8. nodaļa

Kristus mūžīgā priesterība

1 Galvenais, ko mēs ar šo cenšamies pateikt ir šis – mums ir šāds augstais priesteris, kurš apsēdās pa labai rokai pie Majestātes troņa debesīs.

2 Viņš kalpo svētnīcā un īstajā derības šķirstā, būdams tāds, kuru ir iecēlis Dievs, nevis cilvēki.

3 Katrs priesteris ir iecelts pienest [piedāvāt] gan dāvanas, gan upurus, tāpēc ir nepieciešams, lai arī Šim cilvēkam būtu kaut kas ko pienest [piedāvāt].

4 Ja Viņš būtu uz zemes, Viņš nebūtu priesteris, jo šeit jau ir priesteri, kuri pienes [piedāvā] dāvanas, saskaņā ar likumiem [Mozus likumiem/ Toru].

5 Tā vieta, kur viņi kalpo un veids, kā viņi kalpo, ir kopija [atdarinājums] un ēna tam, kas ir debesīs. Šī iemesla dēļ Mozus tika brīdināts [piekodināts], kad viņš grasījās būvēt derības telti [svētnīcu]: “Esi uzmanīgs būvēt visu tieši pēc tā parauga, kas tev tika parādīts, kad tu atradies uz kalna.”

Jauna derība starp cilvēkiem un Dievu

6 Savukārt, Jēzus (mūsu augstais priesteris), ir saņēmis kalpošanu, kas ir krietni pārāka par veco kalpošanu [priesterības sistēmu], jo Viņš ir tas, kurš darbojas kā starpnieks starp mums un Dievu – starpnieks krietni labākai derībai, kas ir balstīta uz labākiem apsolījumiem.

7 Ja pirmā derība būtu bijusi bez trūkumiem, tad nebūtu tikusi meklēta vieta otrai.

8 Bet Dievs atrada trūkumus [vainas/ pārkāpumus/ nepilnības derības izpildē] cilvēku pusē un teica: “Ņemiet vērā, nāk dienas, paziņo Valdnieks [Kungs], kad Es īstenošu jaunu derību [vienošanos/ sadraudzību] ar Izraēla namu un ar Jūdas namu.

9 Tā nebūs līdzīga tai derībai, kuru Es slēdzu ar viņu [Izraēliešu] tēviem, kad Es ņēmu viņus aiz rokas, lai vestu viņus ārā no Ēģiptes zemes, tāpēc, ka viņi neturpināja būt Manā derībā [nepalika būt uzticīgi Manai derībai], tāpēc Es aizgriezos prom no viņiem [pārstāju rūpēties par viņiem], paziņo Kungs [Valdnieks].

10 Šāda [šī] ir tā derība, kuru Es īstenošu [panākšu/ slēgšu] ar Izraēla namu, pēc tām (noliktajām) dienām, saka Kungs [Valdnieks]: “Es likšu savus likumus iekšā viņu prātos un rakstīšu tos uz viņu sirdīm. Un Es būšu viņiem par Dievu, un Viņi būs par Manu tautu [Maniem cilvēkiem].

11 Neviens no viņiem  vairāk nemācīs savu tuvāko vai savu brāli, sacīdams “Iepazīsti Dievu”, jo viņi visi pazīs Mani [zinās personīgi], sākot no vismazākā viņu starpā, līdz pat pašam lielākajam.

12 Jo Es piedošu Viņu netaisnības [pārkāpumus] un vairāk nekad neatcerēšos viņu grēkus.”

13 Kad Dievs runā par “jaunu” derību, tas nozīmē, ka Viņš ir padarījis pirmo derību [sadraudzību/ vienošanos] par novecojušu [vecu/ uz aiziešanas sliekšņa]. Un tas, kas kļūst vecs [noveco] ir jau teju gatavs aiziešanai [izzušanai].