20. Nodaļa

Augšāmcelšanās no nāves

1 Agri no rīta, pirmajā nedēļas dienā, kamēr ārā vēl bija tumšs, Marija Magdalēna gāja uz kapu un redzēja, ka no kapa ieejas ir novelts akmens.

2 Viņa skriešus devās pie Pētera un otra mācekļa [sekotāja/ skolnieka], tā, kuru Jēzus īpaši mīlēja, un teica viņiem:” Viņi ir izņēmuši Jēzu ārā no kapa, un mēs nezinām, kur viņi Viņu ir likuši!”

3 Tad Pēteris un otrs māceklis steigšus devās uz kapa vietu.

4 Viņi abi skrēja, bet otrs māceklis bija ātrāks par Pēteri un sasniedza kapa vietu pirmais.

5 Paliekdamies iekšā, viņš tur redzēja stāvam lina auduma apsējus, bet pats iekšā negāja.

6 Tad, sekodams viņam, ieradās Pēteris, un uzreiz iegāja iekšā kapā [akmens alā], un redzēja tur nomestus bēru audumus.

7 Audums, kas bija aptīts ap Jēzus galvu, stāvēja nevis kopā ar pārējiem audumiem, bet gan salocīts stāvēja atsevišķi.

8 Tad tas otrs māceklis, kurš bija ieradies kapa vietā pirmais, arī iegāja iekšā kapā [akmens alā]. Viņš to visu ieraudzīja un viņš ticēja.

9 Tajā brīdī viņi vēl joprojām nebija nākuši pie saprašanas, ka Svētajos rakstos [Vecajā derībā] ir rakstīts, ka Kristum [Mesijam/ gaidāmajam Glābējam/ Valdniekam] ir jāceļas augšā no mirušajiem.

Jēzus atklājas Marijai Magdalēnai

10 Abi mācekļi devās atpakaļ uz mājām,

11 bet Marija palika stāvēdama ārā pie kapa un raudāja. Raudādama, viņa noliecās, lai paskatītos iekšā kapā

12 un viņa tur ieraudzīja divus eņģeļus, visus baltā, sēžam uz paliktņa, uz kura iepriekš bija gulējis Jēzus ķermenis, vienu tajā galā, kur bija Viņa galva un otru tajā galā, kur bija kājas.

13 “Kāpēc tu raudi?” eņģeļi viņai jautāja. “Tāpēc, ka viņi ir paņēmuši projām manu kungu”, viņa atbildēja ”un es nezinu, kur viņi ir Viņu likuši.”

14 Kad viņa to pateica, viņa apgriezās apkārt un ieraudzīja tur stāvam Jēzu, bet viņa neatpazina [nepamanīja] ka tas ir Jēzus.

15 Viņš jautāja Marijai:” Sieviete [dāma], kāpēc tu raudi? Kuru tu meklē?” Domādama, ka Viņš ir dārznieks, viņa teica Viņam:” Kungs, ja jūs aiznesis Viņu prom, tad sakiet man, kur jūs viņu esat nolicis? Un es aiziešu un paņemšu Viņu.”

16 Jēzus viņai teica:” Marija!” Viņa pagriezās pret Viņu un iekliedzās ebreju [aramiešu] valodā:” Rabboni!” (kas nozīmē Skolotāj/ Mācītāj)

17 “Beidz pie manis tik stipri turēties”, Jēzus viņai teica, “jo Es vēl neesmu pacēlies augšā pie Tēva. Bet ej uz izstāsti Maniem brāļiem, ka Es ceļos augšā atpakaļ pie Sava Tēva un jūsu Tēva, pie Mana Dieva un jūsu Dieva.”

18 Marija devās pie mācekļiem ar ziņām:” Es esmu redzējusi Kungu [Jēzu]! Un viņa izstāstīja viņiem visu, ko Jēzus bija viņai pateicis.

