9. Nodaļa

Jēzus dziedina cilvēku, kurš ir dzimis akls

1 Jēzum ejot, Viņš ieraudzīja vīrieti, kurš jau kopš dzimšanas bija akls.

2 Viņa mācekļi [sekotāji/ skolnieki] jautāja Viņam:” Skolotāj [Mācītāj], kurš grēkoja, šis vīrietis pats vai viņa vecāki, ka viņš ir piedzimis akls?”

3 Jēzus atbildēja:” Tam ka viņš ir akls, pie vainas nav ne viņš pats, ne arī viņa vecāki. Šis vīrietis piedzima akls tāpēc, lai Dieva darbi [vara/ spēks] varētu tikt padarīti redzami viņā.

4 Kamēr vēl ir dienas gaisma, Man ir jāturpina darīt tā darbi, kurš Mani atsūtīja. Nakts jau tuvojas, kad neviens nevar strādāt.

5 Kamēr vēl Es esmu šajā pasaulē, Es esmu Gaisma šai pasaulei.”

6 Kad Jēzus bija pateicis šos vārdus, Viņš nospļāvās uz zemes, ar siekalām sataisīja dubļus un uzsmērēja tos uz aklā cilvēka acīm.

7 Tad Viņš teica tam vīrietim:” Ej un nomazgājies Siloam baseinā (kas tulkojumā nozīmē “Sūtītā” baseins).” Un vīrietis aizgāja, nomazgājās, un atnāca atpakaļ redzīgs.

8 Šo ieraugot, viņa kaimiņi un citi cilvēki, kuri iepriekš bija redzējuši viņu ubagojam, sāka jautāt:” Vai šis gadījumā nav tas pats vīrietis, kurš mēdza sēdēt un ubagot?”

9 Daži teica:” Tas ir viņš”, bet citi teica, ka “nē, bet viņš ir ļoti līdzīgs viņam”. Bet viņš pats turpināja atkārtot:” Es esmu tas pats cilvēks.”

10 Tad viņi jautāja tam vīrietim:” Kā tad tavas acis tagad ir vaļā?”

11 Viņš atbildēja:” Vīrs, kuru visi sauc par Jēzu, uztaisīja dubļus, svaidīja ar tiem manas acis [iesmērēja un svētīja] un lika man iet uz Sūtītā baseinu, un nomazgāties. Tā ka es aizgāju un nomazgājos, un varēju redzēt.”

12 Viņi jautāja: ”Kur ir tas vīrs?” Bet viņš atbildēja:” Es nezinu.”

Farizeji izmeklē aklā cilvēka dziedināšanu

13 Cilvēki aizveda to vīrieti, kurš iepriekš bija bijis akls, pie Farizejiem.

14 Tā diena, kurā Jēzus bija sataisījis dubļus un atvēris viņa acis, bija Sabata diena [sestdiena].

15 Tāpēc arī Farizeji tam vīrietim jautāja:” Kā tieši tu saņēmi savu redzi?” Tas vīrietis atbildēja:” Viņš uzlika dubļus man uz acīm, es tos nomazgāju un tagad es varu redzēt.”

16 Dzirdot šo, daži no Farizejiem teica:” Tas cilvēks nav no Dieva, jo Viņš neievēro Sabata dienu.” Bet citi teica:” Kā gan grēcīgs cilvēks varētu darīt šādas brīnuma lietas?” Un viņu starpā radās nesaskaņas [šķelšanās].

17 Tad viņi atkal jautāja tam vīrietim, kurš iepriekš bija akls:” Ko tu par Viņu vari pateikt, ņemot vērā, ka tās ir tavas acis, kuras Viņš atvēra?” Un tas vīrietis atbildēja:” Viņš ir pravietis.”

18 Ebreju un Farizeju vadītāji tik un tā neticēja, ka šis vīrietis tiešām iepriekš bija bijis akls un tagad bija ieguvis redzi, līdz viņi izsauca tā vīrieša vecākus

19 un jautāja viņiem:” Vai šis ir jūsu dēls, tas par kuru jūs sakāt, ka viņš bija piedzimis akls? Tad kā gan tas ir iespējams, ka viņš tagad var redzēt?”

20 Viņa vecāki atbildēja:” Mēs zinām, ka viņš ir mūsu dēls un mēs zinām, ka viņš piedzima akls.

21 Bet to, kā viņš tagad var redzēt vai kurš tieši atvēra viņa acis, to gan mēs nezinām. Jautājiet viņam pašam. Viņš ir pietiekoši pieaudzis [pilngadīgs], lai pats varētu pats par sevi atbildēt.

