8. Nodaļa

Sieviete, kura tika pieķerta laulības pārkāpšanā

1 Bet Jēzus gāja uz Olīvu kalnu.

2 Agri no rīta, Viņš atkal parādījās tempļa pagalmā, kur visi cilvēki sanāca Viņam apkārt, un Viņš apsēdās, lai viņus mācītu.

3 Likumu [Mozus] grāmatu skolotāji un Farizeji atveda sievieti, kura bija pieķerta laulības pārkāpšanā. Viņi nostādīja viņu visu cilvēku priekšā

4 un teica Jēzum:” Skolotāj [Mācītāj], šī sieviete tika pieķerta laulības pārkāpšanas procesā.

5 Mūsu likumos [Torā/ Vecajā derībā], Mozus ir pavēlējis mums nomētāt šādu sievieti ar akmeņiem. Ko Tu par to saki?”

6 Viņi šo jautāja, lai pārbaudītu Viņu un atrastu pamatu pret Viņu celt apsūdzības. Bet Jēzus noliecās un sāka ar savu pirkstu rakstīt smiltīs.

7 Kad viņi turpināja Viņam uzstājīgi jautāt [izprasīt atbildi], Viņš pacēlās un teica viņiem:” Tas kurš no jums ir bez grēka, lai met viņai akmeni pirmais.”

8 Un Viņš atkal noliecās un turpināja rakstīt smiltīs.

9 Dzirdot šos vārdus, viņi sāka pa vienam iet prom, sākot ar vecākajiem, līdz tur palika tikai Jēzus, kopā ar to sievieti, kas stāvēja Viņa priekšā.

10 Tad Jēzus pacēlās un viņai jautāja:” Kur palika tavi apsūdzētāji? Vai neviens nav tevi sodījis?”

11 Viņa teica:” Neviens, kungs.” Un Jēzus teica:” Tad Es arī tevi nesodu. Tagad ej un no šī brīža vairāk negrēko.”

12 Tad Jēzus atkal runāja ar cilvēkiem un teica:” Es Esmu Gaisma pasaulei. Tas, kurš Man sekos, vairāk nekad nestaigās pa tumsu, bet atradīs Dzīvības [dzīves] Gaismu.”

13 Tad Farizeji Viņam teica:” Tagad Tu liecini pats par Sevi [runā pats savā vārdā], tā ka Tava liecība nav vērā ņemama [derīga].”

14 Jēzus viņiem atbildēja:” Pat ja es tiešām liecinu pats par Sevi [savā vārdā], Mana liecība tik un tā ir vērā ņemama [derīga], jo es zinu no kurienes Es atnācu un kur Es taisos doties. Bet jūs nezināt no kurienes Es atnācu vai kur Es taisos doties.

15 Jūs spriežat [tiesājat] miesīgi [pēc tā, ko redzat ar acīm]. Bet kas attiecas uz Mani, Es (šobrīd) nevienu netiesāju.

16 Bet pat ja es patiešām tiesāju, tad Mans spriedums ir patiess [taisnīgs], jo Es neesmu viens pats – Es esmu kopā ar Tēvu, kurš Mani atsūtīja.

17 Pat jūsu pašu likumā [Mozus grāmatās/ Vecajā derībā] ir rakstīts, ka liecība, ko dod divi cilvēki, ir vērā ņemama [derīga].

18 Es esmu viens, kurš liecina pats par sevi un Mans otrs liecinieks [kurš Mani apliecina] ir Tēvs, kurš mani atsūtīja.”

19 Tad viņi jautāja Viņam:” Kur ir Tavs tēvs?” Jēzus atbildēja:” Jūs nezināt [nepazīstat] ne Mani, ne arī Manu Tēvu. Ja jūs zinātu [pazītu] kas Es esmu, tad jūs (uzreiz) zinātu arī Manu Tēvu.”

20 Viņš runāja šos vārdus, kad mācīja tempļa laukumā, netālu no vietas, kur tika glabāti ziedojumi [naudas lādēm], bet neviens Viņu neapcietināja, jo Viņa laiks vēl nebija pienācis.

21 Un atkal Jēzus viņiem teica:” Es dodos prom. Jūs meklēsiet Mani {gaidīsiet, domādami, ka Glābējs/ Mesija/ Kristus būs kāds cits, kurš nāks vēlāk}, bet (galu galā) mirsiet būdami grēkos. Uz to vietu, kur Es eju, jūs nevarat nākt.”

