16. Nodaļa

Paulam un Silas pievienojas Timotejs

1 Pauls sākumā ieradās Derbē un tad Listrā, kur dzīvoja māceklis [sekotājs/ skolnieks] vārdā Timotejs, kura māte bija ticīga ebrejiete, bet tēvs bija grieķis.

2 Brāļi Listrā un Ikonijā, bija teikuši labus vārdus par viņu.

3 Pauls gribēja, lai Timotejs nāk kopā ar viņu. Bet ņemot vērā, ka tur kur viņš gribēja iet, dzīvoja ebreji, tad viņš nokārtoja, lai Timotejs tiek apgraizīts, jo tie ebreji zināja, ka viņa tēvs ir grieķis {pretējā gadījumā, ja viņš nebūtu apgraizīts, tad ebreji nebūtu uzklausījuši viņu}.

4 Viņiem dodoties no pilsētas uz pilsētu, viņi nodeva cilvēkiem [ticīgajiem] norādījumus [lēmumus], ko apustuļi un vecākie Jeruzalemē [Jeruzalemes draudzē] bija kopīgi pieņēmuši {t.i. par to, kādi likumi ir jāievēro}.

5 Tādā veidā draudzes tika stiprinātas ticībā {jo tās saņēma iedrošinošus vārdus, ko apustuļi un vecākie bija nolēmuši, proti, par to, ka nav vajadzības ievērot visus rakstītos Mozus likumus, bet tikai trīs galvenos, tādā veidā centrā liekot ticība un paļaušanos uz Kristu, un dzīvu attiecību veidošanu} un locekļu skaits draudzēs pieauga ar katru dienu.

Pauls redz parādīšanos [vīziju] ar Maķedonieti

6 Kad Pauls un viņa līdzgājēji bija izstaigājuši viscaur Frigijas un Galatijas reģioniem, Svētais Gars viņus atturēja no vārda sludināšanas Āzijas provincē {Romas impērijas pakļauta province, kas atradās Egejas jūras austrumu krastā, mūsdienu Turcijas un Grieķijas teritorijā}.

7 (proti) Kad viņi nonāca līdz Misijas reģiona robežai {pirmais reģions ar kuru sākas Romas impērijas Āzijas province}, viņi mēģināja [pārbaudīja vai var] ieiet Betānijas pilsētā, bet Jēzus Gars viņiem to neatļāva.

8 Tāpēc viņi gāja gar Misijas reģionu uz Troas pilsētu {ostas pilsēta Misijas reģionā. Šeit rakstītais liecina, ka viņi gāja cauri Misijas reģionam uz ostas pilsētu, bet pa ceļam nesludināja nevienā šī reģiona pilsētā}.

9 Paulam naktī parādījās vīzija [parādīšanās/ sapnis]. Tajā bija kāds vīrietis no Maķedonijas, kurš stāvēja un lūdza viņam, teikdams:” Nāc šurp uz Maķedoniju un palīdzi mums.”

10 Pēc tam, kad Pauls bija redzējis šo vīziju [parādīšanos/ sapni], mēs nekavējoties apņēmāmies [meklējām iespējas] doties uz Maķedoniju, saprazdami, ka Dievs (šādā veidā) ir mūs saucis sludināt viņiem Labās ziņas.

11 Tāpēc, ar kuģi burādami no Troas pilsētas, mēs taisnā ceļā devāmies uz Samotrakiju un nākamajā dienā – uz Neapoli.

Lidija pievēršas Kristum

12 No turienes, mēs devāmies tālāk uz Romiešu koloniju Filippi, kas ir tā (konkrētā) Maķedonijas reģiona galvenā pilsēta, un uzkavējāmies tur dažas dienas.

13 Sabata dienā [sestdienā], mēs izgājām ārā no pilsētas un devāmies uz upes malu, kur bieži mēdza notikt lūgšanas [lūgšanu vietu]. Mēs tur apsēdāmies un sākām runāt ar sievietēm, kuras bija uz turieni atnākušas.

14 Viena no tām sievietēm bija Lidija, purpura audumu pārdevēja no Tiatiras pilsētas. Viņa mēdza regulāri nodoties Dieva lūgšanai un viņa mūs sadzirdēja – Kungs atvēra viņas sirdi tā, ka viņa spēja uztvert Paula stāstīto.

15 Kad viņa un citi viņas mājinieki tika kristīti, viņa uzaicināja mūs pie sevis uz mājām. Viņa teica:” Ja jūs atzīstat, ka es tik tiešām esmu pieņēmusi Kungu [Jēzu], tad nāciet un palieciet manā mājā,” un tādā veidā viņa mūs pierunāja.

Pauls un Silas tiek ielikti cietumā

16 Kādā dienā, kad mēs gājām uz lūgšanu vietu, mūs pa ceļam satika kāda jauna vergu meitene pār kuru valdīja pareģošanas [gaišredzības/ zīlēšanas] gars {no oriģ. grieķu val. “pneuma Pythōna”, kas tiešā tulkojumā nozīmē “pitona/ čūskas” gars. Tālāk uz angļu val. tas tiek tulkots kā “Clairvoyance/ inspiration/ divination”, kas, savukārt, nozīmē “gaišredzība/ iedvesma/ lietu uzzināšana caur intuīciju”}. Viņa nesa saviem saimniekiem lielu peļņu ar pareģošanu [gaišredzību/ zīlēšanu].

17 Viņa sekoja nopakaļ Paulam un mums pārējiem, un kliedza:” Šie vīri ir Visu augstā Dieva kalpi, kuri rāda mums ceļu uz izglābšanos [stāsta mums, kāds tieši/ kur ir tas ceļš uz izglābšanos].”

18 Viņa to darīja vairākas dienas. Bet Pauls, būdams ļoti nokaitināts, pagriezās un teica tam garam:” Jēzus Kristus vārdā, es tev pavēlu nākt ārā no viņas!” Un tajā pašā momentā, tas iznāca ārā.

19 Kad viņas saimnieki ieraudzīja, ka viņu cerība uz ienākumiem [peļņu] bija pēkšņi zudusi, viņi saķēra Paulu un Silas, un vilka viņus sev līdzi uz tirgus laukumu, pie pārvaldniekiem.

20 Viņi atveda viņus pie maģistrātiem [pārvaldniekiem] un teica:” Šie vīri, būdami ebreji, rada pārāk daudz nepatikšanu šajā pilsētā,

21 un viņi māca mums paražas, kuras mums – romiešiem, nav likumīgi ne pieņemt, ne arī ievērot.

22 Un liels skaits cilvēku kopīgi sacēlās pret viņiem, un maģistrāti [pārvaldnieki] pavēlēja noplēst viņiem drēbes un sist viņus ar nūjām.

23 Kad viņi bija uzsituši daudz svītru uz viņiem, viņi iemeta viņus cietumā, dodami pavēli cietuma uzraugam, rūpīgi apsargāt viņus.

24 Kad viņš saņēma šīs pavēles, viņš ieslodzīja viņus visdziļākajā cietuma kamerā un saslēdza viņu kājas važās.

Cietuma uzraugs pievēršas Kristum

25 Ap pusnakti, Pauls un Silas lūdza un dziedāja Dievam slavas dziesmas, un pārējie ieslodzītie klausījās viņos.

26 Un pēkšņi sākās spēcīga zemestrīce, kas satricināja cietuma pamatus, un tajā brīdī, visas durvis atvērās vaļā, un katra važas [ķēdes] attaisījās.

27 Un cietuma uzraugs, mozdamies no miega un redzēdams cietuma durvis atvērtas, pieņēma, ka ieslodzītie ir aizbēguši, tāpēc viņš izvilka savu zobenu un taisījās izdarīt pašnāvību,

28 bet Pauls skaļā balsī kliedza:” Nenogalini sevi, mēs visi esam šeit!”

29 Tad cietuma uzraugs pasauca, lai kāds atnes viņam gaismu. Tad viņš ieskrēja pie viņiem iekšā, un bailēs trīcēdams, nometās zemē Paula un Silas priekšā.

30 Viņš izveda viņus ārā un teica:” Kungi, kas man ir jādara, lai es tiktu izglābts?”

31 Un viņi atbildēja:” Liec visu savu paļāvību uz Kungu Jēzu Kristu [atdodies Viņam] un tu tiksi izglābts, tu un tava ģimene [mājinieki].”

32 Tad viņi stāstīja viņam Kunga vārdu [Labās ziņas], kā arī visiem pārējiem, kas bija viņa mājā.

33 Un tajā pašā nakts stundā, cietuma uzraugs paņēma viņus un nomazgāja viņu rētas [brūces], un uzreiz tika kristīts. Viņš un visi viņa mājinieki [ģimene, kalpi, utt.].

34 Kad viņš bija ievedis viņus iekšā savā mājā, viņš lika viņu priekšā ēdienu, un bija ļoti priecīgs, ka ir nācis pie paļaušanās uz Dievu {šeit vārdi grieķu un angļu val. nozīmē nevis tikai “ticību Dieva eksistencei”, bet gan precīzāk “paļaušanos uz Viņu”, ko pēc būtības pareizi būtu tulkot kā “viņš bija guvis pilnu pārliecību par Dieva esamību un licis savu paļaušanos uz Viņu”. No šī var saprast, ka tajā naktī viņi visdrīzāk arī bija saņēmuši Svēto Garu}. Viņš un visi viņa mājinieki.

Oficiāla atvainošanās

35 Kad pienāca nākamā diena, maģistrāti [pārvaldnieki] sūtīja pie cietuma sarga savus virsniekus ar pavēli ‘Atbrīvo tos vīrus!’.

36 Cietuma sargs teica Paulam:” Maģistrāti [pārvaldnieki] ir devuši pavēli jūs ar Silas atbrīvot. Tagad jūs varat iet. Ejiet ar mieru.”

37 Bet Pauls teica virsniekiem:” viņi mūs publiski sita, un iemeta mūs cietumā bez tiesas prāvas [lietas izvērtēšanas], neskatoties uz to, ka mēs esam Romas pilsoņi. Un tagad viņi grib klusībā atbrīvoties no mums? Noteikti nē! Lai viņi paši nāk uz šejieni un eskortē [pavada] mūs ārā.”

38 Virsnieki nodeva šo ziņu maģistrātiem [pārvaldniekiem], un kad viņi izdzirdēja, ka Pauls un Silas ir Romas pilsoņi, viņi nobijās [kļuva ļoti satraukti].

39 Viņi atnāca un mierināja viņus [aizbildinājās/ atrunājās] (par notikušo). Un kad viņi bija izveduši viņus ārā no cietuma, viņi vairākkārt prasīja Paulam un Silas labprātīgi pamest pilsētu.

40 Pēc tam, kad Pauls un Silas bija iznākuši no cietuma, viņi gāja uz Lidijas māju, lai satiktu brāļus un māsas, un stiprinātu [iedrošinātu] viņus. Tad viņi devās prom no pilsētas.