19. Nodaļa

Ticīgie Efezā saņem Svēto Garu

1 Kamēr Apollos bija Korintā, tikmēr Pauls izgāja cauri piekrastes reģioniem uz ieradās Efezā (ostas pilsētā). Tur viņš satika dažus mācekļus [Kristus sekotājus/ skolniekus],

2 un jautāja viņiem:” Vai jūs saņēmāt Svēto Garu, kad jūs noticējāt [atzināt Kristu]? “Nē,” viņi atbildēja, “mēs pat neesam dzirdējuši ka pastāv tāda lieta kā Svētais Gars”.

3 Tad Pauls jautāja:” Tad ar ko jūs tikāt kristīti (ja ne ar Svēto Garu)?” Un viņi atbildēja:” Ar Jāņa kristību.”

4 Tad Pauls izskaidroja:” Jāņa kristība bija grēku nožēlas un mainīšanās [jauna dzīvesveida apņemšanās] kristība. Jānis teica cilvēkiem, lai viņi tic [liek savu paļāvību uz to], kurš nāk pēc viņa, tas ir – Jēzus.”

5 To dzirdot, viņi tika kristīti Jēzus Kristus vārdā.

6 Un kad Pauls uzlika viņiem virsū savas rokas, uz viņiem nāca Svētais Gars, un viņi sāka runāt jaunā [nesaprotamā/ iepriekš nezināmā] valodā [Gara valodā] un pravietot.

7 Un viņi kopā bija divpadsmit cilvēki (ar kuriem tā notika).

Pauls strādā darbu priekš Kristus Efezā

8 Tad Pauls devās uz sinagogu un drosmīgi [pārliecinoši] runāja tur trīs mēnešu garumā, sniegdams pārliecinošus argumentus par lietām, kas saistītas ar Dieva valstību.

9 Bet daži no tur esošajiem, kļuva ietiepīgi [stūrgalvīgi/ spītīgi], viņi atteicās ticēt un publiski runāja ļaunas lietas par Ceļu [Jēzu Kristu], tāpēc Pauls devās projām, paņemdams sev līdzi mācekļus [tos, kuri bija noticējuši] un katru dienu rīkoja diskusijas lekciju telpā, privātā skolā, kas piederēja Tirannus.

10 Tas tā turpinājās divus gadus, līdz visi ebreji un grieķi, kuri dzīvoja Āzijas provincē, dzirdēja Kunga vārdu [mācību/ Labās ziņas par Jēzu Kristu].

11 Dievs darīja neparastus [pārdabiskus] spēka darbus caur Paula rokām,

12 tā, ka pat viņa kabatas lakatiņi un priekšauti, kas bija pieskārušies viņa ķermenim [ādai], tika nesti pie slimajiem, un slimības no viņiem aizgāja, un ļaunie gara izgāja no viņiem ārā.

Skevas dēli – eksorcisti, piesauc Jēzus vārdu

13 Tad daži ceļojošie ebreju eksorcisti [ļauno garu izdzinēji], arī mēģināja piesaukt [izmantot] Kunga Jēzus vārdu pār tiem, kuriem bija ļaunie gari. Viņi teica:” Mēs pavēlam jums Jēzus vārdā – Jēzus, kuru Pauls sludina.

14 Tie, kuri to darīja bija ebreju Galvenā priestera Skevas septiņi dēli.

15 Beigu beigās, ļaunais gars viņiem atbildēja, sacīdams:” Jēzu es atzīstu [zinu, kā autoritāti], un arī par Paulu es zinu, bet kas jūs tādi esat?”

16 Un tas cilvēks, kurā bija ļaunais gars, lēca viņiem virsū un spēkā pārspēja viņus un uzvarēja viņus cīņā. Tā ka viņi izskrēja ārā no tās mājas pliki un ievainoti.

17 Kad tas kļuva zināms Efezā dzīvojošajiem ebrejiem un grieķiem, viņus visus pārņēma bailes [bijība], un Kunga Jēzus vārds tika turēts augstā godā [cieņā].

18 Daudzi no tiem, kuri bija kļuvuši ticīgi [atzinuši un pieņēmuši Jēzu Kristu], tagad nāca priekšā ar atzīšanos un atklāja [izstāstīja], ka ir bijuši iesaistīti nepareizu [grēcīgu] lietu praktizēšanā.

19 Un daudzi no tiem, kuri bija praktizējuši maģiskās [mistiskās] mākslas {t. sk. maģiju, astroloģiju, izgatavojuši uz/vai lietojuši aizsardzības un citus amuletus, praktizējuši burvestības, gaišredzību, zīlēšanu, jeb nākotnes pareģošanu, utt.}, sanesa kopā savas grāmatas, un sadedzināja tās visu acu priekšā. Un viņi izrēķināja to grāmatu kopējo vērtību, kas kopā sastādīja piecdesmit tūkstošus sudraba monētu [drahmu].

20 Šādā veidā, Kunga [Jēzus Kristus] vārds [mācība] plaši izplatījās un uzvarēja {norāde uz to, ka visas šīs garīgās prakses, kas nav tieši saistītas ar Dievu un Kristu, ir tikai maldināšana un apmāns, lai atturētu cilvēku no vienīgās un īstās patiesības un spēka avota – Radītāja Dieva un Viņa sūtītā Jēzus Kristus}.

Sacelšanās [protests] Efezas pilsētā

21 Pēc visiem šiem notikumiem, Pāvils Garā nolēma, ka pēc tam, kad viņš būs izgājis cauri Maķedonijas un Ahaijas apgabaliem, viņš dosies uz Jeruzalemi. Viņš teica:” Pēc tam, kad es būšu paviesojies tur [Jeruzalemē], man būs jādodas (tālāk) uz Romu!”

22 Viņš aizsūtīja abus savus palīgus – Timoteju un Erastus sev pa priekšu uz Maķedoniju. Bet pats vēl neilgu laiku uzkavējās Āzijas provincē.

23 Ap to laiku, Efezā sacēlās lielas nesaskaņas saistībā ar Ceļu [ceļu pie Dieva/ Jēzu Kristu].

24 Tās aizsākās ar kādu sudraba kalēju vārdā Demetrius. Viņam bija liels bizness un viņš guva lielu peļņu ar sudraba svētnīcu izgatavošanu grieķu dievietei Artemīdai. Viņš nodarbināja daudzus [dažādus] meistarus.

25 Viņš sasauca viņus kopā, līdz ar citiem, kuri nodarbojās ar līdzīgām lietām, un uzrunāja viņus, sacīdams:” Vīri, jūs zināt, ka šī nodarbe nodrošina mums labklājību [labus ienākumus].

26 Un jūs redzat, un dzirdat, ka šis Pauls ir pārliecinājis ļoti daudzus cilvēkus, ka ar cilvēku rokām veidotie dievi, patiesībā nav nekādi dievi. Un viņš to ir izdarījis [pārliecinājis cilvēkus] ne tikai šeit Efezā, bet gandrīz visā Āzijas provincē.

27 Tā ka pastāv risks ne tikai mūsu nodarbei [biznesam], bet arī tam, ka dižās dievietes Artemīdas templis zaudēs savu nozīmīgumu [slavu/ vērtību]; un pašai dievietei, kura tiek godināta [slavēta] visā Āzijas provincē un pasaulē, tiks nolaupīta [atņemta] viņas dievišķā nozīmība [cēlums/ majestātiskums].  

28 Kad viņi to dzirdēja, viņi kļuva ļoti saniknoti un sāka bļaut:” Varena ir Efeziešu Artemīda!”

Efezieši ar varu satver un grib sodīt Paula līdzgājējus

29 Drīz vien visa pilsēta bija pilna apjukuma. Noķerdami Paula līdzgājējus no Maķedonijas – Gaiju un Aristarhu, viņi visi vienprātīgi ievilka viņus teātra ēkā.

30 Pauls gribēja arī iet iekšā un stāties pūļa priekšā, bet mācekļi viņam to neļāva.

31 Pat daži no Paula draugiem, kuri bija Āzijas provinces ierēdņi, sūtīja viņam ziņu, lūgdami viņu pat neriskēt [neuzdrošināties] iet iekšā teātrī. 

32 Iekšā, sanāksme noritēja lielā apjukumā – daži kliedza vienu, citi kaut ko citu. Lielākā daļa cilvēku pat nesaprata, kāpēc viņi vispār tur atrodas.

33 Pūlī esošie ebreji izstūma priekšā Aleksandru, kliegdami viņam instrukcijas ko darīt. Tad viņš pamāja ar roku, lai visi apklust, lai viņš varētu runāt.

34 Bet kad viņi uzzināja, ka viņš ir ebrejs, viņi visi vienā balsī divas stundas no vietas kliedza:” Varena ir Efeziešu Artemīda!”

35 Beigu beigās, viens pilsētas ierēdnis spēja viņus pietiekoši apklusināt, lai runātu. “Efezieši,” viņš teica:” Vai tad visa pasaule nezina, ka Efezas pilsēta ir dižās [varenās] Artemīdas tempļa un viņas tēla, kas nokrita no debesīm [Zeva/ Jupitera], godinātāja [sargātāja]?

36 Tāpēc, ņemot vērā, ka šie fakti ir nenoliedzami, jums ir jānomierinās un nav jādara nekas pārsteidzīgs.

37 Jūs esat atveduši šos vīrus uz šejieni, neskatoties uz to, ka viņi nav ne aplaupījuši tempļus, ne arī zaimojuši [runājuši pret] mūsu dievieti.

38 Tāpēc, ja Demetrius un viņa amata biedriem ir kāda sūdzība pret kādu, tad tiesas ir atvērtas un tajās ir prokonsuli. Lai viņi ceļ apsūdzības viens pret otru tur.

39 Ja ir vēl kaut kas, ko jūs gribat teikt, tad tam ir jātiek risinātam likumiskā asamblejā [kopsapulcē/ tiesas ceļā].

40 Jo mums draud briesmas tikt sauktiem pie atbildības par šodienas protestu [nekārtībām], ņemot vērā, ka mums tam nav nekāda attaisnojoša iemesla.

41 Kad viņš to bija pateicis, viņš lika visiem izklīst.