7. Nodaļa

Jēzus māca cilvēkus svētku pasākuma laikā

1 Pēc šī, Jēzus ceļoja [staigāja] viscaur Galilejas apgabalam. Viņš negribēja doties uz Jūdejas apgabalu, jo tur esošie ebreju vadītāji, meklēja veidu [iespēju] Viņu nogalināt.

2 Bet tuvojās ebreju Ražas ievākšanas svētku [Būdiņu svētku] laiks,

3 un Jēzus brāļi {pārējie Jāzepa un Marijas dēli} teica Viņam:” Tev būtu jādodas projām no šejienes uz Jūdejas apgabalu, lai Tavi mācekļi [sekotāji/ skolnieki] tur arī varētu redzēt darbus, kurus Tu dari.

4 Neviens, kurš grib kļūt zināms [publiski pazīstams], nerīkojas slepenībā. Ņemot vērā, ka Tu dari šīs lietas, tad parādi Sevi pasaulei.”

5 Pat Jēzus paša brāļi neticēja Viņam [ka Viņš ir Kristus/ Mesija].

6 Tāpēc Jēzus teica saviem brāļiem:” Mans laiks vēl nav pienācis, bet attiecībā uz jums, jums der jebkurš laiks [jums konkrēts laiks nav būtisks].

7 Pasaule nevar jūs ienīst {jo jūs esat daļa no tās}, bet tā ienīst Mani, jo Es liecinu, ka tās darbi ir ļauni.

8 Tāpēc ejat vien jūs uz svētkiem. Es vēl uz tiem neiešu, jo mans laiks vēl pagaidām nav pienācis.”

9 Pateicis to, Jēzus palika aiz viņiem Galilejas apgabalā.

10 Bet pēc tam, kad Viņa brāļi bija aizgājuši uz svētku pasākumu, Jēzus arī devās turp. Bet Viņš gāja nevis publiski, bet tā, lai cilvēki Viņu nepamanītu [slepeni].

11 Svētku pasākumā, daži ebreju vadītāji meklēja Viņu un prasīja:” Kur Viņš ir?”

12 Tur esošajā pūlī, daudzi cilvēki sačukstējās savā starpā par Jēzu. Daži teica:” Viņš ir labs cilvēks.” Bet citi teica:” Nē, Viņš maldina cilvēkus.”

13 Bet neviens neuzdrīkstējās neko teikt par Jēzu atklāti, jo viņi baidījās no vecākajiem [ebreju vadītājiem].

14 Kad svētku pasākums jau bija pāri pusei, Jēzus aizgāja uz tempļa laukumu un sāka tur mācīt.

15 Ebreji bija ļoti pārsteigti un jautāja:” Kā gan šis cilvēks ir ieguvis tādas zināšanas, ja neviens Viņu nav mācījis?”

16 Jēzus viņiem atbildēja:” Lietas, kuras Es mācu, nav Manis paša, bet tās nāk no Tā, kurš Mani atsūtīja.

17 Katrs, kurš izvēlas darīt [pildīt] Dieva gribu, sapratīs, vai Mana mācība nāk no Dieva vai arī Es runāju pats no Sevis.

18 Tas, kurš runā to ko pats grib, meklē godu [slavu] pats sev, bet tas, kurš meklē godu tam, kurš viņu ir atsūtījis, ir uzticams un viņa sirdī nav ļaunuma.

19 Vai tad Mozus jums nav devis jums likumus? Bet tik un tā, itin neviens no jums tos neievēro [netur]. Kāpēc jūs cenšaties Mani nogalināt?”

20 Cilvēku pūlis atbildēja:” Tevi ir apsēdis dēmons [ļaunais gars]. Kurš gan meklē veidus [iespējas] Tevi nogalināt?”

21 Jēzus viņiem atbildēja:” Es izdarīju vienu brīnumu un jūs visi esat izbrīnīti.

22 Bet ja Mozus deva jums likumu par apgraizīšanu, jūs apgraizāt puiku Sabata dienā [sestdienā] (lai gan patiesībā, tas nenāca no Mozus, bet patriarhiem).