22 To dzirdot, ebreji sāka jautāt:” Vai Viņš taisās nogalināt pats Sevi? Vai tāpēc Viņš saka ‘Uz to vietu, kur Es eju, jūs nevarat nākt’?”

23 Tad Jēzus turpināja un teica:” Jūs esat no apakšas [no Zemes/ fiziskās pasaules], bet Es esmu no augšas [no citas vietas/ pasaules]. Jūs esat no šīs pasaules, bet Es neesmu no šīs pasaules.

24 Tieši tāpēc Es jums teicu, ka jūs mirsiet savos grēkos. Jo, ja jūs neticēsiet, ka Es esmu Viņš [Dzīvais Dievs], jūs mirsiet savos grēkos [nevarēsiet ienākt tur, kur Es eju/ Jaunajā pasaulē].”

25 ”Kas Tu esi?” Viņi jautāja. Un Jēzus atbildēja:” Tas pats par ko Es jums esmu teicis jau no paša sākuma!”

26 Man ir daudz ko teikt par jums un daudz lietu [grēku/ vainu], kurās jūs nosodīt. Bet tas Viens, kurš mani atsūtīja ir patiess, tāpēc tikai to, Es runāju pasaulē tikai to, ko Esmu dzirdējis no Viņa.”

27 Cilvēki nesaprata, ka Viņš viņiem stāstīja par savu Tēvu [Dievu].

28 Tad Jēzus teica:” Tad kad jūs būsiet uzcēluši augšā Cilvēka Dēlu [situši krustā], tad jūs zināsiet, ka Es Esmu [Dzīvais Dievs/ Es eksistēju], un ka Es itin neko nedaru pats no Sevis, bet gan runāju tieši to, ko Tēvs Man ir mācījis.

29 Viņš, kurš Mani atsūtīja, ir kopā ar Mani. Tēvs nekad nav atstājis Mani vienu, jo Es vienmēr daru to, kas viņam patīk [liekas brīnišķīgi].”

30 Jēzum runājot šīs, daudzi cilvēki sāka Viņam ticēt [atzina Viņu par Dieva solīto Glābēju/ Mesiju/ Kristu, pilnībā pieņēma Viņu un turpināja savu dzīvi paļāvībā uz Viņu].

Patiesība jūs atbrīvos

31 Tad Jēzus teica ebrejiem, kuri Viņam bija noticējuši:” Ja jūs turēsiet [ievērosiet] Manu mācību, tad jūs esat Mani mācekļi [sekotāji/ skolnieki] tik tiešām [īstie mācekļi].

32 Tad jūs uzzināsiet patiesību, un patiesība jūs atbrīvos [darīs jūs brīvus].”

33 Viņi atbildēja:” Mēs esam Ābrahama bērni [pēcteči] un mēs nekad neesam bijuši neviena vergi. Kā gan tu vari teikt, ka mēs tiksim atbrīvoti [padarīti brīvi]?”

34 Jēzus viņiem atbildēja:” Es saku jums patiesību, kas ir ārpus laika [pāri laicīgajam], ikkatrs cilvēks, kurš grēko [rīkojas nepareizi] ir vergs [kalps] šim grēkam.

35 Vergs nepieder pie ģimenes un tam nav pastāvīgas vietas dzimtas namā, bet dēls gan pieder pie ģimenes un viņam ir vieta dzimtas namā mūžīgi.

36 Tāpēc, ja Dēls jūs atbrīvos [padarīs brīvus], tad jūs tik tiešām būsiet brīvi.

37 Es zinu, ka jūs esat Ābrahama bērni [pēcteči], bet jūs meklējat iespēju Mani nogalināt, jo jūsos nav vietas priekš Mana vārda [Manas pamācības].

Velna bērni

38 Es stāstu jums no tā, ko Es redzēju, kad biju kopā ar savu Tēvu [Dievu], bet jūs, darāt to, ko esat redzējuši no sava tēva.”

39 Viņi atbildēja:” Mūsu tēvs ir Ābrahams.” Jēzus viņiem teica:” Ja jūs būtu Ābrahama bērni, tad jūs arī darītu to pašu ko darīja Ābrahams (t.i. ticētu Man).

40 Bet jūs meklējat veidu [iespēju], kā nogalināt Mani – cilvēku, kurš jums ir izstāstījis patiesību, ko Es esmu dzirdējis no paša Dieva. Ābrahams nekad tādas lietas nedarīja.

