Pievienojies un saņem “Labās ziņas” savā e-pastā
Norādi savu e-pasta adresi un kļūsti par Kristus sekotāju internetā - kļusti par vienu no pirmajiem, kurš saņem jaunākos tulkojumus, interesantus rakstus par Jēzus Kristus dzīvi un augšāmcelšanos no nāvas, informāciju par Jaunās derības rīkotajiem pasākumiem un citus jaunumus.
Lejupielādē savā telefonā, planšetē vai datorā.
Lejupielādē visu Jauno derību, kas šobrīd pieejama Jaunajā paplašinātajā tulkojumā savā telefonā, planšetē vai datorā kā PDF failu un lasi to lai kur tu arī atrastos. Darbs pie tulkošanas vēl turpinās, tāpēc saturs regulāri tiek papildināts. Lejupielādēt PDF
Nosūti draugam e-pastā
Nosūti uzaicinājumu savam draugam, paziņam vai ģimenes loceklim izlasīt šo nodaļu. Ja vēlies, vari arī iezīmēt konkrētu paragrāfu/ rakstu vietu un nosūtīt saiti tieši uz šo attiecīgo vietu. Lai nosūtītu uzaicinājumu, ievadi vēlamā adresāta e-pasta adresi zemāk un spied pogu “Sūtīt”.
21. Nodaļa
Paula ceļojums uz Jeruzalemi
1 Pēc tam, kad mēs bijām atvadījušies no Efezas draudžu vecākajiem, mēs devāmies jūrā un kuģojām uz Kos salu. Nākamajā dienā mēs kuģojām tālāk uz Rodas salu un tad, turpinājām uz Pataru.
2 Tur mēs atradām kuģi, kurš dodas uz Feniķiju. Mēs kāpām uz klāja un devāmies tālāk ceļā.
3 Pēc tam, kad ar acīm jau varējām saskatīt Kipru, mēs pabraucām tai garām dienvidu virzienā, un burājām tālāk uz Sīrijas ostas pilsētu Tairu. Mēs tur apstājāmies, lai kuģis varētu izkraut kravu.
4 Mēs tur uzmeklējām mācekļus [Kristus sekotājus/ skolniekus] un palikām pie viņiem septiņas dienas. Viņi, runādami Garā, arvien teica Paulam, lai viņš neiet augšā uz Jeruzalemi.
5 Kad tās dienas pagāja, mums bija laiks doties tālāk. Viņi visi, ieskaitot sievas un bērnus, pavadīja mūs ārā no pilsētas, un tur, jūras krastā, mēs visi nometāmies uz ceļgaliem un lūdzām.
6 Pēc atvadīšanās, mēs uzkāpām uz kuģa, un viņi atgriezās mājās.
7 Mēs turpinājām savu ceļu no Tairas un tālāk nonācām Ptolemais (ostā), kur satikām brāļus [ticīgos], un uzkavējāmies vienu dienu kopā ar viņiem.
Pauls apciemo evaņģēlistu Filipu
8 Nākamajā dienā, mēs turpinājām ceļu uz Cēzareju un nonākuši tur, palikām Filipa mājā. Filips bija evaņģēlists, viens no septiņiem vīriem, kurš iepriekš tika izvēlēts, lai palīdzētu dalīt ēdienu.
9 Viņam bija četras meitas, jaunavas, kuras pravietoja [ar pravietošanas dāvanām].
10 Mēs tur uzkavējāmies vairākas dienas, līdz no Jūdejas uz turieni atnāca kāds pravietis vārdā Agabus.
11 Kad viņš bija atnācis pie mums, viņš paņēma Paula jostu, ar to sasaistīja savas rokas un kājas, un teica:” Svētais Gars saka šādi: ‘Šādā veidā ebreji Jeruzalemē sasaistīs vīru, kuram pieder šī josta, un nodos viņu cittautiešu [ne-ebreju/ pagānu] rokās’.”
12 Kad mēs to dzirdējām, mēs, kopā ar vietējiem ticīgajiem lūdzām Paulam neiet uz Jeruzalemi.
13 Tad Pauls atbildēja:” Kāpēc jūs raudat un laužat manu sirdi? Es esmu gatavs ne tikai tikt sasiets [sasaistīts], bet arī mirt Jeruzalemē priekš Jēzus Kristus vārda.”
14 Un kad mums neizdevās viņu pierunāt, mēs pārtraucām un teicām:” Lai notiek Kunga griba.”
Paula ierašanās Jeruzalemē
15 Pēc šīm dienām, mēs sapakojām savas mantas un devāmies augšā uz Jeruzalemi.
16 Daži mācekļi [sekotāji/ skolnieki] no Cēzarejas sastādīja mums kompāniju ceļā un aizveda mūs pie vīra no Kipras vārdā Mnasons, viena no pirmajiem mācekļiem, pie kura mēs arī varējām palikt.
17 Kad mēs ieradāmies Jeruzalemē, brāļi un māsas mūs silti uzņēma.
18 Nākamajā dienā, Pauls kopā ar mums pārējiem, gāja satikt Jēkabu, un tur bija arī visi Jeruzalemes draudzes vecākie.
19 Pauls sasveicinājās ar viņiem un detalizēti izstāstīja, ko Dievs caur viņa kalpošanu bija paveicis cittautiešu [ne-ebreju/ pagānu] vidū.