23 Ja reiz jaundzimušais puika var tikt apgraizīts Sabata dienā [sestdienā], lai netiktu pārkāpts Mozus likums, tad kāpēc jūs dusmojaties uz Mani par to, ka es Sabata dienā daru veselu [dziedinu] visu cilvēku?

24 Pārstājiet tiesāt pēc tā, kā lietas izskatās virspusēji [pēc teorijas], bet tiesājiet tā, kā patiešām ir pareizi [taisnīgi pēc būtības].

Vai Jēzus ir ilgi gaidītais Kristus [Mesija/ Glābējs]?

25 Tad daži no tiem cilvēkiem, kuri dzīvoja Jeruzalemē, teica:” Vai šis gadījumā nav tas cilvēks, kuru viņi cenšas [meklē veidus kā] nogalināt?

26 Bet šeit Viņš ir, runādams publiski, un viņi neko Viņam nesaka. Varbūt vadītāji ir atpazinuši, ka Viņš tik tiešām ir gaidītais Kristus [Mesija/ Dieva solītais Glābējs]?

27 Bet mēs zinām no kuries šis cilvēks nāk. Savukārt, kad nāks īstais Kristus [Mesija/ Glābējs], tad neviens nezinās no kurienes viņš nāk.”

28 Tad Jēzus, joprojām mācīdams tempļa laukumā, pacēla savu balsi un teica:” Jā, Jūs mani zināt, un jūs zināt no kurienes es nāku. Bet es neesmu atnācis šeit pats Savā vārdā [pēc savas gribas], Mani atsūtīja tas Viens, kurš ir patiess. Jūs Viņu nezināt [nepazīstat],

29 bet es Viņu zinu [pazīstu], jo Es esmu no Viņa un Viņš mani atsūtīja.”

30 Dzirdot šo, viņi meklēja kā Viņu sagūstīt, bet neviens cilvēks nepielika ne pirkstu pie Viņa, jo Viņa laiks vēl nebija pienācis.

31 Bet daudzi cilvēki tajā pūlī ticēja Jēzum {atzina Viņu savā sirdī pilnībā par Kristu/ Dieva Svaidīto/ dvēseļu Glābēju}. Viņi teica:” Kad atnāks Kristus [Mesija/ pasaules Glābējs] vai tad viņš izdarīs vēl vairāk brīnumu [zīmju] nekā šis cilvēks ir izdarījis?”

32 Kad Farizeji izdzirdēja cilvēkus pūlī sačukstamies šādas lietas par Jēzu, tad viņi, kopā ar galvenajiem priesteriem, sūtīja tempļa sargus, lai tie Viņu apcietina.

33 Bet Jēzus cilvēkiem teica:” Es būšu ar jums vēl tikai neilgu laiku un tad es atgriezīšos pie Tā, kurš mani atsūtīja.

34 Jūs meklēsiet Mani, bet jūs Mani neatradīsiet. Tur kur Es esmu, jūs nevarat nākt.”

35 Dzirdot šo, ebreju vadītāji jautāja viens otram:” Uz kurieni gan Viņš taisās iet, ka mēs Viņu neatradīsim? Vai Viņš taisās iet uz vietu [apgabalu], kur ebreji dzīvo grieķu vidū un mācīt grieķus?

36 Ko gan Viņš ar to domāja, kad teica ‘Jūs meklēsiet Mani, bet jūs Mani neatradīsiet’ un ‘Tur kur Es esmu, jūs nevarat nākt’?”

No Jēzus sekotāju sirdīm plūdīs Dzīvības ūdens

37 Beidzamajā un vissvarīgākajā svētku pasākuma dienā, Jēzus piecēlās un skaļā balsī teica:” Ja kādam slāpst, tad lai viņš nāk pie Manis un dzer!

38 Tas, kurš tic Man pilnībā (atzīst, ka Es esmu Kristus/ Dieva Svaidītais/ Glābējs un vēršas pie Manis), tad gluži kā ir rakstīts Svētajos rakstos [Vecajā derībā]:

‘No viņa iekšienes [sirds] trauksies dzīvā ūdens straumes’

39 Sakot šos vārdus Jēzus runāja par Svēto Garu, kuru vēlāk varēs saņemt tie cilvēki, kuri Viņam tic pilnībā [atzīst Viņu kā Dieva Dēlu un atdod sevi Viņam] – līdz tam brīdim Svētais Gars vēl nevienam netika dots, jo Jēzus vēl nebija piedzīvojis savu pagodināšanu [augšāmcelšanu].

Cilvēku starpā rodas nesaskaņas saistībā ar Jēzu

40 Dzirdot šos vārdus, daži no cilvēkiem teica:” Viņš tik tiešām ir Pravietis.”

41 Citi teica:” Viņš ir gaidītais Kristus [Mesija/ Dieva solītais Glābējs].” Bet citi joprojām jautāja:” Kā gan Kristus [Mesija/ Dieva solītais Glābējs] var nākt no Galilejas apgabala?

42 Vai tad Svētajos rakstos [Vecajā derībā] nav rakstīts, ka Kristus [Mesija/ Dieva solītais Glābējs] nāks no Dāvida pēcnācējiem un no Bētlehemes, ciema kurā Dāvids dzīvoja?”

43 Tā ka cilvēku starpā radās šķelšanās [nesaskaņas] saistībā ar to, kas Jēzus īsti ir {visi redzēja, ka Viņš dara pārdabiskus brīnumus, visi arī atzina, ka Viņš ir svarīgs, bet ne visi atzina Viņu, kā no paša Dieva dzimušo Kristu/ Mesiju/ solīto Glābēju. Bet tiem, kuri atzina Viņu, kā no paša Dieva dzimušo Kristu/ Mesiju/ solīto Glābēju, tiem tika solīta mūžīga dzīvība, jo tie, kuri atzina Dēlu, atzina arī Tēvu, kurš Viņu atsūtīja t.i. – Dievu}.

44 Daži no viņiem ļoti gribēja Viņu apcietināt, bet neviens nepiedūra Viņam ne pirkstu.

Ebreju vadītāji stūrgalvīgi atsakās Viņu atzīt

45 Tad tempļa sargi atgriezās atpakaļ pie galvenajiem priesteriem un Farizejiem, kuri viņiem jautāja:” Kāpēc jūs neatvedāt Jēzu?”

46 Sargi viņiem atbildēja:” Neviens cilvēks nekad (dzīvē) nav runājis tā, kā runā Viņš!”

47 Tad Farizeji teica:” Vai jūs arī esat tikuši apmānīti [maldināti/ apmuļķoti]?!

48 Vai tad kāds no vadītājiem vai Farizejiem ir Viņam noticējis? Nē!

49 Bet šis lielais cilvēku pūlis, kas nezina itin neko par rakstītajiem [Mozus] likumiem, gan ir noticējis. Lai viņi ir Dieva nolādēti!”

50 Nikodēms, kurš iepriekš jau bija gājis satikt Jēzu, arī bija tajā pūlī. Viņš jautāja:”

51 Vai tad mūsu likums [Mozus likums/ Tora] ļauj apsūdzēt [notiesāt] cilvēku, vispirms neuzklausot viņu pašu, lai saprastu ko tad viņš īsti ir izdarījis?”

52 Viņi atbildēja:” Vai tu gadījumā arī neesi no Galilejas apgabala? Ieskaties kārtīgāk Svētajos rakstos [Vecajā derībā/ Torā] un tu tur atradīsi, ka neviens pravietis nenāk no Galilejas apgabala.”

53 Tad viņi visi izklīda, un katrs devās uz savām mājām.