41 Jūs darāt sava tēva darbus.” Tad viņi Jēzum teica:” Mēs neesam nelikumīgi bērni [ārlaulības bērni, kuriem nav tēva]. Mums ir viens tēvs – Dievs.”

42 Jēzus viņiem teica:” Ja Dievs būtu jūsu Tēvs, tad jūs mīlētu Mani, jo Es esmu iznācis šeit (visu acu priekšā/ redzamajā pasaulē) no Dieva. Es neesmu atnācis pats savā vārdā [pēc savas gribas], bet Viņš mani atsūtīja.

43 Kā jūs tā nesaprotat ko Es jums saku? Tas ir tāpēc, ka jūs neesat spējīgi dzirdēt [pieņemt] Manus vārdus.

44 Jūs piederat savam tēvam – Velnam [Sātanam] un jūs gribat pildīt viņa tieksmes [kāres]. Jau no paša pirmsākuma viņš veda cilvēkus nāvē un viņš nestāv [neuzturas] patiesībā, jo viņā vispār nav tādas lietas kā patiesība. Kad viņš runā melus, viņš runā pats no savas būtības, jo viņš ir melis un tēvs meliem.

45 Bet tāpēc, ka es runāju patiesību, jūs man neticat!

46 Kurš no jums var pierādīt Mani vainīgu kādā grēkā? Ja reiz es runāju patiesību, tad kāpēc jūs man neticat?

47 Tas, kurš pieder Dievam, sadzird vārdus no Dieva. Iemesls kāpēc jūs nedzirdat ir tāds, ka jūs nepiederat Dievam.”

Es Esmu jau pirms Ābrahams vispār bija dzimis

48 Ebreji Viņam atbildēja:” Vai mums nav taisnība sakot, ka Tu esi samārietis un Tevi ir apsēdis dēmons [ļauns gars]?”

49 Jēzus atbildēja:” Man nav dēmona [ļauna gara], bet Es dodu godu [pagodinu] savam Tēvam, bet jūs Mani ceļat negodā [apmelojat].

50 Es nemeklēju godu [cieņu/ slavu], bet ir kāds, kurš grib, lai man būtu gods [cieņa/ slava], un Viņš ir tiesnesis [lēmuma pieņēmējs].

51 Es saku jums patiesību, kas ir ārpus laika [pāri laicīgajam], tas kurš ievēro Manus vārdus [mācību], nekad neredzēs nāvi.”

52 Dzirdot šo, ebreju vadītāji teica:” Tagad mēs zinām, ka tevi ir apsēdis dēmons [ļauns gars]! Pat Ābrahams un pravieši nomira. Bet tu saki, ka “tas, kurš ievēros Manus vārdus, nekad negaršos nāvi.”

53 Vai Tu esi pārāks [varenāks] par mūsu tēvu Ābrahamu? Viņš nomira un nomira arī pravieši. Par ko gan Tu sevi uzskati?”

54 Jēzus atbildēja:” Ja es cenšos godinu pats Sevi, tad Mans gods [slava] neko nenozīmē. Tas, kurš mani godina [ceļ godā] ir Mans Tēvs, tas pats par kuru jūs sakāt ‘Viņš ir mūsu Dievs’.

55 Neskatoties uz to, ka jūs Viņu nezināt, Es Viņu zinu. Ja es teiktu, ka es Viņu nezinu, tad Es būtu melis, tāpat kā jūs. Bet Es Viņu zinu un es ievēroju [turu] Viņa vārdus.

56 Jūs tēvs Ābrahams bija pilns prieka, ka viņš redzēs Manu dienu [Mesijas atnākšanas dienu]. Viņš to redzēja un bija priecīgs.”

57 Tad ebreju vadītāji Viņam teica:” Tu neesi pat piecdesmit gadus vecs un Tu esi redzējis Ābrahamu? {Ābrahams bija miris jau gandrīz 2000 gadus atpakaļ}.”

58 Jēzus atbildēja:” Es saku jums patiesību, kas ir ārpus laika [pāri laicīgajam], Es Esmu [pastāvu] jau pirms Ābrahams vispār bija piedzimis!”

59 Dzirdot šo, cilvēki paņēma rokās akmeņus, lai mestu Viņam. Bet Jēzus paslēpās un, iedams cauri viņiem, izgāja ārā no tempļa.