20 Kad viņi to dzirdēja, viņi slavēja Dievu. Tad viņi teica Paulam:” Redzi, brāli, cik daudzi tūkstoši ebreju ir noticējuši [atzinuši Jēzu par Mesiju/ Kristu], un viņi visi ļoti dedzīgi seko Mozus likumiem.
21 Bet ticīgajiem ebrejiem šeit Jeruzalemē ir radies iespaids, ka tu māci visus cittautiešu starpā dzīvojošos ebrejus, pamest Mozus likumus un saki, ka viņiem nav jāapgraiza savus bērnus un nav jāseko citām ebreju paražām.
22 Ko gan mums tagad darīt? Viņi noteikti dzirdēs, ka tu esi ieradies.
23 Tāpēc dari tā, kā mēs tev teiksim. Proti, mums šeit ir četri vīri, kuri ir devuši zvērestu.
24 Ej kopā ar viņiem uz templi un pievienojies viņiem attīrīšanas ceremonijā, samaksādams par to, lai viņiem ceremonijas ietvaros tiek noskūtas galvas. Tad visi zinās, ka šīs baumas nav patiesas un ka tu pats ievēro ebreju [Mozus] likumus.
25 Kas attiecas uz cittautiešiem [ne-ebrejiem], kuri ir noticējuši (ka Jēzus ir Kristus), mēs jau esam viņiem uzrakstījuši vēstuli ar saviem secinājumiem, ka viņiem tādas lietas nav jāievēro. Izņemot vienīgi to, ka viņiem ir jāatturas no ēdiena, kas tiek upurēts elkiem, no asinīm, no žņaugtu dzīvnieku gaļas un no seksuālas amoralitātes.”
26 Nākamajā dienā Pauls ņēma tos četrus vīrus un piedalījās attīrīšanas ceremonijā kopā ar viņiem. Tad viņi gāja uz templi, lai ziņotu par datumu, kad viņu attīrīšanās dienas būs galā un kad katrs no viņiem ziedos upuri.
Pauls templī tiek satverts
27 Kad šīs septiņas bija gandrīz jau pagājušas, daži ebreji no Āzijas provinces ieraudzīja Paulu templī. Viņi uzjundīja [uzkurināja] cilvēku pūli un satvēra viņu,
28 bļaudami:” Izraēlieši, palīdziet mums! Šis ir tas vīrs, kurš māca visus un visās vietās pret mūsu cilvēkiem, pret mūsu likumu un pret šo vietu. Un vēl jo vairāk, viņš templī ieveda arī grieķus, un tādējādi aptraipīja šo svēto vietu.
29 (Viņi iepriekš bija redzējuši pilsētā kopā ar viņu Tropimus no Efezas, un viņi pieņēma, ka Pauls bija vedis viņu templī.)
30 Visa pilsēta bija sacelta kājās, un cilvēki skrēja no visām pusēm. Satvēruši Paulu, viņi izvilka viņu ārā no tempļa un uzreiz aizvēra aiz viņa durvis.
31 Kamēr viņi centās viņu nogalināt, ziņa par to, ka visa Jeruzaleme ir sacelta kājās, sasniedza romiešu karaspēka daļas [kohortas] komandieri [tribūnu].
32 Viņš nekavējoties ņēma savus virsniekus un karavīrus, un skrēja lejā uz savākušos pūli. Kad nemiernieki ieraudzīja skrienam komandieri un viņa karavīrus, viņi pārtrauca sist Paulu.
33 Komandieris atskrēja un arestēja Paulu, pavēlēdams viņu sasaistīt ar divām ķēdēm. Tad viņš jautāja, kas viņš tāds ir un ko viņš ir izdarījis.
34 Daži no pūļa kliedza vienu lietu un daži kaut ko citu, un, ņemot vērā, ka dēļ kņadas komandieris nevarēja saprast, kas tad patiesībā ir noticis, viņš pavēlēja vest Paulu uz barakām.
35 Kad Pauls sasniedza kāpnes, pūlis kļuva tik vardarbīgs, ka karavīriem bija jānes viņš [Pauls] uz pleciem, lai viņu pasargātu.
36 Pūlis, kas turpināja sekot nopakaļ, kliedza:” Nogaliniet viņu!”
Pauls uzrunā cilvēkus
37 Kad karavīri taisījās Paulu vest iekšā barakās, viņš uzrunāja komandieri jautādams:” Vai es varu tev kaut ko teikt?” “Tu runā grieķu valodā?” viņš atbildēja.
38 “Vai tad tu neesi tas ēģiptietis, kurš kādu laiku atpakaļ aizsāka nemierus [protestu] un veda [vadīja] četrus tūkstošus slepkavu ārā tuksnesī?”
39 Pauls atbildēja:” Es esmu ebrejs no Tarsas pilsētas Cicīlijas apgabalā, svarīgas [ne vienkāršas] pilsētas pilsonis. Es tev lūdzu, atļauj man runāt ar cilvēkiem.”
40 Pēc komandiera atļaujas saņemšanas, Pauls nostājās uz pakāpieniem un pamāja pūlim. Kad viņi visi apklusa, viņš teica viņiem ebreju [aramiešu] valodā: