērķēja].
Jēzus – dzīvības maize
22 Nākamajā dienā, cilvēku pūlis, kas bija palicis jūras pirmajā krastā, redzēja, ka tur vairāk nav nevienas laivas, neskaitot to vienīgo, kuru bija paņēmuši Jēzus mācekļi [sekotāji/ skolnieki]. Viņi arī zināja, ka Jēzus nebija iekāpis tajā laivā kopā ar saviem mācekļiem [sekotājiem/ skolniekiem], bet viņi bija aizpeldējuši vieni paši.
23 Bet tad atpeldēja dažas laivas no Tibērijas pilsētas {jūras rietumu krastā} un pietauvojās netālu no tās vietas, kur visi šie cilvēki bija ēduši maizi, pēc tam, kad Kungs [Valdnieks] par to bija devis pateicību.
24 Kad visi šie cilvēki saprata, ka tur vairāk nebija ne Jēzus, ne arī Viņa mācekļu [sekotāju/ skolnieku], tad viņi sakāpa laivās un peldēja uz Kaprnaumas pilsētu, lai meklētu Jēzu.
25 Kad viņi atrada Jēzu ezera otrā krastā, viņi jautāja Viņam:” Mācītāj [skolotāj], kad Tu uz šejieni tiki [atnāci/ atbrauci]?”
26 Jēzus atbildēja:” Es jums saku patiesību, kas ir ārpus laika [pāri laicīgajam] – jūs meklējat Mani ne tāpēc, ka jūs redzējāt Mani darām brīnumus [zīmes], bet gan tāpēc, ka jūs ēdāt maizi un tikāt paēdināti [jūsu izsalkums tika remdēts].
27 Nestrādājiet dēļ ēdiena, kas iet bojā [ir laicīgs]. Strādājiet dēļ ēdiena, kas saglabājas līdz pat mūžīgajai dzīvei, kuru Cilvēks Dēls jums dos. Jo uz Viņa Dievs Tēvs ir uzlicis savu zīmogu.”
28 Un cilvēki jautāja Jēzum:” Kas tieši ir tas darbs, ko Dievs grib, lai mēs darām?”
29 Jēzus atbildēja:” Tas darbs, ko Dievs grib lai jūs darāt ir šis: Ticiet Tam [lieciet savu paļāvību uz to], kuru Viņš ir atsūtījis!”
30 Tad cilvēki Viņam jautāja:” Kādu brīnumu tu darīsi [parādīsi], lai mēs varētu to redzēt un ticēt Tev [likt savu paļāvību uz Tevi]. Ko Tu darīsi?
31 Mūsu priekšteči ēda mannu savvaļā, kā tas ir rakstīts Svētajos rakstos [Vecajā derībā]: ‘Viņš deva viņiem maizi no debesīm, lai viņi to ēstu’.”
32 Jēzus viņiem teica:” Es jums saku patiesību, kas ir ārpus laika [pāri laicīgajam], tas nebija Mozus, kurš deva jums maizi no debesīm, bet tas ir Mans Tēvs, kurš dod jums ĪSTO [PATIESO] maizi no debesīm.
33 Maize no Dieva ir Viņš – Tas, kurš nonāk lejā no debesīm un dod dzīvību pasaulei.”
34 Cilvēki Viņam teica:” Kungs, dod mums šo maizi visu laiku [apgādā mūs ar šo maizi uz visiem laikiem].”
35 Tad Jēzus atbildēja:” Es esmu Maize, kas dod dzīvību!” Tas, kurš nāks pie Manis, nekad vairs nekļūs izsalcis, un tas, kurš liks savu paļāvību uz Mani, nekad vairs nekļūs izslāpis.
36 Bet kā jau es jums teicu, jūs esat Mani redzējuši un tik un tā jūs neticat.
37 Visi tie (cilvēki), kurus Tēvs Man dod, nāk pie Manis, un to, kurš nāk pie Manis, Es nekad neatraidīšu.
38 Es esmu nonācis lejā no debesīm ne tāpēc, lai darītu pats Savu gribu, bet, lai darītu [izpildītu] Tā gribu, kurš Mani atsūtīja [Dieva gribu].
39 Un šī ir Viņa, kurš Mani atsūtīja [Dieva], griba:” Lai Es nezaudētu [nepazaudētu] ne vienu pašu no tiem cilvēkiem, kurus Viņš [Dievs] Man ir devis, bet gan uzceltu viņus atkal augšā Pēdējā dienā.
40 Mana Tēva griba ir tā, lai katram cilvēkam, kurš redz Viņa Dēlu un atdod sevi Viņam [atzīst Viņu pilnībā, kā no Dieva dzimušu/ liek savu paļāvību uz Viņu], ir mūžīga dzīvība, un Es viņu uzcelšu augšā Pēdējā dienā.”
41 Dzirdot šo, ebreji sāka neapmierināti kurnēt saistībā ar Jēzu, par to, ka Viņš teica ‘Es esmu Maize, kas ir nonākusi lejā no debesīm’.
42 Viņi teica:” Vai tad Viņš nav Jēzus, Jāzepa dēls, kura tēvu un māti mēs zinām? Kā tad Viņš var teikt:” Es esmu nonācis lejā no debesīm?”
43 Bet Jēzus atbildēja:” Beidziet kurnēt savā starpā.”
44 Neviens nevar nākt pie Manis, ja vien Tēvs, kurš Mani atsūtīja, nevelk viņu [nepievērš viņu Man], un Es viņu [šo cilvēku] uzcelšu augšā Pēdējā dienā.
45 Tas ir rakstīts Praviešu grāmatās [Torā/ Vecajā derībā]: “Viņus visus mācīs Dievs.” {Vecajā derībā, Jesajas grāmatā 54.13} Katrs, kurš ir ieklausījies Tēvā [Dievā] un ir mācījies no Viņa, nāk pie Manis.
46 Neviens cilvēks nav redzējis Tēvu, kā tikai un vienīgi tas Viens, kurš ir no Dieva; Tikai Viņš ir redzējis Tēvu.
47 Es jums saku patiesību, kas ir ārpus laika [pāri laicīgajam]: tas, kurš liek savu paļāvību uz Mani [atdodas Man/ atzīst Mani un Manis teikto pilnībā], tam ir mūžīga dzīvība.
48 Es esmu Dzīvības maize [maize, kas dod dzīvību]!
49 Jūsu priekšteči ēda mannu savvaļā, bet tik un tā viņi nomira.
50 Bet šī ir maize, kas nāk lejā no debesīm, lai jebkurš varētu no tās ēst un nemirt.
51 Es esmu dzīvā maize, kas nonāca lejā no debesīm. Ja kāds cilvēks ēdīs no šīs maizes, tad viņš dzīvos bezgalīgi [mūžīgi]. Un šī maize, kuru Es dodu, lai pasaulei varētu būt dzīvība ir Mana miesa [Mans ķermenis].”
52 Dzirdot šo, ebreji sāka asi strīdēties savā starpā, teikdami:” Kā gan šis cilvēks var mums dot Savu miesu [ķermeni], lai mēs to ēstu?”
53 Jēzus viņiem teica:” Es jums saku patiesību, kas ir ārpus laika [pāri laicīgajam], ja vien jūs neēdat Cilvēka Dēla miesu un nedzerat Viņa asinis, jūsos iekšā nav dzīvības.
54 Tas, kurš ēd Manu miesu un dzer Manas asinis, tam ir mūžīga dzīvība, un es uzcelšu viņu augšā pēdējā dienā.
55 Mana miesa ir īsts ēdiens un Manas asinis ir īsts dzēriens.
56 Tas, kurš ēd manu miesu un dzer manas asinis, paliek [uzturas] Manī un Es palieku [uzturos] viņā.
57 Gluži tāpat kā dzīvais Tēvs atsūtīja Mani un Es dzīvoju Viņa dēļ [Viņš tur Mani dzīvu], tāpat arī tas cilvēks, kurš ēd no Manis dzīvos Manis dēļ [Es turēšu viņu dzīvu].
58 Šī ir tā maize, kura nonāca lejā no debesīm. Pretēji jūsu priekštečiem, kuri ēda mannu un nomira, tas cilvēks, kurš ēdīs šo maizi, dzīvos mūžīgi [bezgalīgi].”
Daudzi Jēzus sekotāji nespēj pieņemt Viņa teikto un atkrīt
59 Jēzus teica visas šīs lietas, mācot sinagogā, Kapernaumas pilsētā.
60 Dzirdot šo, daudzi no Viņa mācekļiem [sekotājiem/ skolniekiem] teica:” Šī mācība ir ļoti smaga, kurš gan var tajā klausīties [kurš gan var to pieņemt]?”
61 Apzinādamies, ka Viņa mācekļi [sekotāji/ skolnieki] kurn par šo mācību, Jēzus viņiem jautāja:” Vai tas jūs aizvaino [satrauc/ nomoka]?”
62 Tad kas notiks, ja jūs redzēsiet Cilvēka Dēlu paceļamies augšā uz turieni, kur Viņš bija iepriekš {paceļamies debesīs}?
63 Tas ir Gars, kas dod dzīvību. Miesa [fiziskais ķermenis] nenes nekādu labumu. Tie vārdi, kurus Es esmu jums teicis ir Gars un tie ir dzīvība.
64 Bet tik un tā, ir daži jūsu starpā, kuri netic.” (Jēzus jau no sākta gala zināja, kuri ir tie, kuri Viņam netic un kuri vērsīsies pret Viņu/ Viņu nodos).
65 Tad Jēzus turpināja un teica:” Tieši tāpēc Es jums teicu, ka ‘neviens nevar nākt pie Manis, ja vien Tēvs, viņam to nav devis {ja vien Tēvs nav atvēris cilvēka sirdi priekš Manis}’”
66 No šī brīža, daudzi no Viņa mācekļiem [sekotājiem/ skolniekiem], pārstāja Viņam sekot, griezās atpakaļ un vairāk negāja ar Viņu kopā.
Pēteris apliecina, ka Jēzus ir no paša Dzīvā Dieva
67 Jēzus jautāja saviem Divpadsmit mācekļiem [sekotājiem/ skolniekiem]:” Vai jūs arī gribat doties prom?”
68 Pēteris Viņam atbildēja:” Kungs, pie kura gan mēs varētu iet? Tev ir vārdi, kas dod mūžīgo dzīvību.
69 Mēs ticam un zinām, ka Tu esi Kristus [Mesija/ solītais pasaules Glābējs] – Dēls no paša Dzīvā Dieva.”
70 Tad Jēzus atbildēja:” Vai Es neesmu jūs izvēlējies, jūs Divpadsmit? Bet viens no jums ir velns [Sātans/ dēmons/ netīrais gars].”
71 Viņš runāja par Jūdu Iskariotu, Simona dēlu. Jūda bija viens no Divpadsmit, par kuru Jēzum bija zināms, ka viņš vēlāk Viņu nodos.