Jēzus atklājas saviem mācekļiem [sekotājiem/ skolniekiem]

19 Tās pašas nedēļas pirmās dienas vakarā, kad mācekļi bija sanākuši kopā aiz aizslēgtām durvīm, baidīdamies no ebreju vadītājiem, atnāca Jēzus, nostājās viņiem visiem pa vidu un teica:” Shalom Aleikhem!” [lai miers ar/ uz jums!]

20 Pēc tam, kad Viņš bija viņus sveicinājis, Viņš rādīja viņiem savas rokas un savu sānu. Mācekļi [sekotāji/ skolnieki] kļuva prieka pilni, kad viņi ieraudzīja Kungu [valdnieku].

21 Jēzus atkal teica ”Shalom Aleikhem [lai miers ar/ uz jums!]. Gluži tāpat kā Tēvs sūtīja Mani, tāpat arī Es sūtu jūs.”

22 Pateicis to, Viņš uzpūta uz viņiem savu dvašu [elpu] un teica:” Saņemiet Svēto Garu!

23 Ja jūs piedodat kāda cilvēka grēkus, tad viņu grēki viņiem ir piedoti! Bet ja jūs tos paturat [nepiedodat], tad viņu grēki paliek uz viņiem [netiek piedoti].”

24 Toms (T’oma, kas nozīmē ‘Dvīnis’), viens no tiem divpadsmit, nebija kopā ar viņiem, kad Jēzus atnāca.

25 Pārējie mācekļi viņam teica ‘mēs esam redzējuši Kungu [Valdnieku]!’ Bet viņš atbildēja:” Ja vien es neredzēšu naglu caurumus viņa rokās, nelikšu savu pirkstu viņa naglu rētās un nelikšu savu roku uz Viņa sāna, es tam neticēšu.”

26 Nedēļu vēlāk Viņa mācekļi atkal bija sanākuši kopā istabā, un šoreiz arī Toms bija kopā ar viņiem. Lai gan durvis bija aizslēgtas, Jēzus ienāca, nostājās viņu vidū un teica:” Shalom Aleikhem! [lai miers ar/ uz jums!]”

27 Tad Viņš teica Tomam:” Liec savu pirkstu šeit, skaties uz Manām rokām, stiep savu roku un liec to pie Mana sāna. Neesi neticīgs, bet ticīgs!”

28 Toms Viņam teica:” Mans Kungs un mans Dievs!”

29 Tad Jēzus viņam teica:” Tu esi noticējis tāpēc, ka tu esi Mani redzējis. Svētīti ir tie, kuri nav redzējuši, bet tik un tā ir ticējuši!”

Jāņa grāmatas [liecības dokumentēšanas] mērķis

30 Jēzus savu mācekļu [sekotāju/ skolnieku] klātbūtnē darīja [rādīja] vēl daudzus citus brīnumus, kuri nav aprakstīti šajā grāmatā.

31 Bet šie ir aprakstīti tāpēc, lai arī tu varētu noticēt, ka Jēzus tik tiešām ir tas solītais Glābējs [Kristus/ Mesija], Dēls no Dieva, un, lai caur tavu ticību tam, ka tas tiešām tā ir, ka Jēzus ir tas Dieva solītais cilvēces Glābējs, tu varētu saņemt mūžīgu dzīvību Viņa vārdā. {“Kristus” nozīmē “Svaidītais/ Mesija/ Glābējs”, kuru atsūtīja pats Dievs, lai visa pasaule caur Viņu uzzinātu par Dievu un varētu caur Viņu arī tikt pie Dieva, jo nav neviena cita vārda caur kuru pasaulei ir solīta dvēseles glābšana. Ebreji, kuri nenoticēja, ka tas ir Viņš, vēl joprojām gaida, kad nāks solītais glābējs no Dieva, bet Viņš jau atnāca un tas ir Jēzus, bet viņi nenoticēja un lika pienaglot Viņu dzīvu pie krusta}