22 Viņa vecāki tā teica, jo viņi bija nobijušies no vecākajiem [ebreju vadītājiem], kuri jau bija izlēmuši, ka tas, kurš teiks [atzīs/ apliecinās], ka Jēzus ir Kristus [Mesija/ solītais Glābējs, kuru visi gaidīja], tiks izraidīts no sinagogas [tam tiks liegta ieeja sinagogā].

23 Tas ir tas iemesls, kāpēc viņa vecāki teica:” Viņš ir pietiekoši pieaudzis [pilngadīgs]. Jautājiet viņam pašam.”

24 Tad viņi otro reizi pasauca [uzrunāja] to vīrieti, kurš iepriekš bija bijis akls un teica viņam:” Pagodini Dievu runājot patiesību. Mēs zinām, ka tas cilvēks ir grēcinieks.”

25 Viņš atbildēja:” Vai Viņš ir grēcinieks vai nav, to es nezinu. Bet ir viena lieta, kuru gan es zinu – es iepriekš biju akls, bet tagad es redzu.”

26 Tad viņi jautāja:” Ko tieši Viņš tev darīja? Kā tieši Viņš atvēra tavas acis?”

27 Viņš atbildēja:” Es jau jums teicu, bet jūs neklausāties. Kāpēc jūs vēlreiz gribat to dzirdēt? Vai jūs arī gribat kļūt par viņa mācekļiem [sekotājiem/ skolniekiem]?”

28 Tad viņi apmētāja viņu ar dažādiem apvainojumiem un teica:” Viņa māceklis [sekotājs/ skolnieks] esi tu, bet mēs esam Mozus mācekļi [sekotāji/ skolnieki].

29 Mēs zinām, ka Dievs runāja ar Mozu, bet attiecībā uz šo cilvēku, mēs pat nezinām no kurienes Viņš vispār ir.”

30 Tad tas vīrietis teica:” Tas tik tiešām ir apbrīnojami [ļoti zīmīgi]! Viņš atvēra manas acis, bet Jūs pat nezināt no kurienes Viņš ir!

31 Mēs visi zinām, ka Dievs nedzird grēciniekus, bet ja kāds cilvēks ir Dieva lūdzējs [godinātājs] un dara Viņa gribu, tad tādu cilvēku dievs dzird.

32 Jau kopš pasaules sākuma, neviens nekad nav dzirdējis, ka kāds cilvēks spētu atvērt acis citam cilvēkam, kurš ir piedzimis akls.

33 Ja šis cilvēks nebūtu no Dieva, tad viņš neko tādu nebūtu spējīgs izdarīt.”

34 Viņi atbildēja:” Tu piedzimi pilns grēka! Un tagad tu uzdrīksties mūs mācīt?” Un viņi izmeta viņu ārā [izmeta no sinagogas/ izslēdza no draudzes].

Nespēja redzēt garīgi

35 Kad Jēzus dzirdēja, ka viņi bija izmetuši to vīrieti āra [no sinagogas/ izslēguši no draudzes], Viņš sameklēja viņu un teica:” Vai tu tici Cilvēka Dēlam {tādai lietai kā Cilvēka Dēls – Dievs cilvēka ķermenī, kurš atnāca, lai sauktu cilvēkus uz dzīvību un vēlāk arī tiesās visu pasauli}?”

36 Viņš jautāja:” Kurš Viņš [Cilvēka Dēls] ir, kungs, saki man, lai es varu likt savu paļāvību [ticību/ cerību] uz Viņu?”

37 Jēzus viņam teica:” Tu jau esi viņu redzējis, Viņš ir tas, kurš šobrīd ar tevi runā.”

38 Viņš teica:” Kungs, es ticu [paļaujos/ lieku savu cerību uz Tevi]!” Un viņš nometās zemē, un pielūdza [godināja] Jēzu.

39 Tad Jēzus teica:” Es ienācu šajā pasaulē, lai pasludinātu spriedumu [lēmumu] – lai tie, kuri neredz, kļūtu redzīgi un tie, kuri redz, kļūtu akli.”

40 Daži no Farizejiem, kuri bija kopā ar Viņu dzirdēja šos viņa vārdus un jautāja Jēzum:” Ko, vai tu gribi teikt, ka mēs arī esam akli?”

41 Jēzus atbildēja:” Ja jūs būtu akli, tad jūs nevarētu uzskatīt par vainīgiem grēkā. Bet tagad, ņemot vērā, ka jūs paši sakāt, ka jūs neesat akli [esat redzīgi], tad jūsu vaina paliek {vaina, ka jūs sakāt, ka redzat, bet tik un tā Mani nepieņemat, lai gan Es atnācu no Dieva}.”